LETA
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad septiņos mēnešos izkrāpti kopumā desmit miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.
Kopumā šī gada septiņos mēnešos novērsti 3148 telefonkrāpšanas gadījumi, pasargājot 3,3 miljonus eiro, taču realizēts 3001 gadījums, izkrāpjot 6,1 miljonu eiro. Jūlijā reģistrēts zemākais telefonkrāpšanas gadījumu skaits kopš pagājušā gada augusta – 268 gadījumi.
Bankām visbiežāk iedzīvotājus izdodas pasargāt no viltus investīciju piedāvājumiem – kopš šī gada sākuma novērsti 5934 krāpšanas mēģinājumi, pasargājot 3,7 miljonus eiro. Īstenoto investīciju krāpšanas gadījumu skaits sasniedzis 1854, izkrāpjot 3,1 miljonu eiro.
Kā liecina FNA dati, ka jūlijā īstenoti par 6% mazāk telefonkrāpšanas gadījumu nekā jūnijā, bet kopš šī gada maija īstenoto gadījumu skaits sarucis par 42%. Kopš šī gada sākuma bankām ir izdevies novērst 51% telefonkrāpšanas, 76% investīciju krāpšanas un 56% citu veidu krāpšanu gadījumu.
FNA valdes loceklis Jānis Brazovskis norāda, ka pēdējos mēnešos īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits samazinās, kas liecina par pozitīvu tendenci – cilvēki kļuvuši vērīgāki un daudz vairāk domā par savu datu drošību. Tomēr iedzīvotājiem, īpaši uzņēmumiem, jābūt modriem, jo ir liels risks, ka noziedznieki var izkrāpt ievērojamus naudas līdzekļus, ja mēs paši labprātīgi nododam krāpniekiem savus datus.
“Svarīgi, ka visas iesaistītas puses turpina izglītot sabiedrību un veic attiecīgos pasākumus finanšu krāpšanu apkarošanā, savukārt sabiedrība regulāri pilnveido savu finanšu pratību, tas ir, zina, kādi ir jaunākie noziedznieku izmantotie krāpšanas paņēmieni un spēj attiecīgi reaģēt,” uzsver Brazovskis.
FNA atgādina, ka krāpnieki melo ļoti prasmīgi un nereti iejūtas banku pārstāvju, policijas, pasta un valsts iestāžu darbinieku lomās, zvanot, sūtot īsziņas, e-pastus, jau arī izmantojot mākslīgo intelektu, aicinot uz tūlītēju rīcību, norādot, ka tas ir ļoti svarīgi un neatliekami. Krāpnieki potenciālajam upurim rada satraukumu un baiļu sajūtu, maldinot, ka, ja nerīkosies tūlīt, tiks izkrāpta visa nauda. Šaubu gadījumos FNA aicina sazināties ar attiecīgo iestādi vai banku, kuras darbinieku krāpnieks tēlo, izmantojot tikai oficiālo kontaktinformāciju, vai sazināties ar tuvinieku.
FNA īpaši aicina finanšu vadītājus un grāmatvežus pievērst īpašu uzmanību šādiem krāpšanas mēģinājumiem. Pēc FNA biedru sniegtās informācijas, novērojams, ka, pieaugot sabiedrības informētībai par krāpšanas jautājumiem, lielāka uzmanība tiek vērsta uz uzņēmumiem, kā arī tiem cilvēkiem, kuri jau reiz tikuši apkrāpti.
Jau ziņots, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā tik izkrāpti kopumā 12,662 miljoni eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā 2022.gadā. Kopumā 2023.gadā īstenoti 7795 krāpšanas gadījumi, kas ir par 45,6% vairāk nekā 2022.gadā.
Vienlaikus 2023.gadā tika novērsti 13 537 krāpšanas gadījumi par kopumā 9,218 miljoniem eiro.
Latvijā lielākā banka pēc aktīvu apmēra ir “Swedbank”, seko “SEB banka”, banka “Citadele” un “Luminor Bank” filiāle Latvijā.
