No 1. jūlija muitas deklarācija būs jāaizpilda par visiem
sūtījumiem, kas Eiropas Savienībā (ES) nonāks no trešajām pasaules
valstīm un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) būs jāmaksā jau no pirmā
centa. “Latvijas pasts” lēš, ka tādejādi ietekmēti tiks pat 25–30 000
sūtījumu dienā, un sūtījumu apjoms, visticamāk, samazināsies. VAS “Latvijas
Pasts” valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns intervijā aģentūrai LETA
atzina, ka jaunais muitošanas regulējums būs liels “kūlenis” visā
e-komercijas sūtījumu pasaulē. Viņš intervijā arī stāsta par Covid
krīzes nestajiem izaicinājumiem “Latvijas pastam”, inovācijām, ko
uzņēmums ievieš, kā arī tālākiem nākotnes plāniem.
Kādi bijuši lielākie izaicinājumi “Latvijas Pastam” pagājušajā gadā?
Pagājušais gads mums bija raibs kā dzeņa vēders. Covid-19 noteikti
nesa izaicinājumus un pārbaudījumus, ar kuriem bija jācīnās un jātiek
galā.
Pagājušajā gadā mainījās pasta pakalpojumu tarifi un to struktūra,
kas nebija mainīta vairāk nekā 10 gadu. Tas bija liels darbs, kas
noslēdzās un tika ieviests dzīvē līdz ar 2020.gada sākumu. Jaunie tarifi
un uzlabotā pakalpojumu struktūra ļāva mums stabili nostāties uz kājām,
un tie dos pienesumu arī ilgtermiņā.
Jau pagājušā gada janvārī mums parādījās pirmie signāli par Covid-19
ietekmi, kas bija saistīta ar Ķīnu un sūtījumu plūsmu gan uz Latviju,
gan tranzīta sūtījumiem. Tranzīta sūtījumu plūsma februārī apstājās
pilnībā. Latvijā tajā brīdī par Covid-19 ietekmi vēl neviens tā īsti
nedomāja. Protams, šī situācija mums lika transformēt un pārorganizēt
visas piegāžu ķēdes un šķirošanu. Teorētiski mēs tik īsā laikā tam
nebijām gatavi, taču dzīve mūs piespieda to praktiski izdarīt.
Paralēli šajā laikā gatavojāmies jaunās automatizētās šķirošanas
līnijas atklāšanai un palaišanai. Pandēmijas iestāšanās arī šo procesu
ietekmēja, Covid-19 kavēja gan līnijai nepieciešamo detaļu piegādes, gan
pašu darbinieku klātbūtni. Ārvalstu speciālistiem nācās pamest iesākto
darbu, jo līdz ar pandēmijas sākumu bija jāatgriežas savās mītnes zemēs.
Mēs bijām gatavojušies tam, lai iekārtu palaistu, kas būtiski
atvieglotu darbu pandēmijas sākumā, bet mums nedaudz pietrūka laika.
Automātiskā šķirošana ļoti mazina kontaktu darbinieku vidū un
nepieciešamību pēc papildu darba rokām. Tā mums pietrūka, lai varētu
maksimāli spēcīgi ieiet krīzē.
Covid-19 pandēmija visiem sākās ar ļoti lielu neziņu, mums jau
paralēli bija jācīnās ar Ķīnas sūtījumu sistēmas sakārtošanu, un tad
sākās vairākas lokālās problēmas – darba pārorganizēšana, dezinfekcija,
maskas, drošības līdzekļi pasta nodaļās. Visā valstī šīs problēmas bija
vienādas. Ja man jāvērtē pandēmijas laiks kopumā, tad pavasarī
satraukums, stress un neziņa bija visaugstākajā līmenī, jau vasarā visi
bija daudzmaz saraduši ar jauno realitāti un arī epidemioloģiskā
situācija normalizējās, savukārt pasliktinājās atkal rudenī.
Man ir liels gandarījums, ka, neskatoties uz sarežģīto situāciju,
“Latvijas Pasta” darbība nevienā brīdī neapstājās, mēs neapturējām
neviena pakalpojuma sniegšanu, lai gan ārkārtējā situācija to pieļāva.
Man kā vadītājam tas bija liels izaicinājums. Sākotnējā pandēmijas fāzē
marta beigās aprīlī bija darbinieki, kas teica – cik ilgi vēl
ākstīsimies un strādāsim, vai nevajadzētu vērt ciet. Mēs neviens
nezinājām, cik nopietni situācija eskalēsies, mūsu darbinieku vidū ir
salīdzinoši liels skaits riska grupas cilvēku, vidējais darbinieku
vecums noteikti ir augstāks nekā citos uzņēmumos, turklāt darbs ir ļoti
ciešā kontaktā ar cilvēku.
Pagājušā gada labākā atziņa ir tā, ka cilvēki ļoti novērtēja, ka
“Latvijas Pasts” strādā. Tas noteikti deva apziņu, ka pildām svarīgu
darbu, un sniedza papildu degsmi ikdienā.
Pandēmijas laikā mēs aizvērām tikai mazās pasta nodaļas, kurās
pastnieki pirms Covid-19 sniedza pakalpojumus vienu stundu dienā
pašvaldību telpās. Šīs nodaļas mēs bijām spiesti aizvērt, jo pašvaldības
iestādes slēdza, un tās vairs nebija pieejamas apmeklētājiem. Lielākajā
daļā šo nodaļu klātienes apkalpošanu neesam atjaunojuši, bet
organizējam darbu tā, ka pastnieks pakalpojumu sniedz klienta
dzīvesvietā pēc pieprasījuma. Šāds risinājums ir ekonomiski pamatotāks
un arī klientiem ērtāks.
Kopumā jāsaka, ka Covid-19 mūs piespieda pasteidzināt dažādus
procesus un sakārtot lietas, kurām iepriekš varbūt netika pievērsta tik
liela uzmanība. Tāpat tas lika domāt inovatīvāk, kā pakalpojumus sniegt
efektīvāk, ātrāk un ar mazāku kontaktu.
“Latvijas Pasta” apgrozījums pagājušajā gadā, pēc
provizoriskiem datiem, bija 93,146 miljoni eiro, kas ir par 3,1% mazāk
nekā 2019.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi par 55,3% – līdz
2,313 miljoniem eiro. Kā vērtējat pagājušā gada rezultātus? Ar ko
skaidrojams peļņas pieaugums?
Pagājušā gada finanšu rezultātus es noteikti vērtēju kā labus. Mēs
nevienu brīdi neesam prasījuši valsts atbalstu, un ar visu tikām galā
pašu spēkiem, turklāt esam strādājuši ar peļņu. Apgrozījuma ziņā mūs
būtiski ietekmēja tranzīta biznesa modeļa maiņa un Covid-19 ietekme uz
sūtījumu plūsmu. Ja nebūtu Covid-19, tad noteikti pagājušajā gadā mēs
būtu pārsnieguši 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.
Taču bija arī pakalpojumi, kas Covid-19 ietekmē uzrādīja daudz
labākus rezultātus – piemēram, “Eksprespasta” kurjerservisa pakalpojumi,
iekšzemes piegādes, pakomāti. Šajā jomā uzrāviens ir bijis ļoti
straujš.
Savukārt, runājot par peļņu, tā pagājušajā gadā būtu bijusi vēl
labāka, bet, neskatoties uz Covid-19, mēs esam turpinājuši darba
samaksas pilnveidošanu uzņēmumā. Vēsturiski diemžēl ir bijis tā, ka
pastnieki un pasta nodaļu darbinieki nav pati atalgotākā profesija. Mūsu
mērķis ir to pakāpeniski mainīt. Pagājušajā gadā esam par gandrīz 18%
palielinājuši algas lielākajai daļai masu profesiju darbinieku,
palielinājām samaksu par pensiju piegādi pastniekiem, gada vidū
uzlabojām pasta nodaļu darbinieku motivācijas programmu, arī mūsu
šoferiem ieviesām atalgojuma mainīgo, motivējošo daļu. Tāpat spējām
divas reizes izmaksāt papildu piemaksas darbiniekiem par darbu Covid-19
laikā, lai mazinātu spriedzi un stresu. Arī mūsu darbiniekiem ir
jautājums, ar ko mēs esam sliktāki par mediķiem un policistiem. Man ir
prieks, ka spējām izmaksāt piemaksas un palielināt atalgojumu.
Vēl arī gribētu piebilst, ka uzņēmuma rentabilitāte un ilgtspēja
noteikti pagājušajā gadā ir uzlabojusies, turklāt ir pieaudzis vidējais
ieņēmumu apjoms no viena darbinieka. Tas noteikti ir pozitīvi.
Kāds ir 2021.gada finanšu rezultātu plāns?
Šajā laikā ir grūti kaut ko prognozēt. Piemēram, Latvijas Banka
pagājušā gada laikā drastiski mainīja savu IKP prognozi no pozitīva gada
sākumā līdz ļoti negatīvam. Tagad gan situācija paliek arvien
saprotamāka un arī prognozējamāka. Cerams, ka mums arī veiksies ar
vakcinācijas procesu, situācija kļūs arvien stabilāka un neskaidrība
mazināsies. Mums ir arī vēl viens nezināmais, kas saistīts ar nodokļa
ieviešanu no pirmā centa sūtījumiem no trešajām valstīm. Šī norma
stāsies spēkā gada vidū un, protams, ļoti lielā mērā ietekmēs “Latvijas
Pasta” darbību šogad.
Neskatoties uz to, mēs ceram, ka mūsu apgrozījums šogad būs ap 100
miljoniem eiro. Mēs strādājam pie tā, lai izaugsme turpinātos.
Kā jums veicas ar darbinieku vakcināciju? Vai esat lūguši pasta darbiniekus iekļaut kādās prioritārajās grupās?
Personīgi pie satiksmes ministra šajā jautājumā vērsies neesmu, bet
esam norādījuši, ka pasta darbinieki ir iekļaujami prioritārajās grupās.
Tas ir ļoti svarīgi, lai pasta darbinieki – pastnieki, pasta nodaļās
strādājošie, sūtījumu šķirotāji, kurjeri – varētu strādāt un nodrošināt
darbības nepārtrauktību. Mēs uzņēmumā uzskaiti par vakcinētajiem
neveicam, jo tā ir katra cilvēka privāta lieta, taču ir darbinieki, kas,
atbilstot citām prioritārajām grupām, vakcīnu ir jau saņēmuši. Patlaban
zināms, ka “Latvijas Pasta” darbinieki ir iekļauti satiksmes sektoram
kritiski svarīgo darbinieku prioritāri vakcinējamo grupā.
Mēs ļoti ceram uz sabiedrības kopējās vakcinācijas tempiem, kas ļautu
vieglāk organizēt darbu un sabiedrībai kopumā atgriezties daudzmaz
normālās sliedēs.
Runājot par saslimstību, pirmais pandēmijas vilnis mums pagāja bez
neviena saslimušā, jo ļoti pievērsām uzmanību pastiprinātajiem drošības
pasākumiem. Otrajā vilnī saslimušie mums ir, rūpīgi tam sekojam līdzi.
Tiklīdz ir kāds saslimušais, mums nākas pārorganizēt darbu. Ja saslimst
pasta nodaļas darbinieks, viņu aizvietot ir vieglāk, jo pasta
pakalpojumi nodaļās neatšķiras, taču daudz sarežģītāk, ja ir jāaizvieto
pastnieks vai kurjers, kas pārzina konkrēto maršrutu un tā specifiku.
Pašlaik mums uz vairāk nekā 3000 strādājošo ir mazāk par 30 saslimušo,
taču ir redzama saistība starp valsts rādītājiem un uzņēmumu: tiklīdz
saslimšana Latvijā pieaug, tā palielinās arī uzņēmumā.
Kā vērtējat pasta nozares konkurenci? Kāda tā ir salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm?
Konkurence šobrīd ir ļoti nežēlīga. Nedomāju, ka ir vēl daudz jomu,
kurās konkurence ir tik asa. Tas ir liels stress uzņēmuma vadītājiem, jo
esam spiesti visu laiku būt virpulī, lai kaut ko nepalaistu garām,
sekotu līdzi nozares jaunumiem. Jaunu tendenču ir tik daudz, ka noķert
īsto ir liels izaicinājums. Domāju, ka situācija ir līdzīga visās trīs
Baltijas valstīs.
Ja runājam konkrētāk par Latviju, pie mums ir pārstāvēti visi
lielākie un mazākie spēlētāji, privātie, starptautiskie milži utt.
Spektrs ir ļoti plašs. Lielākais ieguvējs no tā visa, protams, ir
klients. Klients saņem ļoti plašu piegādes pakalpojuma pārklājuma tīklu
ar dažādām alternatīvām. Latvija un Baltija ir valstis ar vienu no
lielākajiem pakomātu skaita rādītājiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.
Tādā ziņā mēs esam priekšā daudzām citām valstīm. Mūsu klients pie tā
jau ir pieradis un uzskata to par pašsaprotamu lietu. Konkurence nozarē
ir ļoti asa, un tas stimulē dažādu inovāciju attīstību.
Arī mēs domājam par inovācijām un pat par tādām lietām, kas tirgū vēl nav bijušas.
Piemēram, plānojam ieviest jaunu pakalpojumu – viedās pastkastītes
jeb mājas pakomātus. Ideja par pakalpojumu radās jau pirms Covid-19,
taču tagad tā ir vēl aktuālāka, ņemot vērā sūtījumu skaita
palielināšanos un arvien augošo vēlmi un nepieciešamību saņemt
pakalpojumus distancēti. Mēs vēlamies ieviest kaut ko jaunu šajā jomā.
Cilvēki arvien vairāk grib ekonomēt savu laiku un to pārvaldīt. Ja
kādreiz dominēja mājas piegādes, pašlaik cilvēki dod priekšroku iespējai
pašiem izvēlēties laiku un vietu, kur izņemt sūtījumu. Līdz ar
epidemioloģiskajām drošības normām redzam, ka cilvēki arvien vairāk
laika pavada mājās. Tās ir ne tikai atpūta, bet arī būtiska darba
sastāvdaļa, un skaidrs, ka šī tendence lielā mērā nostiprināsies un
saglabāsies arī pēc pandēmijas. Tāpēc gribam klientiem piedāvāt
viskomfortablāko risinājumu visu savu sūtījumu un saņemšanai un
nosūtīšanai, nepametot sava darba un mājas dzīves zonu – savu
dzīvesvietu. Jau šogad sāksim piedāvāt alternatīvu risinājumu gan pasta
nodaļas, gan pakomāta, gan veikala apmeklējumam – viedo pastkastīti, ko
sākotnēji privātmāju īpašnieki varēs pieteikt, abonēt par noteiktu
ikmēneša samaksu un izvietot pie savām mājām.
Viedā pastkastīte būs kā mini privātais pakomāts, kurš sniedz iespēju
mājās saņemt un nosūtīt visa veida sūtījumus bez kontakta ar kurjeru,
nedodoties uz pasta nodaļu vai pakomātu. Viedo pastkastīti paredzēts
novietot pie privātīpašuma žoga, vārtiņiem vai jebkurā kurjeram un
pastniekam pieejamā vietā.
Tas noteikti būs jaunums tirgū. Ja mēs to būtu ieviesuši jau
pagājušajā gadā, pieprasījums būtu milzīgs, bet arī pašlaik cilvēki
strādā no mājām, un kur nu vēl tuvāk savā dzīvesvietā saņemt sūtījumu,
ja ne savā individuālajā viedajā pastkastītē.
Mēs pašlaik aktīvi turpinām darbu pie šī projekta, un jau maijā plānojam šo produktu testēt dzīvē.
Vai ir jau konkrētas vietas padomā, reģioni, kur šāds pakalpojums būs drīzumā pieejams?
Man negribētos saukt konkrētu reģionu, bet tā būs Pierīga. Pašlaik
domājam, ka par viedās pastkastītes nomu būs ikmēneša maksa. Šogad
plānojam izvietot aptuveni 500 viedo pastkastīšu.
“Latvijas Pastam” nav plāna sākt nodarboties ar pārtikas produktu piegādi?
Mēs šādu pakalpojumu sākām piedāvāt jau pagājušajā gadā, bet,
protams, “Latvijas Pasts” nemēģina konkurēt ar pārtikas produktu
piegādes milžu risinājumiem. Mūsu projekts ir kopā ar mazumtirgotāju
“Elvi”, un pārtikas produktus piegādā pastnieks ar auto. Šis pakalpojums
ir vairāk domāts lauku iedzīvotājiem. “Latvijas Pasts” šo pakalpojumu
nepiedāvās pilsētās, jo saprotam, ka nespējam konkurēt ar lielajiem
pārtikas produktu piegādātājiem.
Kāds ir pieprasījums pēc šāda veida pakalpojuma?
Sākumā mēs šo projektu īstenojām testa režīmā tikai Latgalē. Šobrīd
pakalpojums lielākā vai mazākā apjomā ir pieejams jau visos Latvijas
reģionos, izņemot Rīgu. Pieprasījums ir. Pasūtījumu skaits pakāpeniski
pieaug, bet mēs to apzināti nepārspīlējam, jo labākais veids šā
pakalpojuma sniegšanai ir tiešā pārdošana no pastnieka puses, turklāt
pakalpojums visefektīvākais ir tajās vietās, kur pastnieki ir
ieinteresēti un vēlas to maksimāli labi nodrošināt saviem klientiem.
Ja vēl runājam par inovācijām, drīzumā mēs īstenosim paku robota
projektu sūtījumu izsniegšanai. Faktiski šis pilnībā robotizētais
pakomāta risinājums līdzinās tornim, kura ietilpība ir līdz pat 500
sūtījumu. Jaunums ir tas, ka šī torņa nodalījumu izmēri paši pielāgojas
sūtījumu izmēriem. Šādu risinājumu mēs plānojam piedāvāt Rīgā kādā no
teritorijām, kuras apkaimē ir liela sūtījumu plūsma un daudz sūtījumu
saņēmēju.
“Latvijas Pasta” kurjerpasta pakalpojumu nodrošinātāja
“Eksprespasts” iekšzemes sūtījumu piegāžu apmērs pagājušajā gadā
pieaudzis par 40%, šogad pieauguma tempi turpinās. Kā tiekat galā ar šo
izaicinājumu? Kas sagādā lielākās problēmas?
“Eksprespastam” pandēmijas sākumā, tāpat kā daudziem citiem
pakalpojumu sniedzējiem, izaicinājumus sagādāja starptautisko sūtījumu
plūsma. Sūtījumu pārsūtīšanai starp valstīm pārsvarā tiek izmantoti
aviopārvadājumi ar pasažieru lidmašīnām, tādēļ mums bija jāmeklē dažādi
alternatīvie ceļi. Ir jāsaka paldies mūsu starptautiskajiem loģistikas
ekspertiem, kuri visu pagājušo gadu un arī šogad strādā 24/7 režīmā
faktiski bez brīvdienām. Pandēmijas sākumā mēs jutām sūtījumu skaita
samazināšanos, bet pamazām sūtījumu plūsma ir atkal atjaunojusies.
Sūtījumu pārvirzīšana no pasažieru lidmašīnām bija izaicinoša.
Populārākais bija sauszemes transports, taču pa sauszemi visur nokļūt
nevar, izmantojām arī jūras transportu sūtījumiem uz Austrāliju.
Pēdējais izaicinājums bija tieši Ziemassvētku priekšvakarā, kad valdība
lēma apturēt aviosatiksmi ar Lielbritāniju jaunā vīrusa paveida dēļ.
Decembrī mums jau tā ir daudz sūtījumu, un reisi bija limitētā skaitā.
Sauszemes transportu uz Lielbritāniju tajā laikā neizmantojām “Brexit”
dēļ, jo bija izveidojušies lieli kravas automašīnu sastrēgumi pie
Lamanša. Divu dienu laikā mums nācās proaktīvi noorganizēt avio
čārterreisu uz Lielbritāniju. Tas vienkārši pierāda to, ka jebkurā
bezizejā tomēr ir kaut kāda izeja.
Ja vēl atgriežamies pie “Eksprespasta”, pagājušajā gadā vislielākais
pieaugums bija iekšzemes sūtījumiem, arī šogad to apjomi turpina augt,
un pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgu laika
periodu, iekšzemes sūtījumu skaits ir pieaudzis par 43%. Jāatzīmē, ka
būtiski pieaudzis lielgabarīta sūtījumu apjoms – šādu sūtījumu skaits
šogad martā ir dubultojies, salīdzinot ar februāri. Tas lielā mērā ir
saistīts ar Covid-19 atbalstu ģimenēm ar bērniem un pensionāriem,
cilvēki šo naudu iegulda jaunos ledusskapjos, veļas mašīnās, mēbelēs,
dārza mēbelēs. Šīs preces pašlaik ir ļoti pieprasītas.
“Latvijas Pasts” ir iegādājies un attīstījis savu pakomātu tīklu. Cik pakomātu jums šobrīd ir? Kādi ir nākotnes plāni?
Jāsaka, ka jau šobrīd mēs aktīvi izvietojam jaunus pakomātus,
galvenokārt pasta nodaļās. Šie pakomāti ir alternatīva sūtījumu
izsniegšanai pasta nodaļās. Mēs sākam ar noslogotākajām pasta nodaļām,
pie kurām vai kuru telpās ir fiziska iespēja novietot pakomātus. Šādas
ar pakomātiem aprīkotas pasta nodaļas šobrīd kopumā ir jau deviņas – gan
Rīgā un Mārupē, gan Jelgavā un Ogrē, tūlīt būs arī Jēkabpilī. Šo
projektu mēs turpināsim pilnveidot un attīstīt. Pagājušajā gadā mēs esam
būtiski uzlabojuši savu pakomātu infrastruktūru. Mēs iegādājāmies šo
tīklu ne tikai ar pakomātiem, bet arī attiecīgo programmnodrošinājumu,
dokumentāciju, telpu īres līgumus pakomātu atrašanās vietās, klientu
portfeli un klientu servisa darbiniekiem. Darījuma ietvaros bija
paredzēts, ka par pārdevēja līdzekļiem mēs nomainām vecās paaudzes
pakomātus ar jaunākiem, lielākas ietilpības pakomātiem, tādējādi
pagājušā gada laikā pakomātu nodalījumu skaitu esam palielinājuši par
40% jeb vairāk nekā 1000 nodalījumu, plus ieviesām visplašākā spektra
norēķinu iespējas. Tāpat pilnveidojām pakomātu apkalpošanas tīklu,
piemēram, Ziemassvētku laikā pakomāti tika uzpildīti pat trīs četras
reizes dienā, lai nodrošinātu maksimāli ātru sūtījumu plūsmu.
Pagājušogad testa nolūkos izvietojām arī vienu āra pakomātu, bet
vistuvākajā laikā noslēgsies jaunu pakomātu iepirkums, kas paredz līdz
120 jaunu pakomātu iegādi. Pēc iepirkuma noslēgšanās varēsim vairāk
informēt par pakomātu sadalījumu, lai veidotu pilnvērtīgu pakomātu
pārklājumu visā Latvijā.
Kādas investīcijas “Latvijas Pastam” līdz šim ir prasījis pakomātu tīkls, un kādi ir nākotnes plāni?
Pakomātu tīkla iegādes darījuma vērtība bija apmēram 1,8 miljoni
eiro, un šīs summas ietvaros pārdevējam bija jāveic arī infrastruktūras
nomaiņas un uzlabošanas darbi. Protams, mēs no savas puses arī
patstāvīgi ieguldām sistēmas uzlabošanā. Tas ir nebeidzams darbs, un tas
ir izaicinājums ar to tikt galā.
Kā “Latvijas Pasts” risina rindu problēmas, kas veidojas pie atsevišķām pasta nodaļām Covid-19 ierobežojumu dēļ?
Tajās nodaļās, kurās esam operatīvi izvietojuši pakomātus sūtījumu
saņemšanai, rindu jautājums ir jau atrisināts. Domāju, ka tas arī ir
ātrākais veids, kā ar šo jautājumu tikt galā, un uz to arī fokusējamies.
Protams, mēs arī skatāmies, kā pārorganizēt pasta nodaļu darbu, taču,
ja mums drošības prasību un viena klienta apkalpošanai klātienē atļauto
kvadrātmetru dēļ drīkst strādāt tikai viena kase, tad diemžēl ātra
risinājuma nav.
Cits mūsu piedāvātais risinājums ātrai pakalpojumu saņemšanai pasta
nodaļā ir attālināta pieteikšanās pakalpojumiem no “Latvijas Pasta”
mobilās lietotnes, respektīvi, izņemot numuriņu lietotnē, uz nodaļu pēc
pakalpojuma fiziski jāierodas tad, kad pienācis attiecīgais kārtas
numurs, un gaidīšanas laiku var pavadīt mājās, birojā, mašīnā,
pastaigājoties u.tml. Gribētu atgādināt, ka mēs bijām pirmie, kas
Latvijā ieviesa šādu sistēmu. Kad spēkā stājās ierobežojumi, nereti
klienti, kas mobilās viedierīces paši nelieto un gaidīja savu kārtu
ārpus pasta nodaļas, nebija apmierināti, kad kāds ar mobilās rindas
numuriņu devās iekšā nodaļā, jo bija pienākusi viņa kārta. Taču
jāsaprot, ka šie klienti “neapiet rindu”, vienkārši viņi to “izstāv”
digitālajā vidē.
No jūlija būs jāatmuito un jāmaksā PVN par visām precēm, kas
pasūtītas internetveikalos trešajās valstīs, tostarp Latvijas
iedzīvotāju populārajā “Aliexpress”. Vai prognozējat sūtījumu
samazinājumu?
Ar prognozēšanu es gribētu būt ļoti piesardzīgs. Skaidrs, ka ietekme
būs un ietekme būs ļoti lielam sūtījumu apmēram. Lēšam, ka tie varētu
būt pat 25–30 000 sūtījumu dienā, kas papildus varētu tikt pakļauti
jaunajam muitošanas regulējumam.
Zviedrijas piemērs, kuri šo normu ieviesa ātrāk, liecina, ka sūtījumu
apmērs samazinājās ļoti strauji, bet vēlāk atkal pakāpeniski
atjaunojās. Domāju, ka arī mūs sagaida sūtījumu skaita kritums. Īpaši
mazvērtīgākiem sūtījumiem cilvēki negribēs papildu sarežģījumus un
veltīt laiku sūtījumu atmuitošanai. Mēs no savas puses arī cilvēkiem
piedāvāsim ērtāku risinājumu, kā šo procedūru izdarīt un veikt to ar
mūsu palīdzību. Klientiem, kuri sūtījumus saņem bieži un ir pazīstami ar
atmuitošanas procedūrām, domāju, nekādas grūtības neradīsies.
Prognozēju, ka mums un muitai darba apjoms būtiski palielināsies. Es gan
arī vēl gribētu uzsvērt, ka šī atmuitošanas ideja nav ne mūsu, ne
Valsts ieņēmumu dienesta, ne Latvijas valsts prasība, bet gan Eiropas
Savienības regula, kas attieksies uz visām dalībvalstīm. Tas būs liels
“kūlenis” visā e-komercijas sūtījumu pasaulē.
Kāda ir situācija ar sūtījumiem no Lielbritānijas pēc
“Brexit” un ieviestās atmuitošanas procedūras? Vai jūtat sūtījumu apmēra
samazinājumu?
Muitoto sūtījumu apmērs ir dubultojies, un arī pašu sūtījumu
kopskaits ir nedaudz pieaudzis. Tas tādēļ, ka pēc “Brexit” samazinājās
alternatīvas sūtījumu nogādāšanai.
Par universālo pasta pakalpojumu. Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisija (SPKC) maijā plāno izsludināt konkursu, kad būs
stājušās spēkā izmaiņas likumdošanā, lai novērstu neprecizitātes.
Iepriekš esat atturīgi šo konkursu komentējuši. Noteikti plānojat
piedalīties?
Es saglabāšu atturību, komentējot šo jautājumu, jo tas ir filozofisks
jautājums par universālo pasta pakalpojumu, kādam tam vajadzētu būt un
kā tas transformēsies nākotnē. Neizbēgami sūtījumu pasaule ir
mainījusies. Arī “Latvijas Pasta” dalību konkursā es atturēšos komentēt.
Lai izsludina konkursu, mēs iepazīsimies ar precīziem kritērijiem un
tad varēsim korektāk komentēt. Gribētu uzsvērt, ka līdz šim esam bijuši
ļoti apzinīgs universālā pasta pakalpojumu sniedzējs, esam to darījuši
pēc labākās sirdsapziņas.
Jums drīzumā beidzas valdes priekšsēdētaja amata pilnvaru termiņš. Vai esat gatavs darbam arī uz nākamo termiņu?
Likums pieļauj pagarināt pilnvaru termiņu. Redzēsim, kā attīstīsies
situācija, bet droši vien tas nav jautājums man, bet gan uzņēmuma
padomei un akcionāram. Es noteikti jūtos ļoti atbildīgs par šo uzņēmumu
un to, ko darām. Esam jau daudz paveikuši, par vairāk nekā 50% audzējuši
apgrozījumu, esam būtiski kāpinājuši ieņēmumu apjomu uz vienu
darbinieku, bet, protams, ir lietas, ko var izdarīt ātrāk un labāk. Ir
iesākts daudz vērtīgu projektu, ko gribētu turpināt. Noteikti vēlos
pateikties savai komandai, darbiniekiem, bez kuru izturības, spīta,
vēlmes strādāt mēs nebūtu tur, kur esam. Šobrīd ir svarīgi šo kursu
noturēt un veikt nākamo izrāvienu jeb lēcienu virpulī, kas ir iegriezts.
