Administratīvās atbildības likuma (AAL) spēkā stāšanās un
jaunā naudas sodu izpildes kārtība administratīvajiem pārkāpumiem
sabiedrībā ir guvusi plašu rezonansi. Galvenās diskusijas ir
raisījis jautājums par to, ka turpmāk visiem administratīvajiem
sodiem būs vienāda izpildes kārtība, tostarp administratīvie
sodi par pārkāpumiem ceļu satiksmē vairs nebūs privileģētā
stāvoklī un tos vairs nevarēs izņēmuma kārtā atlikt līdz
automašīnas tehniskās apskates veikšanai. Viena soda izcelšana
citu vidū ir netaisnīga un var draudēt ar papildu tiesvedībām,
tomēr daudziem šāda kārtība šķita ērta un simpatizēja arī
iespēja atlikt naudas soda samaksu uz ilgāku laika periodu. Jaunā
naudas sodu samaksas kārtība paredz visiem administratīvajiem
sodiem vienādu iespēju tikt atliktiem vai samaksātiem pa daļām.
Jāņem vērā, ka administratīvo sodu mērķis nav kļūt par
ērtu naudas sodu iekasēšanas veidu, to mērķis ir likt cilvēkam
apdomāt savu pārkāpumu un mudināt viņu vairāk tādu nepieļaut.
Naudas sods ir apzināti radītas neērtības pārkāpējam, lai
motivētu viņu rīkoties atbilstoši noteikumiem un neapdraudēt
citus sabiedrības locekļus.
“Administratīvā soda mērķis nav cilvēka sodīšana, bet
gan sabiedriskās kārtības aizsardzība un taisnīguma atjaunošana,
nolūkā atturēt pārkāpēju no jaunu pārkāpumu izdarīšanas
nākotnē. Šobrīd naudas sodi par visiem administratīvajiem
pārkāpumiem, tāpat kā iepriekš naudas sodi par
administratīvajiem pārkāpumiem, kas nebija saistīti ar ceļa
satiksmi, ir jāsamaksā viena mēneša laikā no dienas, kad
stājies spēkā lēmums par naudas soda piemērošanu. Tomēr
arī jaunais regulējums pārkāpējiem paredz vairākas iespējas,
kuras savlaicīgi izmantojot cilvēkiem var tikt dots papildu laiks
naudas soda samaksai. Tādējādi arī tagad naudas soda samaksas
termiņš var tikt atlikts un pēc mēneša naudas sods vēl netiks
automātiski nodots izpildei zvērinātiem tiesu izpildītājiem,”
skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes
priekšsēdētāja Iveta Kruka.
Kad cilvēkam ir kļuvis zināms, ka par izdarīto administratīvo
pārkāpumu ir pieņemts lēmums, bet cilvēks tam nepiekrīt vispār
vai kādā tā daļā, vispirms viņam ir tiesības par minēto
lēmumu iesniegt sūdzību un vērsties tiesā.
Ja sūdzības izskatīšana nav noslēgusies ar cilvēkam
labvēlīgu rezultātu un lēmums ir stājies spēkā, tad cilvēkam
iestājas pienākums maksāt naudas sodu. Ja cilvēks saprot, ka
objektīvu apstākļu dēļ naudas sodu pilnā apmērā nevarēs
samaksāt viena mēneša laikā, viņš var lūgt iestādei atlikt
lēmuma izpildi uz laiku līdz vienam mēnesim.
Otrs iespējamais risinājums, saprotot, ka nevarēs sodu samaksāt
viena mēneša laikā, ir lūgt iestādei sadalīt naudas soda
izpildi daļās. Sodu var sadalīt uz sešu mēnešu periodu no
dienas, kad nolēmums par sodu stājies spēkā. Ja cilvēks palaiž
garām sadalītā naudas soda kārtējās daļas apmaksas termiņu,
tad tiek atcelts lēmums par naudas soda sadalīšanu.
Jāņem vērā, ka minētos lūgumus var izteikt vienīgi
brīvprātīgās izpildes termiņā, tas ir viena mēneša laikā,
kopš stājies spēkā lēmums par sodu. Tuvojoties brīvprātīgā
naudas soda samaksas termiņa beigām, trīs dienas pirms tā
izbeigšanās, iestāde vēlreiz atgādina pārkāpējam par
nepieciešamību samaksāt naudas sodu.
Tikai tādā gadījumā, ja cilvēks nebūs centies sadarboties ar
iestādi, proti, nebūs nedz lūdzis atlikt, nedz sadalīt naudas
soda samaksu termiņos, un arī brīdinājums par naudas soda
nodošanu zvērinātam tiesu izpildītājam nebūs mudinājis
pārkāpēju nomaksāt naudas sodu, naudas sods tiks nodots piespiedu
izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Tātad lēmuma
nodošana zvērinātam tiesu izpildītājam ir galīgais lēmuma
izpildīšanas veids, ja cilvēks labprātīgi nevēlas nomaksāt
sodu vai izvairās no tā samaksas.
Ja administratīvais sods tomēr nav samaksāts, izdevumus par
naudas soda piedziņu piespiedu kārtā pilnībā sedz pats
parādnieks. Savukārt piespiedu piedziņas izmaksas nosaka Ministru
kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 451 “Noteikumi par
zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm”.
Tiesu izpildītāji ir valsts amatpersonas, kuru pienākums ir
panākt tiesu spriedumu izpildi aizskartās puses, valsts un
sabiedrības interesēs. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju
padomes pienākums ir rūpēties par nozares pārstāvju
profesionalitāti un publiski pārstāvēt viņu viedokli.
