LETA
VAS “Latvijas pasts” finansiālā situācija šobrīd ir ārkārtīgi smaga, otrdien intervijā Latvijas Radio atzina kompānijas valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare.
“Šobrīd “Latvijas pasta” finansiālā situācija ir ārkārtīgi smaga,” sacīja B.Krauze-Čebotare.
Viņa skaidroja, ka samazinās “Latvijas pasta” ieņēmumi, piemēram, ir apstājusies tranzīta plūsma, kas bija viens no lielajiem “Latvijas pasta” ieņēmumu gūšanas avotiem, tāpat ik gadu būtisks samazinājums ir universālajam pasta pakalpojumam, kas ietver vēstuļu sūtīšanu un preses abonēšanu. Tajā pašā laikā pieaug spiediens palielināt darbiniekiem atalgojumu.
Tāpat B.Krauze-Čebotare norādīja, ka “Latvijas pasts” nav valsts iestāde, bet ir valstij piederoša kompānija, tādējādi tai nav jānodrošina sociālās funkcijas, bet ir jāstrādā ar peļņu vai arī bez zaudējumiem.
“Nav iespējams samazināt pamatlīdzekļu skaitu vai darbinieku skaitu proporcionāli tam, kā krītas abonētās preses un vēstuļu skaits. Līdz ar to šobrīd “Latvijas pasts” ir nonācis finansiāli smagā situācijā, jo faktiski, nepārveidojot šīs nodaļas un saglabājot fiziskās nodaļas, “Latvijas pasts” strādās ar zaudējumiem, kas nozīmēs, ka mums būs jāiet pie Latvijas valsts un valdības un jāprasa papildu finansējums,” teica B.Krauze-Čebotare.
Viņa gan arī atzīmēja, ka šobrīd būtu pārāk skaļi teikt, ka “Latvijas pasts” būtu maksātnespējas priekšā, taču, ja situācija netiks risināta, tas būs 2-3 gadu jautājums.
“Ja mēs šobrīd nerīkosimies un neveiksim dažādus efektivitātes pasākumus pasta saimnieciskās darbības uzlabošanai, tad diemžēl mēs tiešām pēc diviem vai trim gadiem attapsimies ļoti smagas situācijas priekšā,” teica B.Krauze-Čebotare.
“Latvijas pasta” apgrozījums 2022.gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1 % mazāk nekā 2021.gadā, taču uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.
“Latvijas pasts” nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. “Latvijas pasts” ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.
Interesanta taktika valsts institūcijām un uzņēmumiem…tā vietā,lai samazinātu savas uzpūstās algas, kaut par 150euro, kas ļautu ietaupīt, visu pārdod, samazina un atlaiž tos,kuri pelna knapu minimālo algu. Lauki pārvēršas par neapdzīvotiem džungļiem.
Nu pašu vaina jau vien ir, ka iet tik finansiāli smagi. Ja spētu nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu, tad nebūtu šādu problēmu. Otrkārt, vienkārši riebjas iet uz pasta nodaļu, darbinieki bieži ir pat vairāk nekā nepieklājīgi.
Vaina ir ekonomiskajà situàcijà valstì,kad pie sarùkosa iedzìvotànu skaita palielinàs izmaksas.
Pilsētās pasts visu laiku pilns, pakalpojumi ir dārgi…Kur pazūd nauda.
Algas.nodokļos.īres maksās.transporta bāzes uzturēšanā.sakaru pakalpojumos….
Ja bandroli no Gulbenes uz Jaungulbeni ved caur Rīgu, un tāpat tas notiek no visām citām Latvijas pilsētām- nu ir tas dārgi, ir. Pie tādas loģistikas nekādas naudas nevar pietikt.
Pasts varētu vienreiz tautai saprotami paskaidrot, kāpēc pastkartes sūtīšana uz Lietuvu maksā 1.71, bet uz Igauniju- 1.83. Kāpēc Ķīna un Indija ir 1.52, Krievija, Baltkrievija- 1.62, Ungārija, Taivāna- 1.63, vietējais tarifs- 1.65.
Nez, kāpēc Vācija tiek cauri ar 0.95 uz jebkurām ārzemēm.
Iedzīvotāju skaits samazinās,bet domes deputātiem algas palielinās,bērnudārza audzinātājām skaitīs bērnus.Vai tad domes deputāti ir pelnījuši algas pielikumu?Proporcionāli arī viņiem vajadzēja maksāt pēc iedzīvotāju skaita!!!Nevar salīdzināt,piem,Valmieru,Smilteni,kur viss attīstās,ar Gulbeni.Bet Caunītim amats maksā naudu.Hmm???
Lielbritānijā esmu redzējusi, ka salikta kopā neliela pasta nodaļa (tikai izejošie sūtījumi un uz pastu attiecīgas preces; ienākošajiem sūtījumiem ir cita vieta, lielāka, viena uz visu apmēram Valmieras lieluma pilsētu) ar aptieku. Ja aptiekā zāles tikai tirgo, bet negatavo- nu kādu tur farmaceita izglītību vajag?! Tak nevajag. Un labi, un cilvēki nezaudē ne pastu, ne aptieku. Mūsu gadījumā ienākošie sūtījumi varētu visi tikt pāradresēti uz pasta pakomātu- lai cilvēki izņem, kad kurš tiek, kaut vai naktī no sestdienas uz svētdienu. Ja ar vienu skapi par maz- nolikt vēl otru blakus (vai ne blakus, bet citā vietā).
Augšas laikam atjēgsies tikai tad, kad atdursies pret faktu, ka pavēstes un izpildrakstus nevar vairs izsūtīt.
Ko tu! Viss būs ar eparakstu, elektroniskajām sistēmām utt. Nu un- par penšiem, nesatapiņiem un interneta atpazīstamības nīdējiem? Valsts savu būs izdarījusi. Izolēti. Visiem viss būs glaudāmais un ātra interneta pieslēgums. Naudas tak visām ekstrām visiem pietiks. Algas, pensijas paceļ debesīs..
Varbūt pasta pakalpojumus var apvienot ar ciema bibliotēkām.
ko visi tā cepas visas lauku skolas ciet pastus arī bibliotekas kultūras namus laukos viss jataisa ciet parēķiniet cik tad naudas iegūsim ukrainas kara atbalstam
Ražojat bērnus ne čīkstat un dzīvojat laukos. Tad viss bus labi. Nabādzīgās Āfrikas valstis netčīkst, ka nevar uzturēt bērnus, bet tikai ražo
Nabadzīgajās Āfrikas valstīs neviens vēl nav nosalis, kurš nevar malku nopirkt.
Lai nu Dievs nedod jums padzīvot Āfrikas valstī,labāk jau nu nemaz i nepieminat.Mums tad te ir paradīze ne uz ko neskatoties.
Pasts ir privātais bizness.Gri vērt ciet struktūrvienību.tad arī ver.
Pasts NAV privātais bizness, kaut gan uzvedas tā, it kā būtu.
Tādu atieksmi kā Gulbenes pastā-tad jau labāk lai klapē ciet to bodīt!