Mēs Eiropā: Vai Eiropa beidzot satvers agresorvalsti dzelžainā tvērienā?

Eiropa līdz šim ir darījusi par maz Ukrainas kara pakāpeniskai ierobežošanai

Eiropas Parlaments (EP) pagājušajā nedēļā pieņēma rezolūciju (390 deputāti bija par, 135 pret un 52 atturējās), kurā deputāti nosoda Krievijas īstenoto Ziemeļkorejas karavīru izmantošanu pret Ukrainas armiju un jaunu ballistisko raķešu izmēģinājumus Ukrainā.

Pēc rezolūcijas nostādnēm šāda kara gaitas eskalācija no Krievijas puses rada draudus visai Eiropai un visai Eiropas Savienībai (ES) ir drastiskāk jāiesaistās palīdzības sniegšanā Ukrainai, arī finansiālās palīdzības sniegšanā un īpaša tribunāla izveidē.

Vai dialogs ir iespējams?

Rezolūcijā uzsvērts, ka nekādas sarunas par Ukrainas likteni nevar notikt bez pašas Ukrainas. Parlaments aicina ES un dalībvalstis iesaistīties Ukrainas miera formulas īstenošanā un radīt nepieciešamos apstākļus otrā samita par mieru rīkošanai, iesaistot arī dienvidu valstis. EP deputāti rezolūcijā mudina radīt vienotu pieeju cīņā ar agresorvalsti un nebūt kūtriem un bailīgiem savā nostājā, kā arī izvērtēt, kādā veidā dialogs ir jāveido un vai tas vispār ir jāveido ar agresorvalsti.

EP deputāti pauž nožēlu par Vācijas kanclera Olafa Šolca neseno telefona sarunu ar Vladimiru Putinu, un EP deputāte Inese Vaidere nosoda arī ES valsts Slovākijas premjera Roberta Fico lēmumu pieņemt Putina ielūgumu apmeklēt 9.maija svētkus Maskavā. Pēc R.Fico stāšanās premjerministra amatā pagājušajā gadā Slovākija atteicās turpināt sniegt militāro palīdzību Ukrainai. Viņaprāt, militārās palīdzības sniegšana Ukrainai nav atbalstāma un Ukrainai ir jāveic miera pārrunas ar Krieviju.

I.Vaidere uzsver, ka kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā bojā gājuši simtiem tūkstoši cilvēku. “Tajā skaitā – desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju. Krievi bombardē skolas, slimnīcas, iebrūkot uzvedas kā viduslaikos,” saka I.Vaidere un uzsver, ka ar šādas agresijas izraisītāju nevar veikt vienkārši miermīlīgas pārrunas.

Publiskajā vidē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis, ka miera sarunas ar Krieviju būs iespējamas tikai tajā brīdī, kad Krievija izvedīs savu karaspēku no visas Ukrainas teritorijas, arī tām teritorijām, kuras Krievija okupējusi.

Jābūt vēl bargākām sankcijām

Nosodot Irānu, Baltkrieviju un Ziemeļkoreju par to militāro atbalstu Krievijai, deputāti rezolūcijā mudina ES dalībvalstis turpināt pastiprināt sankcijas pret šīm valstīm.

Deputāti aicina Pekinu pārtraukt jebkādu militāro vai divējāda lietojuma preču piegādi Krievijai, piebilstot, ka atteikšanās mainīt kursu draud nopietni ietekmēt ES un Ķīnas divpusējās attiecības.

Rezolūcijā tiek prasīts, lai Padome paplašinātu sankcijas pret Krieviju, jo īpaši pret svarīgām ekonomikas nozarēm, piemēram, metalurģijas, kodolenerģētikas, ķīmijas, lauksaimniecības un banku nozari, kā arī pret Krievijas izejvielām.

Deputāti aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt militāro atbalstu Ukrainai, arī nodrošinot lidmašīnas, tāla darbības rādiusa raķetes, modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas, munīciju un apmācību programmas Ukrainas spēkiem.

Visām ES dalībvalstīm un NATO sabiedrotajām valstīm būtu jāapņemas gan kopīgi, gan individuāli sniegt Ukrainai militāru atbalstu ne mazāk kā 0,25 % no sava iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā, teikts rezolūcijā.

Neizprot Rietumvalstu vilcināšanos

Oktobrī EP deputāte Sandra Kalniete tika ievēlēta par vietnieci Eiropas Tautas partijas frakcijas Ārpolitikas darba grupas vadītājam un viņa ārpolitikas grupā strādā ar jautājumiem, kas ir Starptautiskās Tirdzniecības komitejas darba kārtībā, arī ar dokumentiem par ES finansiālo un ekonomisko palīdzību Ukrainai.

S.Kalniete atzīst, ka neizprot Rietumvalstu sabiedroto vilcināšanos. “Mani tracina tas, ka sabiedroto valstu vadītāji savu aizliegumu pielietot ieročus Krievijas teritorijā pamato ar bailēm no eskalācijas. Putinam tiešām jāpriecājas, ka viņa draudīgie blefi jau kuro reizi atrod dzirdīgas ausis Vašingtonā un citur. Vai tiešām atkal un atkal ir jāskaidro, ka, vilcinoties dot atļauju iznīcināt militāros objektus Krievijā, mēs spēlējam Putina spēli! Tikmēr Krievijas militārā industrija strādā 24 stundas bez pārtraukuma un nodarbina miljonus,” uzsver S.Kalniete.

ES jāseko Baltijas valstu piemēram

“Eiropai ir jāpilda savas saistības attiecībā uz ieroču piegādēm. Būsim godīgi paši pret sevi – joprojām pastāv ievērojamas atšķirības starp solīto palīdzību un faktisko tās izpildi. Eiropas valstīm ir jāatceļ atlikušie ierobežojumi, kas liedz Ukrainai vērsties pret militārajiem objektiem Krievijā,” teic S.Kalniete.

Viņa uzsver, ka Eiropas militārais atbalsts joprojām ir nepietiekams salīdzinājumā ar ES iespējām. Ukraina aizsardzībai tērē 25 % no sava IKP, bet Rietumvalstis dod tikai 0,1% no sava kopējā IKP. Eiropas partneriem vajadzētu sekot Baltijas valstu piemēram, apņemoties sniegt Ukrainai militāro palīdzību vismaz 0,25 % apmērā no IKP. Tas krasi mainītu situāciju, potenciāli rodot 120 miljardus eiro gadā – trīskāršu pieaugumu salīdzinājumā ar 2023.gadu.

Nodarītie zaudējumi – vairāk nekā 157 miljardi ASV dolāru

“Eiropai ir jāpieņem drosmīgi ģeopolitiski lēmumi. Ukrainai pēc iespējas ātrāk jāpievienojas Eiropas Savienībai un NATO. EP jau atkārtoti ir apstiprinājis savu atbalstu Ukrainas pievienošanās ES un NATO,” uzsver S.Kalniete.

Krievijas agresijas nodarītie zaudējumi sastāda vairāk nekā 157 miljardus ASV dolāru, un Ukrainas atjaunošanai būs nepieciešams ievērojams un ilgstošs finansiāls atbalsts.

“Arī šī kara cilvēku upuri ir bijuši prātam neaptverami! Krievija ir jāsauc pie atbildības par nodarītajiem zaudējumiem. ES ir jānovērš nepilnības sankciju regulējumā un jāatjauno iesaldētie Krievijas aktīvi. Būtiski soļi ceļā uz taisnīgumu ir tiesiskā regulējuma izveide, lai konfiscētu Krievijas valstij piederošos aktīvus, kā arī īpaša tribunāla izveide Krievijas kara noziegumu izskatīšanai. Neveiksmes, ko Ukraina cietīs tagad, vēlāk mums izmaksās nesalīdzināmi dārgāk. Mums ir jāstāv blakus Ukrainai plecu pie pleca ne tikai vārdos, bet arī darbos, līdz pēdējais uzbrucējs tiek padzīts no Ukrainas teritorijas,” kopā ar citiem EP deputātiem atzīst S.Kalniete.

Eiropai jādara ievērojami vairāk

I.Vaidere piekrīt tam, ka Ukrainai nepieciešams nepārtraukts finansiālais atbalsts, lai cīnītos pret Krieviju. “Tās ir milzīgas izmaksas, kas saistās ar pretošanos agresoram, valsts uzturēšanu, infrastruktūras atjaunošanu un vēl arī reformu nodrošināšanu ceļā uz dalību ES. Ukraina cīnās pret agresoru un vienlaikus tiecas uz Eiropu, tādēļ mums tā ir jāatbalsta visos iespējamos veidos. Līdztekus nozīmīgam finanšu atbalstam jāturpina ieroču piegādes, kā arī jāuzsāk pievienošanās ES sarunas. Protams, Ukrainai būs jāizpilda visi tie paši kritēriji, kas, iestājoties ES, bija jāizpilda Latvijai, tas var būt garš process, bet iestāšanās sarunas ir jāsāk jau tagad,” uzsver I.Vaidere.

Vienlaikus deputāte uzstāj, ka Ukrainas atjaunošanai jāizmanto arī tie līdzekļi, kas pieder ES sankciju sarakstā esošajiem Krievijas pilsoņiem un uzņēmumiem. Viņa jau ir veiksmīgi ES budžetā iestrādājusi pilotprojektu, kurš pēta, kā tiesiski un iespējami ātri konfiscēt īpašumus krievu oligarhiem, kuri atbalsta Kremļa politiku un iesaistīti kara finansēšanā, lai iegūtos līdzekļus nodotu Ukrainai.

“ES bankās šobrīd iesaldēti atrodas vairāk nekā 200 miljardi Krievijas valsts un privātpersonu līdzekļu. Uzskatu, ka Eiropai jābeidz baidīties par savu “starptautisko slavu” un jāsāk šie līdzekļi atsavināt. Ir jāizbeidz Krievijas energoresursu iepirkšana un jāaptur Krievijas ēnu flote, kas nelegāli transportē naftas produktus. Ja mēs Krieviju neapstādināsim, par mūsu brīvību Ukrainas karavīru vietā nāksies cīnīties mūsu dēliem un meitām. Lai Ukraina šajā karā uzvarētu, Eiropai ir jādara ievērojami vairāk,” teic I.Vaidere.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju