Mobilie telefoni maldina operatīvos dienestus

Dispečeri arī novērojuši, ka tiek saņemti zvani no “Apple” telefoniem, viedpulksteņiem, kuri ir saņēmuši triecienu un pēc tam minūti nav kustināti

Mūsdienu tehnoloģijas ļauj operatīvo dienestu palīdzību izsaukt ļoti vienkārši, taču tas arī rada situācijas, kad palīdzība tiek izsaukta nejauši brīžos, kad tā nemaz nav nepieciešama.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Sandra Vējiņa “Dzirkstelei” stāsta, ka pēdējos gados pieaug nejaušo izsaukumu skaits – mobilie telefoni kabatās un somās saberzējas un raida automātisku signālu uz 112. Svarīgi, ka šādos mirkļos cilvēks nespiež nost klausuli, bet pasaka, ka telefons ir saspiedies un palīdzība nav nepieciešama.

Svarīgi atbildēt uz telefona zvanu

Līdzīgas situācijas 112 zvanu centrā ir par notikumiem, kad telefons vai viedpulkstenis ir saņēmis triecienu – arī šādos gadījumos tas raida signālu uz 112, ziņojot, ka notikusi nelaime. Šādās situācijās svarīgi atbildēt uz zvanu, kuru veic dispečeri, lai pārliecinātos par situāciju. Brīžos, kad atbilde netiek saņemta, tiek pieņemts ļaunākais scenārijs – ka cilvēks nevar atbildēt un viņam ir nepieciešama palīdzība.

“Zvanu centra dispečeri ir novērojuši, ka tiek saņemti zvani no “Apple” telefoniem, viedpulksteņiem, kuri ir saņēmuši triecienu un pēc tam minūti nav kustināti. Mūsu aicinājums – uzzināt par ierīču tehniskajām iespējām, lai varētu tās izmantot savai drošībai, nevis regulāri maldināt operatīvos dienestus,” saka S.Vējiņa.

Arvien biežāk tiek saņemti izsaukumi arī no automašīnās iebūvētās E-zvana sistēmas, kas nostrādā, straujāk bremzējot, vai arī tiek nejauši nospiesta SOS poga, slaukot putekļus vai bērniem rotaļājoties.

“Arī šeit svarīgi, ka tiek atbildēts uz dispečera jautājumiem un pateikts, vai signāls nospiests nejauši vai tomēr palīdzība ir nepieciešama,” uzsver S.Vējiņa.

Tikai ne sintētiskas šķiedras!

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests regulāri atgādina par ugunsdrošību mājās un to, ka dūmu detektori ir obligāti katrā mājoklī.

S.Vējiņa, informatīvajā sapulcē par civilo aizsardzību, kas notika 19. februārī, klātesošajiem stāstīja arī par stikla šķiedras ugunsdrošo segu, kuru var izmantot, lai ātri nodzēstu nelielu ugunsgrēku, piemēram, degošu pannu virtuvē, vai apsegtu cilvēku, kura apģērbs aizdedzies. Tā ir karstumizturīga un neaizdegas tik viegli kā daudzi citi materiāli.

“Ugunsgrēka dzēšanā var izmantot arī dažādus audumus, pārklājus vai segas. Tikai ne sintētiskas šķiedras! Redzot, ka mūsdienu mājokļos dabisku šķiedru segas ir arvien retāk, ugunsdzēsēji glābēji aicina neriskēt, bet izmantot ugunsdzēsības pārklāju. Ugunsdzēsības pārklājs ir speciāls liesmu izturīgs pārklājs, ko var izmantot nelielu ugunsgrēku dzēšanai. Ar ugunsdzēsības pārklāju samazina skābekļa piekļuvi degšanas vietai un ugunsgrēks tiek noslāpēts. Degošais priekšmets ar pārklāju ir jānosedz pilnībā un to nedrīkst noņemt, kamēr degšana nav pilnīgi beigusies un degošais priekšmets atdzisis,” stāsta S.Vējiņa.