Novembrī Latvijā vidējais cenu līmenis mēnesī attiecībā pret iepriekšējo saglabājies bez izmaiņām, gada inflācijai sarūkot līdz 1,0 %.
Iesākot 2023. gadu ar inflāciju virs 20 %, skats uz jauno gadu varēja likties nedaudz biedējošs, bet Latvijas Bankā jau gada sākumā prognozējām, ka šis gads noslēgsies ar inflāciju zem 3 %.
Lai arī šajā gadā pasaulē piedzīvots gana daudz satricinājumu, tomēr ekonomikas dalībnieki ar tiem ir spējuši tikt galā pietiekami labi. Globālās pārtikas un energocenas bijušas svārstīgas, bet pašlaik to kāpums ir norimis un atsevišķiem resursiem cenas sarūk. Valsts atbalsta programmas cenu pieauguma mazināšanai vairs nav tik plašas kā iepriekšējā gadā, jo arī patērētājus ietekmējošās cenas, piemēram, siltumenerģijai, vairs nav tik augstas.
Savu ieguldījumu inflācijas mazināšanā ir sniegusi arī monetārā politika, kas darbojas, lai ar augstu inflāciju nebūtu jāsadzīvo ilgstoši. Tā soli pa solim, tuvojoties gada nogalei, Latvijā esam nonākuši pie gada sākumā prognozētās zemās inflācijas.
Jautājums pašlaik ir, cik tālu inflācija turpinās samazināties. Tuvāko mēnešu laikā, visticamāk, redzēsim vēl nedaudz zemākus inflācijas rādītājus, tomēr sagaidām, ka neliels cenu kāpums saglabāsies. Arī nākamajā gadā sagaidām mērenu cenu pieaugumu, ko noteiks gan tendences globālo resursu tirgū, gan ekonomiskā situācija pašu mājās. Kā būtisks iekšzemes faktors arī nākamgad saglabāsies relatīvi spēcīgs algu pieaugums, ko veicinās minimālās algas kāpums un jau ilgstoši novērotais darbaspēka trūkums.
Atceroties, ka “senos laikos” cenas bija zemākas, jāatceras, ka arī algu līmenis tad bija krietni zemāks. Cits jautājums – cik strauji ir (ne)auguši dažādi pabalsti un pensijas. Tomēr pašlaik esam pārdzīvojuši lielo cenu pieauguma vilni un varam atgūties mierīgākos ūdeņos.
– Ieva Opmane, Latvijas Bankas ekonomiste
