Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome pagājušā gada noslēdzošajā sēdē decembrī izskatīja četras sūdzības. Divos gadījumos Ētikas padome sniedza atzinumus un vēl divos – situācijas vērtējumus un rekomendācijas.
Ētikas padome sniedza atzinumu par kāda Ziepniekalna iedzīvotāja sūdzību par TV3 raidījuma “Degpunktā” sižetu. Raidījuma veidotāji, balstoties uz vienpusēju un aizdomās balstītu informāciju, bija publicējuši videonovērošanas kameras ierakstu ar šī cilvēka auto un aicinājuši skatījus ziņot policijai par tā īpašnieku, metot aizdomas uz viņu kā iespējamo bērna apdraudētāju. Sūdzības iesniedzējs izskaidroja, ka noticis pārpratums – vedot savu mazmeitu no skolas, viņš piedāvājis palīdzēt, kā tam šķitis, noklīdušam bērnam, vaicājot, vai to vajadzētu aizvest līdz mājām. Sūdzības iesniedzēja ieskatā tas nav iemesls televīzijai uz bērna vecāka versijas pamata rādīt televīzijā viņa auto un aicināt ziņot policijai. Ētikas padome medija rīcībā nekonstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumu, tomēr atsevišķi Ētikas padome locekļi norādīja uz vairākām nepilnībām sižetā – pārspīlējumiem un to, ka nav ievērots samērīgums starp sižeta veidotāju mērķi un sūdzības iesniedzēja tiesībām. Tāpat tika paustas bažas, ja katru līdzcietīgu un neizprastu rīcību pret bērnu mediji uzreiz steigsies izziņot kā potenciālu noziegumu, cilvēki var sākt atturēties no palīdzēšanas bērniem, bailēs, ka mediji viņiem piekarinās iespējamā varmākas birku. Ētikas padome rekomendēja medijam izvērtēt iespēju informēt skatītājus, vai joprojām ir iemesls medija radītajam satraukumam par šo situāciju.
Ētikas padome sniedza atzinumu arī par Veselības ministrijas sūdzību par LTV “Panorāma” sižetu un publikāciju portālā lsm.lv. Ministrija uzskatīja, ka tās amatpersonas intervijā teiktais ir izrauts no konteksta un tādējādi radīts maldīgs iespaids par ministrijas un tās pārstāves personīgo nostāju par situāciju, kad tiek stacionēta māmiņa, kurai ir bērns zīdaiņa vecumā. Ministrija arī iebilda pret raksta izcēlumu: “Ministrijas speciāliste problēmu neredz un zīdaini salīdzina ar mājdzīvnieku, ko arī uz slimnīcu līdzi neņem”. Lai arī pēc saziņas ar žurnālisti izcēlums portālā ticis mainīts uz neitrālu formulējumu “Ministrijas speciāliste piekrīt, ka uzlabojumus vajag, bet runā tikai par vientuļām māmiņām, kurām nav bērna pieskatītāja”, ministrija uzskatīja, ka arī šāds formulējums tomēr nav pilnībā atbilstošs intervijā sniegtajai informācijai. Ētikas padome atzinīgi vērtēja medija rīcību, uzklaustot ministrijas pretenziju un koriģējot izcēlumu, taču pārkāpumu medija rīcībā nekonstatēja. Ētikas padome secināja, ka salīdzinājumu ar mājdzīvnieku neņemšanu uz slimnīcu ministrijas pārstāve pauda komentējot konkrētu gadījumu, kad stacionē māmiņu, kurai ir zīdainis, un sižetā izteikums ir atspoguļots precīzi, tas nav izrauts no konteksta. Lai arī Ētikas padome apzinās, ka, lietojot konkrēto analoģiju, ministrijas speciāliste virsdrīzāk vēlējusies uzsvērt, ka slimnīcas nav paredzētas, lai kopā ar pacientu silimnīcā uzturētos citas personas, analoģija ar mājdzīvnieku ir nekorekta, lietota nevietā un tās lietošana liek aizdomāties par to, vai par veselības aprūpes pārvaldi atbildīgajiem speciālistiem ir pietiekama empātija. Ētikas padomes skatījumā šī salīdzinājuma lietošana intervijā ir nevis medija, bet ministrijas amatpersonas atbildība.
Atzinumi par šīm sūdzībām ir pieejami biedrības tīmekļvietnē https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi/.
Divos citos gadījumos Ētikas padome sniedza sūdzību sniedzējiem un medijiem vērtējumu par saņemtajiem iesniegumiem.
Vērtējot biedrības “Fintech Latvija Asociācija” sūdzību par Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” publikāciju “Viņa domāja, ka palīdz policijai ķert telefonkrāpniekus. Patiesībā kļuva par viņu upuri”, Ētikas padome secināja, ka sūdzībai nav pamata. Rakstā pielaistā kļūda, kuras cēlonis bija Latvijas Bankas sniegta kļūdaina informācija un redakcijas kļūda intervijas atšifrēšanas procesā, bija pēc iebildumu saņemšanas nekavējoties izlabota un izskaidrota lasītājiem – arī bez Ētikas padomes iesaistes. Savukārt izvērtējot iesniegumā minētās pretenzijas un medija skaidrojumu par apzīmejuma “ātrie kredīti” lietojumu rakstā, Ētikas padome atzīst mediju tiesības lietot šo apzīmējumu, lai aprakstītu noteiktu kredītu kategoriju neatkarīgi no tā, vai kredītu sniedz banka vai nebanku aizdevējs. Vēsturiski apzīmējums “ātrie kredīti” saistās ar nebanku kreditētājiem, taču apzīmējums nav uzkatāms par tādu, kas būtu jālieto vienīgi saistībā ar nebanku aizdevējiem vai arī, kuru vairs nedrīkstētu attiecināt uz nebanku aizdevējiem. Lai arī medijos un sabiedrībā ir novērojamas nekonsekvences šī apzīmējuma lietošanā, tās nenozīmē, ka auditorija rakstā tikusi maldināta – rakstā ir korekti norādīts katrs uzņēmums, kuros telefonkrāpnieku upure bija ņēmusi aizdevumu, kā arī viņai izsniegtās summas.
Savukārt skatot Valsts izglītības attīstības aģentūras iesniegumu par portāla “Delfi” publikāciju “Kas un kāpēc mainīts skolu eksāmenos – un vai IELTS tagad aizstās angļu valodas eksāmenu?”, arī Ētikas padome saredzēja rakstā vairākas nepilnības. No medija skaidrojuma varēja secināt, ka raksts ir tapis krievu valodā un, tulkojot informāciju krievu valodā, pēc tam tulkojot rakstu latviešu valodā, ieviesušās dažādas kļūdas. Savukārt žurnālistes subjektīvos vērtējumus, kas savijušies ar faktu izklāstu, medijs skaidroja ar vēlmi sarežģītu un sabiedrībai nozīmīgu informāciju pasniegt vieglā un vienkāršotā veidā. Ētikas padome saskatīja rakstā steigu, paviršību un nepietiekamu precizitāti, kā arī pamatu bažām, vai rakstā nav pārkāpts viedokļa un ziņas nošķīruma princips. Tā arī nesaskatīja pamatojumu vairākām autora subjektīvām viedokļa izpausmēm faktu izklāstā. Ētikas padome uzskata, ka šādas sūdzības, ko motivē pamatotas rūpes par informācijas precīzu un korektu izklāstu, palīdz medijiem izvērtēt konkrētu materiālu tapšanas gaitu un trūkumus un uzturēt profesionālos standartus.
Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas.
Šobrīd Biedrībā ir 106 biedri un seši asociētie biedri. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.
Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome, kurā šobrīd darbojas Andrejs Mēters, Toms Ostrovskis, Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Mirlins, Raivis Spalvēns. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācijas par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.
