Dzirkstele.lv
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome ir sniegusi atzinumus par marta sēdē skatītajām sūdzībām. Trijos gadījumos Ētikas padome sniedza atzinumus, bet divos gadījumos – komentārus.
Vērtējot “Sodra Forest Latvia” sūdzību par raidījuma “Nekā Personīga” sižetu, kurā tika atskaņots žurnālista telefonsarunas fragments ar “Sodra Forest Latvia” valdes locekli, kas bija ierakstīts bez brīdinājuma, Ētikas padome nekonstatēja, ka, to darot, būtu pākāpts biedrības Ētikas kodekss. Ētikas padome secināja, ka tēma par “SODRA” grupai piederošās Latvijas zemes un meža īpašuma daļas pārdošanu ir sabiedriski nozīmīga un žurnālists bija jau centies sazināties ar uzņēmumu citos veidos, bet nebija saņēmis nekādu atbildi. Pat tad, ja “SODRA” uzskata, ka tai ir tiesības neskaidrot sava lēmuma par mežu pārdošanu pieņemšana apstākļus un motīvus, nebūtu pareizi pārmest žurnālistiem centienus tos noskaidrot un sniegt informāciju sabiedrībai medijam atbilstošā formātā. Brīdināšanu par sarunas ieraksta veikšanu var uzskatīt par labu žurnālistikas ikdienas praksi, taču tās ievērošana ir katra medija redakcijas individuāls lēmums un atkarīga no dažādiem apstākļiem. Jāņem vērā, ka šī norma nav absolūta pat gadījumos, kad intervētā brīdināšana par ieraksta veikšanu ir iekļauta redakcijas politikā. Ir gadījumi, kad ir attaisnojama arī filmēšana ar slēpto kameru vai ieraksta veikšana bez brīdinājuma, jo īpaši pētnieciskās žurnālistikas žanrā.
Skatot Ģirta Valda Kristovska sūdzību par laikraksta “Venta Balss” publikāciju, Ētikas padome nekonstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumu, taču secināja, ka publikācijā nav ievērota kvalitatīvas žurnālistikas prakse saistībā ar faktu pārbaudi, informācijas daudzveidības nodrošināšanu un kritizētās personas tiesībām uz atbildi, kā arī saskatāmi mēģinājumu aizklāti ietekmēt auditoriju. Publikācija veltīta Ventspilī pēc privātas iniciatīvas veidotajam bērnu aktīvās atpūtas centram, taču arī Ētikas padomei nebija saprotams, kāpēc tajā citēts Aivars Lembergs, kurš kritizē Ģirtu Valdi Kristovski un min dažādus faktus, kurus Ģirts Valdis Kristovskis uzskata par nepatiesiem. Ētikas padome medija rīcībā saskatīja nekritisku attieksmi pret informācijas avotu, neizvērtējot, cik tā teiktais attiecas uz raksta tēmu un cik tas ir patiess. Ētikas padomes ieskatā laba žurnālistikas prakse ir profesionāli izvērtēt informāciju no dažādiem avotiem, neiekļaut nepārbaudītus faktus vai kritizētajai pusei dot iespēju uz tiem atbildēt, taču publikācijā un arī pēc tās publicēšanas tas nav ievērots. Kritizētās puses viedokļa uzklausīšana un atspoguļošana laikrakstā būtu daļēji novērsusi šīs nepilnības.
Ētikas kodeksa pārkāpums netika konstatēts arī TV3 raidījuma “Bez Tabu” sižetā, kas vēstīja, ka pie kāda lauku īpašuma ceļa malā ierakti dēļi ar asām naglām, un sniedza ieskatu kaimiņu konfliktā. Vērtējot sūdzības sniedzēja iebildumus par tā sniegtās intervijas iekļaušanu sižetā, Ētikas padome uzskata, ka sižeta veidotājiem šajā situācijā nebija nekādu ierobežojumu filmēt sūdzības iesniedzēju bez tā formālas piekrišanas un izmantot šo formātu, kādā tas sniedza atbildes. Tāpat Ētikas padome nepiekrita sūdzības iesniedzēja apgalvojumam, ka tas ticis apmelots par naglu ierakšanu, jo sižetā no tā sniegtajām atbildēm un skaidrojumiem ir secināms, ka dēļi ar naglām ierakti ar viņa ziņu. Ētikas padome arī neatrada pamatojumu pārmetumam, ka sižeta veidotāji, iefilmējot kaķi, būtu dzīvnieku apdraudējuši. Arī sūdzības iesniedzēja bijušā amata pieminēšana sižetā, Ētikas padomes ieskatā, ir nozīmīga notikumu konteksta izprašanai.
Ētikas padomes atzinumi par šīm sūdzībām ir pieejami biedrības tīmekļvietnē https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.
Par divām sūdzībām Ētikas padome sniedza komentāru un vērtējumu.
Viena no sūdzībām bija par par portāla la.lv publikācijas virsrakstu: “Ja iepūtīs acīs, paši uzreiz varēs arī sniegt pirmo palīdzību? NMPD būs tiesības izsaukumos pielietot gāzes baloniņu”. Pēc kāda lasītāja domām virsrasts bija cinisks un mediķus noniecinošs. Ētikas padome jau iepriekš ir atzinusi, ka virsrakstu veidošana bieži ir radošs darbs – tajos nereti tiek izcelta viens aspekts, lai tie būtu “sulīgi” un piesaistītu uzmanību, taču to veidotāji ne vienmēr pietiekami padomā, kādas būs virsraksta interpretācijas. Konkrēto virsrakstu Ētikas padome nevērtēja kā profesionāli veiksmīgu un kvalitatīvu, tomēr nesaskatīja tā izveidē un lietojumā Ētikas kodeksa pārkāpumu.
Komentējot Latvijas Paralimpiskās komitejas iesniegumu par portāla “Delfi” publikāciju, kurā apšaubīta kāda sportista atbilstība konkrētai parasporta klasei, Ētikas padome secināja, ka publikācijas autori meklējuši atbildi, cik pamatotas ir izskanējušās aizdomas par sportista atbilstību konkrētajai starptautiskai klasifikācijai, veikuši apjomīgu sarežgītas tēmas izpēti, aptaujājuši dažādus informācijas avotus. Raugoties no mediju ētikas skatpunkta, Ētikas padome uzskata, ka medijam bija tiesības šo rakstu publicēt un tajā nav pārkāpts Ētikas kodekss. Vienlaikus Ētikas padome šajā situācijā saskata vispārēju ētisku dilemmu: vai bija nepieciešams šo publikāciju publicēt, ņemot vērā tēmas sensitivitāti – aizdomu ēna tiek mesta uz konkrētu sportistu ar invaliditāti – un to, ka pārliecinošus argumentus par aizdomu pamatotību vai nepamatotību ne publikācijas autori, ne sportists publikācijā nesniedz. Neatbildēti paliek jautājumi: kāds ir ieguvums sabiedrībai no šo aizdomu paušanas pret konkrētu sportistu un vai sabiedrības ieguvums atsver sportistam nodarītās sāpes gadījumā, ja paustajām aizdomām nav pamata.
Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas.
Šobrīd Biedrībā ir 108 biedri un seši asociētie biedri. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.
Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome, kurā šobrīd darbojas Andrejs Mēters, Aivars Pastalnieks, Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Vita Dreijere-Smane, Ingemārs Vekteris, Aleksandrs Mirlins. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācijas par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.
Reklāma