Mediju ētikas padome konstatē pārkāpumus divās publikācijās un nosoda valsts iestādes nepamatotu un manipulatīvu vēršanos pret mediju

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome ir sniegusi atzinumus par februāra sēdē skatītajām sūdzībām. Trijos gadījumos Ētikas padome konstatēja, ka ir pārkāpts Ētikas kodekss, bet divos gadījumos tas netika konstatēts. Vienā no šīm situācijām Ētikas padome saskatīja manipulatīvu vēršanos pret mediju un valsts līdzekļu šķērdēšanu, nepamatoti cenšoties apgrūtināt medija darbu sniegt sabiedrībai būtisku informāciju.

Vērtējot Zemkopības ministrijas sūdzību par raidījuma “Nekā Personīga” 15. decembra sižetu, kas iedziļinājās mežu ciršanas politikas aizkulisēs, Ētikas padome tajā nesaskatīja aizskārumu Zemkopības ministrijai. Lai arī šādā gadījumā formāls atzinums netiek gatavots, Ētikas padome situācijas vērtējumā uzsvēra, ka tā nav saskatījusi sižetā biedrības Ētikas kodeksa pārkāpumus. Vienlaikus Ētikas padome secināja, ka Zemkopības ministrijas sūdzība ir manipulatīva – tajā ir gan faktu kļūdas, gan nepatiesi apgalvojumi par sižetā pārraidīto informāciju, mēģinot savu stāstījumu uzdot par sižetā izskanējušo. Ētikas padome uzskata, ka ar šādu manipulatīvu vēršanos pret mediju ministrija ir ne vien šķērdējusi valsts līdzekļus, bet arī apgrūtinājusi mediju ar nepieciešamību tērēt resursus patiesībai neatbilstošu un klaji maldinošu apgalvojumu atspēkošanai; ministija ir nepamatoti centusies ierobežot medija tiesības sniegt sabiedrībai būtisku informāciju par mežu apsaimniekošanas aspektiem.

Arī izskatot Jura Viļuma sūdzību par raidījuma “360 TV “Ziņneši”” 14. janvāra sižetu “Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā” Ētikas padome nekonstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumu. Ētikas padome gan piekrita sūdzībā norādītajam, ka sižetā nav izskaidrots, par ko un kāpēc ir sniegta sūdzība Satversmes tiesā, un, raidījumā iekļaujot tikai Varakļānu iedzīvotāju emocionālos viedokļus, bet neiekļaujot citādu skatījumu, nav panākta informācijas daudzveidība. Tomēr šī nepilnība nav uzskatāma par Ētikas kodeksa pārkāpumu, jo jāņem vērā arī sižeta konteksts. Piemēram, sarežģītais jautājums par Varakļānu pievienošanu vispirms Rēzeknei, tad Madonai medijos ir skatīts daudz un vairāku gadu garumā. Šādā situācijā ir pieļaujams, reaģējot uz jaunumiem, veidot sižetu bez plaša notikumu un argumentu izklāsta, centrējoties uz Varakļānu iedzīvotāju reakcijām. Arī izvēlētais sižeta žanrs – t.s. tautas balss, ielu intervijas paredz iedzīvotāju uzklausīšanu, un sižeta veidotājiem ir tiesības atspoguļot aptaujāto vienprātību un emocijas.

Ētikas padome konstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumu nu jau atsauktajā laikraksta “Ogres Vēstis Visiem” publikācijā “Saruna zemzemē. Kolaboracionisms un kolaboracionisti”, kurā bija paustas nepatiesas Romualda Vonsoviča cieņu un godu aizskarošas ziņas. Ētikas padomes vērtējumā publikācijas autors bija nekritiski attiecies pret publicētās informācijas avotu, nebija centies pārbaudīt faktus, publikācijā bija izplatījis nepatiesu informāciju par sūdzības iesniedzēju. Arī publicētais atsaukums, ar ko medijs daļēji bija novērsis pieļautos Ētikas kodeksa principu pārkāpumus, Ētikas padomes ieskatā bija nepilnīgs un radīja tai šaubas par medija godprātību. Ētikas padome uzlika medijam par pienākumu skaidri un nepārprotami atvainoties sūdzības iesniedzējam par publicētajām ziņām, kas ceļ tam neslavu, aizskar tā godu un cieņu.

Arī skatot divu organizāciju sūdzības par citu “Ogres Vēstis visiem” publikāciju par Sabiedrības integrācijas fonda un ES publiskā finansējuma izlietošanu, Ētikas padome konstatēja, ka pārkāpts Ētikas kodeksā noteiktais informācijas iegūšanas un izmantošanas princips. Piemēram, rakstot par “Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrību”, publikācijas tekstā nebija sniegts pamatojums nomelnojošajiem apgalvojumiem, tāpat nebija prasīts un iekļauts kritizēto pušu viedoklis. Ētikas padome uzskata, ka pieņēmumu formas izmantošana neattaisno vienpusējas informācijas sniegšanu un nepamatotu apgalvojumu izplatīšanu. Līdzīgs secinājums Ētikas padomei bija skatot Sabiedrības integrācijas fonda sūdzību – publikācijā nebija sniegts pamatojums izteiktajām aizdomām par negodprātību un interešu konfliktu finansējuma piešķiršanā un uzraudzībā fonda konkursos. Tāpat nebija prasīts un iekļauts kritizētās puses viedoklis, informācija par projektu vērtēšanas un finansējuma apstiprināšanas kārtību un interešu konflikta riska pārvaldību. Abos gadījumos Ētikas padome neapšauba medija tiesības kritiski izvērtēt iespējamos riskus publiskā finansējuma piešķiršanā un izlietošanā, taču uzskata, ka medijam jānodrošina publikāciju atbilstība Ētikas kodeksa principiem.

Ētikas padomes atzinumi par šīm sūdzībām ir pieejami biedrības tīmekļvietnē https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediji vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas.

Šobrīd Biedrībā ir 99 biedri un seši asociētie biedri. Nekļūstot par biedriem, Biedrības Ētikas kodeksu ievērot apņēmušies vēl seši uzņēmumi un organizācijas. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.

Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome, kurā šobrīd darbojas Andrejs Mēters, Aivars Pastalnieks, Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Vita Dreijere-Smane, Ingemārs Vekteris, Aleksandrs Mirlins. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācijas par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.