Rīga, 5.marts, LETA. Nacionālā attīstības plāna (NAP) eksperti aicina Latvijā veidot zināšanu ietilpīgu ekonomiku, veicinot zināšanu un tehnoloģiju pārnesi ražošanā, un nodrošināt augstākās pievienotās vērtības produkcijas ražošanu.
NAP ekspertu sagatavotajos un atbildīgajām institūcijām iesniegtajos priekšlikumos Latvijas tautsaimniecības stabilizēšanai un uzlabošanai secināts, ka pašreizējā situācijā, izņemot atsevišķus gadījumus, neveidojas veiksmīga sadarbība starp zinātniekiem un uzņēmējiem.
NAP eksperti sniedz piedāvājumu par intelektuālā īpašuma, kas izstrādāts par valsts budžeta finansējumu, reģistrēšanas un izmantošanas iespējām, izveidojot speciālu fondu, uz kuru novirzīt daļu no valsts zinātniskajām institūcijām zinātniskās darbības īstenošanai paredzētā finansējuma un no kura tālāk segt izdevumus patentu reģistrācijai ārpus Latvijas.
Tā kā augsto tehnoloģiju produkcijas īpatsvars Latvijas devumā Eiropas Savienības (ES) kopējā eksportā ir zems, piemēram, 2007.gadā kopējā ES augsto tehnoloģiju eksporta Latvijas daļa bija 0,2%, bet Vācijai – 35,5% un Francijai – 11,4%, eksperti rosina valsts zinātnisko institūciju asociācijas izveidošanu, kas sekmētu visas valsts zinātnisko institūciju darbošanos vienotas sistēmas ietvaros, nodrošinot pētniecības materiāltehniskās bāzes izmantošanu uzņēmējdarbības veicināšanai.
Asociācijas darbības mērķis būtu veicināt esošo zinātnisko institūciju darbošanos vienotā sistēmā, īstenojot savstarpējās sadarbības projektus, izmantojot arī ES struktūrfondu līdzekļu iegādāto zinātniski tehnisko aprīkojumu bez pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas, kā arī izveidot publiski pieejamu datubāzi par zinātnisko institūciju rīcībā esošo zinātniski tehnisko nodrošinājumu, kas iegādāts par ES struktūrfondu līdzekļiem.
Eksperti ierosina atbildīgajām institūcijām vienoties par preču vai pakalpojumu veidu, kuram plānots veikt iepirkuma procedūru, kuras ietvaros iespējams izmantot kompensācijas jeb “offset” mehānismu, kas dos iespējas piesaistīt ārējās investīcijas, palielināt nodarbinātību, veicināt novecojušās rūpniecības restrukturizāciju un attīstību, kā arī paaugstināt vietējo uzņēmēju konkurētspēju.
NAP eksperti uzskata, ka valsts ekonomiskā konkurētspēja ir atkarīga no iedzīvotāju izglītības līmeņa, kā zināšanām, prasmēm un kompetencēm. Mūsdienās darba tirgus izvirza prasību pēc mācīšanās un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas mūža garumā, ko arvien vairāk pieprasa gan valsts, gan darba devēji, tādēļ eksperti pievērsušies efektīvi funkcionējošas mūžizglītības sistēmas izveides jautājumam Latvijā.
Lai efektīvi īstenotu mūžizglītību, eksperti norāda, ka, pirmkārt, Latvijā līdz 2010.gadam jāievieš Kvalifikāciju ietvarstruktūra un līdz 2012.gadam jānodrošina neformālās izglītības rezultātu novērtēšanas un atzīšanas sistēmas izveidošana. Sistēma dos iespēju pielīdzināt konkrētam izglītības līmenim visas iegūtas zināšanas un prasmes un ļaus pārbaudīt, vai plānotie studiju un mācību rezultāti ir sasniegti, nevis tikai konstatēt, vai apgūts paredzētais kursa saturs, kā tas ir noticis līdz šim.
Priekšlikumus eksperti izstrādājuši sadarbībā ar dažādu valsts pārvaldes institūciju, nevalstisko organizāciju pārstāvju, uzņēmēju, sociālo partneru, augstskolu un citu institūciju pārstāvju līdzdalību, balstoties uz veikto dažādu nozaru analīzi 2008.gadā.
