Dzirkstele.lv
Kā galveno iemeslu, kāpēc izsmēķi netiek izmesti atkritumu urnās, bet gan nomesti, kur pagadās, 52 % smēķētāju Latvijā min atkritumu urnu trūkumu, liecina “Latvijas Zaļā punkta” veiktā iedzīvotāju aptauja*. Lai risinātu šo problēmu, “Latvijas Zaļais punkts” ar ražotāju atbildības sistēmas dalībnieku finansiālu atbalstu kampaņas “Izsmēķis – mīna ar laika degli” ietvaros piešķīris 43 pašvaldībām kopumā 172 izsmēķiem paredzētas atkritumu urnas, vienlaikus atgādinot, ka izsmēķus drīkst izmest jebkurā nešķiroto atkritumu tvertnē, kas arī plaši pieejamas publiskai lietošanai.
Latvijā ik gadu tiek pārdoti 2 miljardi tradicionālo cigarešu. Katra cigarete ir aprīkota ar filtru, kas sver 0,02 gramus. Pēc cigaretes izsmēķēšanas pāri paliek izsmēķis – cigaretes filtrs, kas smēķēšanas procesā ir piesūcies ar svinu, arsēnu, benzolu un citām cilvēka veselībai un videi toksiskām vielām. Tātad no 2 miljardiem cigarešu pāri paliek ap 400 tonnu indīgu izsmēķu gadā. Liela daļa no tiem nekad nenonāk atkritumu poligonā, bet gan tiek nomesti, kur pagadās, – uz ielas, parkos, mežos, pludmalēs, – kaut arī 85% smēķētāju piekrīt, ka izsmēķi rada vides piesārņojumu.
“Sliecos domāt, ka milzīgā atšķirība starp smēķētāju uzskatu, ka cigarešu izsmēķi ir atkritumi, un paradumiem, tos izmetot, kur pagadās, liecina, ka šajā problēmā nav vainojams ne atkritumu urnu trūkums, ne citi ārēji apstākļi, bet gan pašu cilvēku attieksme. Smēķēt vai nesmēķēt – tā ir katra paša izvēle, tomēr neizmest izsmēķus, kur pagadās, – to gan vajadzētu uztvert kā pienākumu. Mēs nākam soli pretī un piedāvājam pašvaldībām papildus izvietot izsmēķu konteinerus, kas ražoti Latvijā un veidoti tā, lai cigareti tajās varētu gan droši nodzēst, gan izmest, nebaidoties par aizdegšanās risku,” stāsta “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.
Ar “Latvijā Zaļā punkta” atbalstu šobrīd no kopumā 172 izsmēķu urnām tuvākā laikā tiks uzstādītas vai jau ir uzstādītas vairāk nekā 130 – Aizkraukles novada, Alūksnes novada, Augšdaugavas novada, Ādažu novada, Balvu novada, Bauskas novada, Cēsu novada, Daugavpils valstspilsētas, Dienvidkurzemes novada, Gulbenes novada, Jelgavas valstspilsētas, Jelgavas novada, Jēkabpils novada, Jūrmalas valstspilsētas, Krāslavas novada, Ķekavas novada, Liepājas valstspilsētas, Limbažu novada, Ludzas novada, Līvānu novada, Madonas novada, Mārupes novada, Olaines novada, Rēzeknes valstspilsētas, Rēzeknes novada, Rīgas valstspilsētas, Salaspils novada, Saldus novada, Siguldas novada, Talsu novada, Valkas novada, Ventspils valstspilsētas un Venstpils novada pašvaldību teritorijās. Pašvaldību uzdevums ir nodrošināt tvertņu izvietošanu un pēc tam arī apsaimniekošanu, arī atbilstoša tehniskā stāvokļa uzturēšanu.
Izsmēķus drīkst izmest arī pašvaldībās līdz šim izvietotajās publiskajās atkritumu urnās, kā arī parastās nešķiroto sadzīves atkritumu tvertnēs, pirms tam cigareti rūpīgi nodzēšot. Izsmēķus nedrīkst izmest nevienā no šķirotajiem atkritumiem paredzētajiem konteineriem. Šobrīd izsmēķu savākšanas mērķis nav pārstrāde otrreizējās izejvielās, jo atbilstošas pārstrādes tehnoloģijas pagaidām nav. Tie nav ne papīrs, ne vate, ko varētu vienkārši pārstrādāt. 98 % izsmēķa sastāv no celulozes acetāta, kas dabā nesadalās. Toties izsmēķi lieti noder siltumenerģijas iegūšanai, tos sadedzinot, kas notiek ar lielāko daļu pilsētas publisko atkritumu urnu satura.
* Smēķētāju aptauju pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma veicis “Snapshots”, 2024. gada aprīlī aptaujājot 714 smēķētājus 18 līdz 74 gadu vecumā.
