Diāna Lozko
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) aicina ikvienu, kurš piebaro putnus savā ziemas barotavā, dalīties sezonas spilgtākajos novērojumos ar citiem, iesaistoties akcijā “Putni manā barotavā”. Putnu foto vai aprakstus par barotavās redzēto var iesūtīt līdz nākamā gada 31.martam.
LOB dati liecina, ka visbiežākie viesi pie putnu barotavām ir dažādas zīlītes (galvenokārt lielās zīlītes un zilzīlītes, retāk – cekulzīlītes, purva un pelēkās zīlītes), mājas un lauku zvirbuļi, dzilnīši, dižraibie dzeņi, melnie mežastrazdi, kā arī mājas baloži, žagatas un sīļi. Retāk barotavas apmeklē zaļžubītes, svilpji, pelēkās dzilnas, mazie un vidējie dzeņi.
Nedrīkst dot neko sāļu
Latvijas Universitātes Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs, bioloģijas zinātņu doktors Oskars Keišs stāsta, ka, piebarojot putnus, cilvēki nereti izdara arī dažādas kļūdas, piemēram, putniem dod žāvētu speķi. “Putniem nedrīkst dot sālītu barību, jo putniem ir citādāka izvadsistēma nekā zīdītājiem. Ja gribas putniem dot speķi, tad var dot tikai svaigu speķi, svaigas un neapstrādātas sēklas,” skaidro ornitologs.
Viņš uzsver, ja putnus ir iesākts barot, barošana jāturpina visu ziemu. “Nav obligāti gadu no gada barotavu ierīkot vienā un tajā pašā vietā, taču vienas sezonas ietvaros gan – no ziemas līdz pavasarim. Putniem barība būs vajadzīga visvairāk tieši tajā rītā, kad jūs būsiet kaut kur izbraucis,” puspajokam teic O.Keišs.
Neaizmirst arī par plēsējputniem
Jāuzsver, ka ziemā ar papildu barību var piesaistīt ne tikai sīkos dziedātājputnus.
“Īpaši pilsētās populāra ir Latvijā ziemojošo meža pīļu piebarošana. Ja pīles kādā vietā ir piebarotas regulāri, nedrīkst barošanu ziemā pēkšņi pārtraukt, jo putni ir rēķinājušies ar barības pieejamību un tieši tādēļ palikuši ziemot šajā vietā. Ja regulāru barošanu nodrošināt nav iespējams, putnus (it sevišķi ūdensputnus) labāk nebarot vispār. Tā, piemēram, Latvijā ziemojošos gulbjus barot nebūtu ieteicams. Nekādā gadījumā nevajag gulbjus barot vasarā un rudenī. Ja nu tomēr gulbji ziemā ir iebaroti, jāturpina tos barot regulāri līdz pat pavasarim, citādi tie nenovēršami ies bojā,” uzsvērts tīmekļvietnē “lob.lv”.
Zvirbulis gan ēd, gan var tikt apēsts
Ornitologs stāsta, ka pie barotavām nenotiek tikai sēkliņu ēšana, bet arī gana dramatiskas lietas.
“Diezgan bieži atlido arī zvirbuļvanagi, kas iekāro piebarotos putnus. Īpaša veiksme ir redzēt apodziņu – Eiropas mazāko pūcīti, kas ziemā arī pārtiek no zvirbuļveidīgajiem putniem, tādēļ to, piemēram, lietuviski, igauniski, somiski un zviedriski pat sauc par “zvirbuļpūcīti”,” stāsta O.Keišs.
Viņš norāda, ka akcijas “Putni manā barotavā” mērķis ir pievērst cilvēku uzmanību putniem.
“Sistemātiski novērojumi parāda dažu sugu uzvedības izmaiņas – piemēram, to, ka melnie mežastrazdi sāk ziemot Latvijā, pirmoreiz novēroja doktors Kārlis Vilks, kas to aprakstīja savā grāmatā “Atmiņas par putniem”. Šādiem sistemātiskiem novērojumiem ir nepieciešami metodiski novērojumi, un K.Vilks tādus spēja veikt, jo bija ārsts, kam metodoloģiska pieeja bija pierasta,” stāsta ornitologs, norādot, ka šajā akcijā par pētnieku var kļūt ikviens no mums arī bez sarežģītas metodoloģiskas sistēmas. Pietiek vien ar fotoaparātu vai vienkāršu barotavās notiekošā aprakstu.
Katru mēnesi – labākais stāsts un foto
LOB ārējās komunikācijas speciāliste Kitija Balcare informē, ka fotogrāfijas vai aprakstus var sūtīt uz uz e-pastu “putni@lob.lv”, lai dalītos ar izteiksmīgākajām putnu fotogrāfijām savā ziemas barotavā (ne vairāk kā piecas fotogrāfijas vienā mēnesī) vai lai dalītos ar interesanta vai pārsteidzoša novērojuma aprakstu jebkādā brīvā formā.
“Ik mēnesi tiks izvēlēti labākie stāsti un izteiksmīgākās fotogrāfijas, savukārt to autori tiks apbalvoti sadarbībā ar LOB vietējām grupām. Spilgtākie stāsti un fotogrāfijas tiks publicēti LOB sociālo tīklu kanālos,” stāsta K.Balcare.
Putnu novērojumus ikviens aicināts arī reģistrēt dabas novērojumu portālā “dabasdati.lv”, tā iesaistoties sabiedriskās zinātnes kustībā un paplašinot datu kopumu, kas ir nozīmīgs tālākiem ornitoloģiskiem pētījumiem.
Reklāma