Latvijas Okupācijas muzejs uzsācis līdzekļu vākšanu piemineklim “Svešo varai spītējot” nacionālās pretošanās kustības dalībnieku godināšanai, aģentūru LETA informēja muzeja pārstāve Anete Enikova.
Tēlnieka Kristapa Gulbja veidoto pieminekli “Svešo varai spītējot” paredzēts uzstādīt Radio ielā 1, Rīgā – vietā, kurā 1963.gada 5.decembra rītā toreiz 22 gadus vecais Rīgas Aviācijas institūta students Bruno Javoišs 76 metrus augstajā radiotornī tieši pretī Rīgas pilsētas Galvenajai milicijas pārvaldei uzvilka neatkarīgās Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.
Pieminekļa izveidei un tā piegulošās teritorijas labiekārtošanai nepieciešamā summa ir 100 000 eiro.
Tajā dienā radiotornī bija jāplīvo Latvijas PSR karogam, kuru Javoišs nomainīja pret neatkarīgās Latvijas simbolu. Javoiša protesta akts bija labi pamanīts notikums. Latvijas karogs Rīgas radiotornī plīvoja visu dienu, jo tā ātrai noņemšanai milicijas darbiniekiem nebija resursu. Javoišs tika notiesāts un viņam tika piespriests ieslodzījums koncentrācijas nometnē Mordovijā uz septiņiem gadiem.
Muzeja direktore Solvita Vība akcentē, ka ar pieminekli muzejs vēlas godināt visus, kas cīnījās pret padomju okupācijas režīmu, ziedojot savas dzīvības, pavadot ilgus dzīves gadus ieslodzījumā, pakļaujot sevi un savas ģimenes represijām un izstumtībai sabiedrībā.
Viņa uzsver, ka piemineklis būs veltīts gan varonīgiem bruņotās pretošanās dalībniekiem, gan visiem tiem, kas stājās pretī padomju okupācijas režīmam ar nevardarbīgās pretošanās metodēm – Latvijas karoga pacelšanu publiskās vietās, Latvijas svētku un piemiņas dienu atceri, sarkanbaltsarkano krāsu lietojumu dažādās akcijās, pagrīdes grupu veidošanu, atklātu PSRS politikas kritiku, pretpadomju uzsaukumu un skrejlapu izgatavošanu, nelegālas literatūras izplatīšanu, padomju varas simbolu iznīcināšanu, apelēšanu pie ārvalstu valdībām un sabiedriskās domas, okupācijas režīma nodarītā kaitējuma, represiju un cilvēktiesību pārkāpumu dokumentēšanu.
“Pieminekļa uzstādīšanas iniciatīvas īstenošana ir svarīga tieši patlaban, kad norisinās diskusijas par okupācijas laika pieminekļu demontāžu un publiski pat izskan viedokļi, ka padomju okupācijas laikā kolaborācija, sadarbība ar režīmu un pielāgošanās bija norma, kuru pieņēma praktiski visi,” pauž Vība.
Viņa uzsver, ka padomju varai spītēja daudzi tūkstoši cilvēku, un, pateicoties viņiem, padomju okupācijas režīmam vairāk nekā 50 gadu laikā neizdevās noslāpēt neatkarīgas Latvijas valsts ideju.
Par pieminekļa metu un tā izveidi Latvijas Okupācijas muzejs 2021.gadā veidoja publisku konkursu. Šajā konkursā uzvarēja tēlnieks Gulbis ar metu “Svešo varai spītējot”, tā izveide ir saskaņota atbildīgajās institūcijās.
Ziedot ir iespējams Latvijas Okupācijas muzejā Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā, vai pēc mājaslapā “okupacijasmuzejs.lv” norādītajiem rekvizītiem.
cik var lūgties vai ta saim,,,,,,,,,,a
,,,,,,,,,,,,anu uztaisiet obligāto ziedošanu