Globāli — apmierināti, lokāli — pesimistiski

Eiropas Parlaments (EP) publicējis 2024.gada pēcvēlēšanu apsekojumu, kurā aplūkoti Eiropas Savienības (ES) pilsoņu balošanas paradumi un prioritātes. Cenu pieaugums un dzīves dārdzība (42 %) un ekonomiskā situācija (41 %) bija galvenie temati, kas mudināja Eiropas pilsoņus piedalīties vēlēšanās šā gada jūnijā. Vai šāda vēlēšanu motivācija turpināsies arī nākamajās vēlēšanās vai arī vēlētāju skaits saruks, izjūtot vilšanos, it īpaši jautājumos, kuri skar dzīves dārdzības pieaugumu?

Vēlētāju radītās pārmaiņas

EP deputāts Roberts Zīle uzsver, ka Latvijā vēlētājus satrauc drošības jautājums, kurš saistībā ar karadarbību Ukrainā izvirzās priekšplānā, taču konfliktsituācija Ukrainā un agresora tuvā klātbūtne Latvijai neatceļ arī iedzīvotāju satraukumu par dzīves dārdzības paaugstināšanos.

R.Zīle pauž, ka visā Eiropā pirms vēlēšanām bija jūtama liela inflācija un karš Ukrainā padarīja dārgākus energoresursus.

“Pašreiz inflācijas procents ir nokrities, un tas nozīmē, ka Eiropas Centrālā banka jau samazina “interešu procentus”, kas kopumā mazinās dārdzību visā Eiropā, arī Latvijā,” cerīgi pauž R.Zīle un uzsver, ka vēlēšanās ir jāpiedalās, jo pārmaiņas starp ievēlēto EP sasaukumu 2019.gadā un šogad ir krasi pamanāmas un tās bija iespējamas, tikai pateicoties vēlētājiem.

Zaļais kurss – drauds?

Skeptiskāku viedokli par to, ka vēlētājus balsot mudinājusi cerība uz dzīves dārdzības mazināšanos, izsaka EP deputāts Vilis Krištopans, kurš uzskata, ka dzīves dārdzība ES nesamazināsies tikmēr, kamēr ES kā prioritāti izvirzīs zaļo ekonomiku.

“Cilvēkus negaida nekāda lēta dzīve, kamēr cilvēki nesapratīs, ka zaļā kursa politika ir tieši saistīta ar dzīves dārdzību. Katrs nākamais solis tikai padārdzinās mūsu dzīvi. Visur, kur mēs gribam kaut ko glābt – dzīves dārdzība tikai palielināsies,” teic V. Krištopans. Viņš uzskata, ka šajā sasaukumā EP ir vairāk cilvēku, kuri ir līdzīgi domājoši viņam.

“Pirms tam tā nebija, un redzam tam sekas. Mēs turpināsim cīnīties. Līdzko lauksaimniekiem uzliek dažādus muļķīgus noteikumus, arī gaļa paliek dārgāka. Tā tā spirāle arī ies. Ir dabas piesārņojums – es to nenoliedzu, bet es uzskatu, ka klimats mainās un to nemaina tik ļoti cilvēks, kā pati daba,” uzsver V.Krištopans un atzīmē, ka EP labējie politiskie spēki bijuši mazākumā, taču šobrīd situācija mainījusies, un tieši tās viņš uzskata par pozitīvām vēsmām un pamudinājumu arī nākotnē balsot vairāk tiem cilvēkiem, kuriem ir līdzīgi politiskie uzskati.

Pārāk spraigi termiņi

Savukārt R.Zīle uzsver, ka EP, lai arī valda populistiski uzskati dažādos jautājumos, arī attiecībā uz vidi, būtiskākais ir izprast to, kā situāciju uzlabot. Viņš atzīst klimata pārmaiņas un to, ka tās nevar atstāt nerisinātas, taču 2019.gada sasaukuma ieviestā politika ir bijusi pārāk radikāla un dārga dažādām iedzīvotāju grupām.

“Pirms divām nedēļām mums bija debates un ļoti daudzi kolēģi diskutēja par likumprojektu, kurš paredz, ka 2035.gadā vairs nevarētu pārdot automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem. Manuprāt, šis likumprojekts tiks iesaldēts un arī atmežošanas regula tika iesaldēta. Zaļais kurss ir sasniedzis daudzus pilsoņus, un pilsoņi ir sasnieguši politiķus. Daudzi ir kļuvuši daudz pragmatiskāki un atzīst, ka zaļais kurss kopumā ir pareizs, bet tā ieviešanas tempi bija nepārdomāti un tehnoloģiju attīstībai neatbilstoši. Esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā būs saprātīgāka politika,” teic R.Zīle un pauž, ka cilvēka rīcībai ir ietekme uz klimata pārmaiņām, taču ES globālajā piesārņojuma ziņā rada 7 % izmešu ziņā.

“Pat, ja ES dabūtu izmešu procentu uz nulli, tas neietekmētu drastiski klimata situāciju globāli. Tas nenozīmē, ka mums nevajag uz to tiekties, bet ne tādos spraigos termiņos. Eiropa diemžēl nav globālais līderis tehnoloģiju ziņā ne elektroautomašīnu ražošanā, ne bateriju ražošanā, ne vēja ģenerācijā, kurā vairākums izejvielu un sastāvdaļu ir Ķīnai. Jo ātrāk mēs to darām, jo vairāk mēs par to samaksājam Ķīnai un citām vietām, un klimata kontrolē neko kritisku neiegūstam,” teic R.Zīle.

Viņš uzsver, ka iepriekšējais sasaukums bijis tā dēvētais “zaļais parlaments”. “Pirms rezultātu sasniegšanas ir jāsaprot, vai tehnoloģijas un resursi to atļauj darīt, kā arī, kādas sociālas un ekonomiskas sekas tas atstās. Tieši tāpēc arī zaļie ir “sodīti”. Šajā sasaukumā viņu ir ļoti maz un viņi zaudējuši ļoti lielu atbalstu,” uzsver R.Zīle, norādot, ka tieši šādas pārmaiņas zaļā kursa politikā varētu mazināt dzīves dārdzību dažās jomās.

Siltumenerģijas cenu pieaugums – 65 %

EP deputāte Inese Vaidere atzīst, ka dzīves dārdzība uztrauc cilvēkus visā Eiropā, arī Latvijā, jo īpaši ģimenes ar bērniem.

“Enerģijas cenu straujais kāpums izraisīja lielu inflāciju. Tas, protams, lielā mērā bija saistīts ar pēkšņo nepieciešamību atteikties no Krievijas energoresursiem. Šobrīd lielākā daļa Eiropas valstu ir atradušas alternatīvus enerģijas avotus, tādējādi inflācija pamazām kritās, arī Eiropas Centrāla banka samazina kredītlikmes, kuras tā bija pacēlusi, lai stabilizētu Eirozonas ekonomiku un izvairītos no krīzes,” uzsver I.Vaidere.

Lai gan algas Latvijā kopš 2021. gada kopumā ir pieaugušas, cenas pieauga vēl straujāk, daudziem patērētājiem radot nopietnas bažas. Laikā no 2021.gada līdz šim gadam Latvijā patēriņa preču cenas pieaugušas par 34 %, bet tieši pārtikai pat par 45 %, siltumenerģijai pat 65 %.

“Mēs EP esam apņēmības pilni šos jautājumus risināt, to nupat pauda arī EP prezidente Roberta Metsola. Kas būtu darāms? Nepieciešams nopietni uzraudzīt, kuru preču un pakalpojumu cenas pieaug visstraujāk un kāds šim pieaugumam ir iemesls. Svarīgi, lai cenu pieaugums nebūtu, piemēram, iespējamo karteļu darbību dēļ. Tāpat ļoti svarīgi ir mazināt enerģijas cenas, jo visbiežāk tieši tās ir pamatā straujam pārējo produktu un pakalpojumu cenu pieaugumam. Kā to izdarīt? Gan investējot enerģētikas projektos, gan slēdzot koplīgumus par enerģijas, piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG, piegādi, jo, vairākām valstīm to pērkot kopā, cena ir zemāka, kā arī siltinot mājokļus un citādi taupot enerģiju. Uzskatu, ka Eiropas Komisijai jāuzņemas lielāka loma enerģijas importa līgumu noslēgšanā,” pauž I.Vaidere.

Viņa uzsver, ka viena no problēmām, par kuras risinājumu jādomā Eiropas līmenī, ir medikamentu cenu pieaugums gan recepšu, gan bezrecepšu zālēm, jo šīs nav izmaksas, ko cilvēki var atlikt.

“Arī te Eiropas Komisijai būtu jārīkojas, piemēram, veicot analīzi par iespējamiem iztrūkumiem, kopīgus iepirkumus, dažāda veida motivāciju ražotājiem. Šajā sasaukumā esmu izvēlējusies strādāt trīs komitejās: Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, Starptautiskās tirdzniecības komitejā un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā. Uzskatu, ka šajās komitejās varēšu paveikt visvairāk Latvijas drošības un ekonomiskās izaugsmes labā,” uzsver I.Vaidere.

Vēlētāju balsīm IR nozīme

EP vēlēšanās Eiropas pilsoņi apstiprināja savu atbalstu ES demokrātijai. Vēlētāju aktivitāte bija 50,74 % – augstākā 30 gadu laikā un līdzīga kā 2019.gadā. Salīdzinājumā ar 2019.gada vēlēšanām tā palielinājās 16 no 27 valstīm, arī Latvijā. 56 % iedzīvotāji piekrīt apgalvojumam, ka viņu balsij ES ir nozīme – tas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024.gada februārī/martā. Latvijā šim apgalvojumam piekrita 36 % aptaujāto, par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā gada sākumā.

AVOTS: EP PĒCVĒLĒŠANU “EIROBAROMETRA”

Motivācija — ES aizsardzība un drošība

Latvijā aptaujātie (tie, kuru apstiprinoši atbildēja arī uz jautājumu par dalību nesenajās vēlēšanās) kā iemeslu piedalīties visbiežāk minēja ES aizsardzību un drošību (45 %), ekonomisko situāciju (43 %) un starptautisko situāciju (36 %). Tie, kuri vēlēšanās nepiedalījās, kā galvenās tēmas, kas būtu mudinājušas piedalīties, visbiežāk minēja cenu celšanos un dzīves dārdzību (42 %) un ekonomisko situāciju (41 %).

AVOTS: EP PĒCVĒLĒŠANU “EIROBAROMETRA” APTAUJA

Latvijā pozitīva attieksme pret EP — 38 % aptaujāto

Aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji ir optimistiski par ES nākotni (65 %, Latvijā – 70 %) un ka viņiem joprojām ir pozitīvs priekšstats par ES (48 %, tikai 16 % norādīja, ka viņiem ir negatīvs priekšstats). Arī Latvijā pozitīvs priekšstats par ES ir 48 % aptaujāto, bet negatīvs – 12 %.

Arī dalība ES tiek vērtēta atzinīgi. Septiņi no desmit eiropiešiem (Latvijā – 71 %) uzskata, ka viņu valsts ir ieguvusi no dalības ES, un šis rādītājs pēdējos gados ir bijis stabils. Kopumā ES ir četri galvenie iemesli, kādēļ dalība ES tiek uzskatīta par izdevīgu: ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm (36 %), miera aizsardzība un drošības stiprināšana (32 %), ES ieguldījums ekonomikas izaugsmē (28 %) un jaunu darba iespēju radīšana (24 %).

Latvijā aptaujātie kā galvenos ieguvumus minējuši mieru un drošību (41 %), ES ieguldījumu Latvijas ekonomiskajā izaugsmē (29 %), ES palīdzību cilvēku dzīves līmeņa uzlabošanā (28 %) un ciešāku sadarbību starp Latviju un citām valstīm (25 %).

AVOTS: EP PĒCVĒLĒŠANU “EIROBAROMETRA” APTAUJA

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā