Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome ir sniegusi atzinumus, vērtējumus un rekomendācijas par šī gada februāra sēdē izskatītajām sūdzībām. Tika skatīti septiņi iesniegumi par televīzijas un radio sižetiem un rakstiem portālos. Trīs gadījumos Ētikas padome sniedza atzinumu, pārējos – situācijas vērtējumu. Sūdzības bija par privātuma neievērošanu, ģeopolitisko notikumu attēlojumu un personu tiesībām atbildēt uz kritiku medijos.
Saistībā ar iespējamo privātuma aizskārumu Ētikas padome skatīja divas sūdzības. Vienā gadījumā Ētikas padomē bija vērsies cilvēks, ko bāriņtiesa bija administratīvi sodījusi par bērna tiesību aizskārumu. Tā kā sūdzības iesniedzējs bija pašvaldības deputāts, turklāt strādāja bērnu izglītības iestādē, žurnālisti bija meklējuši atbildes uz jautājumu, vai piespriestais sods pieļauj turpināt darbu. Sūdzības iesniedzējs žurnālistei jau bija iebildis pret materiāla veidošanu, pamatojot to ar bērna interesēm. Skaidrojot notikušo, viņš tai arī bija atklājis vairākas notikušā detaļas. Tomēr, neraugoties uz iebildumu, medijs bija turpinājis gatavot rakstu. Sūdzībā Ētikas padomei iesniedzējs norādīja, ka rakstā un pēc tā publicēšanas veidotajā televīzijas sižetā ir ticis identificēts cietušais bērns. Ētikas padome rakstā un sižetā nesaskatīja Ētikas kodeksa pārkāpumus. Tā secināja, ka abi mediji bija labi apzinājušies situācijas sensitivitāti un apstākļus, izvērtējuši to rīcībā nonākušo informāciju, veikuši interešu salāgošanu un izvairījušies materiālos iekļaut tādas detaļas, kas ļauj nepārprotami identificēt cietušo. Ētikas padomes vērtējumā mediji šajā situācijā saskārās ar grūti īstenojamu uzdevumu – neatklāt, par ko tieši sūdzības iesniedzējs sodīts, publiski sniegt situācijai atbilstošu skaidrojumu, ka piespriestais sods nav par pārkāpumu izglītības iestādē, un novērst situāciju, ka no raksta un sižeta cilvēki varētu izdarīt nepatiesus pieņēmumus. Ņemot vērā privātuma svarīgumu, Ētikas padome atgādina medijiem, ka jautājumos, kas skar bērnus, nepieciešamība atklāt vai dot norādes uz viņu identitāti jāapsver īpaši rūpīgi. Tas jādara arī situācijās, kad informāciju, kas ļauj identificēt bērnus, ir atklājusi vai ir gatava atklāt trešā persona vai bērnu vecāki.
Otra sūdzība bija saistīta ar gandrīz trīs gadus senu “Bez Tabu” sižetu, kas vēstīja par pievilto klientu mēģinājumiem atgūt naudu no kādai pašmāju apģērbu dizainerei piederoša uzņēmuma. Uzņēmums bija saņēmis naudu no daudziem klientiem, bet nebija izpildījis pasūtījumus. Vairākus gadus pēc sižeta un raksta publiskošanas, uzņēmēja, kas likvidētajā uzņēmumā bija gan īpašniece, gan vienīgā amatpersona, centās panākt raksta un sižeta dzēšanu un pēc medija atteikuma vērsās Ētikas padomē. Sūdzības sniedzēja argumentēja, ka medija publiskotā informācija rada nesamērīgu kaitējumu viņas reputācijai kā privātpersonai un neatbilst mediju ētikas pamatprincipiem. Lai arī bija saprotams, ka saistība ar notikušo uzņēmējai nevar būt patīkama, jo īpaši, situācijā, kad viņa turpina biznesu ar citu ļoti līdzīga nosaukuma uzņēmumu, izmanto jau likvidētā uzņēmuma zīmolu, “Facebook” lapu un tīmekļvietni un darbojas kā zīmola seja, Ētikas padome rakstā un sižetā nekonstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumus. Par diskutablu Ētikas padome uzskatīja apzīmējuma “krāpniecība” lietojumu sižetā. Medijs skaidroja, ka apzīmējums izmantots, jo to lietojušas sižetā intervētās personas, un tā pieminēšana sižetā atspoguļo šo cilvēku viedokli par notikušo. Ņemot vērā, ka sižeta veidotāji ļoti skaidri informēja skatītājus, ka policija pēc sūdzību saņemšanas ir atteikusies ierosināt kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu, Ētikas padome secināja, ka šis jēdziens sižetā lietots sadzīviskā nozīmē, norādot uz morāli nepieņemamu rīcību (maldinot, gūstot materiālu labumu, bet nepildot solījumus, neatklājot vai noklusējot svarīgu informāciju u. tml.), nevis kā apgalvojums, ka uzņēmēja būtu veikusi darbības, kas sodāmas saskaņā ar Krimināllikumu. Tā kā apzīmējumiem mēdz būt arī vairākas nozīmes, Ētikas padome aicina medijus pielietot īpašu piesardzību, lietojot tādus apzīmējumus, kas vienlaikus ir juridiski termini saistībā ar krimināli sodāmām darbībām, un rūpīgi izvērtēt tiem alternatīvas.
“Privātuma aspekti ir svarīgi, īpaši, kad runa ir par noziegumu upuriem. Tomēr redzams, ka medijiem privātums jāsabalansē ar sabiedrības interesēm arī citās situācijās. Iespējamais privātuma pārkāpums nereti tiek izmantots gan kā arguments, lai atturētu medijus ziņot par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, gan, lai censtos panākt, ka no mediju arhīviem tiek dzēsti agrāk veidoti kritiski materiāli,” komentē Ilona Skuja, biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekle.
Ētikas padomes atzinumi par šīm sūdzībām ir pieejami biedrības tīmekļvietnē https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.
Pēdējā laikā Ētikas padome skatījusi vairākus iesniegumus saistībā ar to, kā mediji ziņo par karu Ukrainā un Tuvajos Austrumos. Vērtējot šādas publikācijas, Ētikas padome arvien biežāk rekomendē materiālos iekļaut informāciju par notikumu kontekstu un kritiski izvērtēt dažādu pušu sniegto informāciju.
Februāra sēdē ētikas padome skatīja sūdzību par to, kā mediji bija ziņojuši par ANO Palestīniešu bēgļu lietu aģentūras (UNRWA) mītnes nojaukšanu Jeruzalemē. Sūdzības sniedzēja uzskatīja, ka mediji, ziņojot par jaunumiem, pārāk paļaujas uz vienas puses sniegto informāciju. Ētikas padome secināja, ka dažādos mediju formātos pieļaujamas dažādas prakses. Piemēram, ziņu aģentūras, īpaši notikumu sākumposmā, fokusējas uz jaunākajiem faktiem un tām pieejamajiem komentāriem, konteksts var tikt pievienots vēlāk, kad ziņa tiek papildināta. Savukārt portāliem, kas izmanto ziņu aģentūru gatavotās ziņas, ieteicams tās pašiem papildināt ar informāciju, kas līdzsvaro skatpunktus un palīdz lasītājiem izprast svarīgus notikumus. Ja medijs par kādu tēmu ziņo regulāri, šādu informāciju iespējams sagatavot jau iepriekš un izmanot atkārtoti. Piemērs šādai pieejai ir Latvijas Sabiedriskā medija portāla lsm.lv publikācija, kurā attiecīgās ziņas jaunumu daļa bija papildināta ar informāciju par karadarbības vēsturi, sekām un saistītiem notikumiem.
Saistībā ar karu Ukrainā Ētikas padome februāra sēdē skatīja iesniegumu par Latvijā reģistrētā krievu valodā rakstošā portāla ‘Meduza” publikāciju. Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka sadaļas “Karš” beigās, rubrikā “Vēstules no lasītājiem” publicējot konkrētu lasītāja vēstuli, portāls izplata naratīvus, kas saskan ar Kremļa propagandu par Krievijas karu pret Ukrainu, noņem atbildību no Krievijas par iebrukumu Ukrainā, relativizē Krievijas agresiju. Sūdzības iesniedzēja vērsa uzmanību, ka šādās vēstulēs tiek izmantotas konkrētas propagandas tehnikas. Portāla redakcija skaidroja, ka, publicējot šādas vēstules, tā nodrošina viedokļu daudzveidību, un tām pievienota redakcijas atruna, ka atspoguļotie viedokļi ne vienmēr sakrīt ar redakcijas nostāju. Tomēr Ētikas padome neuzskatīja, ka, publicējot šādu vēstuli, redakcija tai būtu pievienojusi jelkādu vērtību. Ētikas padomes ieskatā ar šādu publikāciju medijs nevis atbildīgi atspoguļo dažādas perspektīvas, bet leģitimizē un attaisno publicēto viedokli un tajā izmantotos argumentus. Atbildīga mediju prakse, saņemot šādus viedokļus, būtu citādāka – piemēram, kritiski izvērtējot to saturu un tālākas atspoguļošanas jēgu, skaidrojot to saistību ar Kremļa izplatītajiem naratīviem ārpus Krievijas, sniedzot redakcijas skaidrojumu un nostāju utt. Ētikas padome uzskata, ka viedokļu daudzveidība nedrīkst tikt izmantota kā arguments atbildības par karu mazināšanai un agresīva kara pret neatkarīgu valsti attaisnošanai.
Ētikas padome skatīja arī sūdzības par personas tiesībām atbildēt uz medija pausto kritiku un tās viedokli ņemt vērā materiāla gatavošanā. Vienā gadījumā Ētikas padome sniedza skaidrojumu par portāla “la.lv” publikāciju un norādīja, ka konkrētajā situācijā, kad portāla redakcija par kādu gatavoja kritisku rakstu, tai bija pienākums uzrunāt kritizēto vai tā pārstāvi un noskaidrot tā skatījumu. Otrā gadījumā medija iespējas nodrošināt šo principu bija ierobežotas, jo kritisko viedokli apgalvojuma formā tiešraidē izteica viens no radioraidījuma “Krustpunktā” diskusijas viesiem. Lai arī var būt situācijas, kad raidījumu vadītājiem ir nepieciešams lūgt precizēt, vai izteikums ir viedoklis vai fakts vai lūgt sniegt viedoklim pamatojumu, praksē šādos tiešraides diskusiju raidījumos apšaubīt izteikumus iespējams tikai ierobežotā apjomā. Pretējā gadījumā tas kavētu sasniegt raidījuma mērķi – daudzpusīgu skatpunktu atklāšanu par dažādiem aplūkojamās tēmas aspektiem.
Vēl vienā gadījumā, skatot NEPLP iesniegumu, Ētikas padome sniedza rekomendācijas par to, kā televīzijas šovā “Caur ērkšķiem uz…” atainot dalībnieču gatavošanu situācijām, kad darba intervijās var tikt uzdoti diskriminējoši un privātas dabas jautājumi. Ētikas padome uzskata, ka sabiedrība ir jāizglīto, ka šādi jautājumi darba intervijās nav pieļaujami un uz tiem nav jāatbild, un kā rīkoties situācijās, ja tādi tiek uzdoti. Šādu informāciju ir būtiski sniegt gan raidījuma dalībniecēm, gan skatītājiem, turklāt to darīt nevis formāli, piem., ar atrunu ekrāna titrā, bet pienācīgā apjomā un kvalitātē iekļaujot raidījuma saturā. To varētu panākt, piemēram, sniedzot skatītājiem kontekstu – informāciju par aizkadrā notikušo, dalībnieču informētību par notiekošā mērķi un formātu, un to, ka redzamais saturs veidots simulācijas ietvaros. Lai mazinātu iespējamu auditorijas maldināšanu un dalībnieku ievainojamību, visā atiecīgā materiāla demonstrēšanas laikā būtu ieteicams izmantot arī audiovizuālos palīglīdzekļus, lai akcentētu, ka notiekošais ir simulācija – subtitrus, slīdošo teksta joslu, aizkadra balsi vai citus marķējumus, tādā veidā precīzi un uzskatāmi apzīmējot materiāla īpašo dabu un nolūku.
Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas.
Šobrīd biedrībā ir vairāk par 100 biedriem; tie pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.
Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome, kurā šobrīd darbojas Andrejs Mēters, Toms Ostrovskis, Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Mirlins, Raivis Spalvēns. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācija par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.
