Dzirkstele.lv
Šodien būvniecības ģenerālvienošanās komitejas sēdē, kas tikko beigusies, tika panākta vienošanās ar 2024. gada 1. janvāri būvniecībā nodarbinātajiem minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros paaugstināt uz 930 eiro līdz šim noteikto 780 eiro vietā. Minimālā stundas tarifa likme ar nākamo gadu būs 5,57 eiro. Izņēmums ir tiesības darba devējam līdz 2024. gada 31. decembrim būvniecībā nodarbinātajiem, kuru profesija atbilst 9. profesiju pamatgrupai, minēto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros noteikt līdzšinējo – 780 eiro un minimālo stundas tarifa likmi – 4,67 eiro. Tādā gadījumā piemaksa par virsstundu darbu maksājama atbilstoši Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteiktajam apmēram nevis samazinātā – 50 % apmērā. Par to informē Latvijas Būvnieku asociācija (LBA).
Ģenerālvienošanās ir nozares koplīgums starp darba devēju organizāciju un darbinieku arodbiedrību. Tā ir abu pušu vienošanās par minimālajiem noteikumiem visā nozarē. Ģenerālvienošanās ir saistoša visiem darba devējiem – fiziskām vai juridiskām personām vai arī tiesībspējīgām personālsabiedrībām, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku, kas Latvijas Republikas teritorijā veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē, neatkarīgi no tā vai darba devējs darbības veidu ir vai nav reģistrējis. Būvniecības nozares ģenerālvienošanās ir noslēgta starp Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrību un trīs darba devēju organizācijām un tās biedriem – Latvijas Būvuzņēmēju partnerību, Latvijas Būvnieku asociāciju, Latvijas Ceļu būvētāju, kā arī atsevišķiem uzņēmumiem. Tā ir spēkā no 2019. gada 3. novembra.
LBA informē, ka no būvnieku puses šodienas balsojums par minimālās algas paaugstināšanu ir tāds kā kompromiss avansā, lai ģenerālvienošanās ar 2024. gadu nezaudētu spēku. Minimālās algas paaugstināšanu ir jāveic kompleksi ar vairāku citu nozarei būtisku problēmu atrisināšanu. Būvuzņēmēji prasa tūlītēju rīcību, lai sakārtotu daļu aktuālāko problēmu būvniecības nozarē: ēnu ekonomikas apkarošanu privātajā sektorā, skaidrus ilgtermiņa plānus un regulējumu ievestajam darbaspēkam.
LBA uzsver – minimālās algas paaugstināšana neatrisinās nozares sasāpējušās problēmas un lielākais ieguvums būs tikai skaitliski lielāki nodokļu ieņēmumi un nedaudz lielākas sociālās garantijas tiem darbiniekiem būvniecībā, kas oficiāli saņem minimālo algu.
Šobrīd būvniecībā darbojošos varam nosacīti grupēt trīs segmentos: tie, kas strādā baltajā, pelēkajā un melnajā ekonomikā. Tie, kas strādā baltajā ekonomikā, strādā oficiāli, atbilstoši likumdošanai un maksā visus nodokļus. Būvkomersanti, ko pārstāv arī LBA, atzīst, ka likumdošanas rāmis un regulējums ir pietiekams, lai būtu sarežģīti un nebūtu interesanti pārkāpt šos nosacījumus. Uz šiem būvkomersantiem ģenerālvienošanās nosacījumi neattieksies, jo jau ilgāku laiku šie darba dēvēji darbiniekiem maksā lielākas algas nekā ar 2024. gadu noteiktos minimālos 930 eiro. Pelēkajā ekonomikā strādājošie uzņēmumi strādā daļēji oficiāli, maksājot nodokļus minimālajā apmērā un paralēli cenšas izdzīvot, daļēji un periodiski darbojoties ēnu ekonomikā. Katram no šiem uzņēmumiem ir savi iemesli, kādēļ viņi ir pelēkajā zonā. Dažiem var būt tā ir pārliecība, taču daļa ir spiesti tādā veidā strādāt, cenšoties izdzīvot. Joprojām solidārās atbildības princips būvniecības nozarē Latvijā nav ieviests, joprojām specializētie būvuzņēmēji, kuri ir visbūtiskākie nozarei, ir atkarīgi no ģenerāluzņēmēju labvēlības un godprātības, kā arī no pasūtītāju attieksmes. Ģenerālvienošanās par minimālās algas paaugstināšanu skars tikai šo būvniecības sektoru! Savukārt tos, kas pilnībā darbojas melnajā jeb ēnu ekonomikā, tas vispār neskars! Skaidrs, ka tie nav uzņēmumi, kas būvē valsts un pašvaldību pasūtījumus. Tie ir darboņi un brigādes, kas strādā privātajā sektorā un samaksu saņem skaidrā naudā. Būvnieki, kas strādā privātajā sektorā lielākoties ne tikai nemaksā nodokļus valstij, viņu darbinieki ir sociāli neaizsargāti. Maksājot uz rokas vairāk nekā būvniecības uzņēmumos, kas maksā visus nodokļus, šie darboņi aizvilina darbaspēku, saasinot darbaspēka trūkumu nozarē vēl vairāk. Savukārt kvalificētais darbaspēks, kas ļoti trūkst Latvijā, no šīs nesakārtotās vides joprojām aizplūst uz ārzemēm. Šobrīd gadījumos, kad neliela daļa privāto pasūtītāju izvēlas nolīgt būvkomersantus un maksāt tiem oficiāli, lielākai daļai šo pasūtītāju nešķiet pieņemami maksāt PVN arī no jau tā augstajām darbaspēka izmaksām. Šis būtu valstiski risināms jautājums un iespēja būtisku daļu šo darījumu legalizēt. Biežāk privātie pasūtītāji izvēlas melnās ekonomikas darboņus, lai ietaupītu, taču nereti summas, ko šie ēnu būvnieki pieprasa, ir nekaunīgi lielākas par legāli strādājošo būvkomersantu piedāvājumu, kuri gan garantē darba rezultātu, gan maksā nodokļus.
LBA biedri pieprasa – ir jānovērš ēnu ekonomika būvniecībā! Mūsu valstī līdz šim būvnieki nav manījuši centienus samazināt ēnu ekonomiku būvniecībā pēc būtības, tādēļ aicina radīt apstākļus un nosacījumus, kas liktu pasūtītājiem izvēlēties nolīgt legālos būvkomersantus un maksāt tiem oficiāli, kas savukārt motivētu privātā sektora būvniekus iznākt no melnās ekonomikas. Tas kaut vai minimālā apmērā piespiestu maksāt nodokļus un daļēji konkurenci par darbaspēku padarītu godīgāku. Lai apzinātu un legalizētu šo sektoru, ir viegli pieejami un izmantojami dati gan par izsniegtajiem kredītiem privātmāju būvniecībai, gan izsniegtajām būvatļaujām.
Būvuzņēmēji jau drīzākajā laikā sagaida būtiskus atvieglojumus un birokrātisku šķēršļu noņemšanu darbaspēka ievešanai, kā arī ievestajam darbaspēkam noteikt darba samaksu tādu pašu, kā vietējam darbaspēkam. Tas būtu īstermiņa risinājums ilgstošajam un samilzušajam darbaspēka trūkumam būvniecībā.
Visbūtiskākais nozarē – būvkomersantiem ir nepieciešama pārdomāta un valstiska plānošana, skaidri zināmi nosacījumi un plāni vismaz 5 gadiem. Būvniekiem nepieciešama skaidrība par plānotajām investīcijām un pieejamiem fondiem, prognozējamība, nevis kampaņveida risinājumi. Pretējā gadījumā būvniecībā ir nevajadzīgi strauji apjomu kāpumi un kritumi, kas rada būtisku kaitējumu nozarei. Šobrīd, kad 2023. gads jau tuvojas izskaņai, joprojām nav skaidrības par turpmākajiem ESF paredzētajiem līdzekļiem, to apgūšanu. Būvnieki prognozē apjomu kritumu un darba trūkumu tuvākājā laikā. Daudziem būvniekiem jau šī ziema var izrādīties liktenīga. Šis apjomu kritums atkal ļaus lielajiem ģenerāluzņēmējiem diktēt un nospiest cenas, ko maksāt apakšuzņēmējiem, kas var novest pie uzņēmumu maksātnespējas un iedzīt tos vēl dziļāk pelēkajā vai melnajā ekonomikā.
Visas iepriekš minētās problēmas rada nelabvēlīgu uzņēmējdarbības vidi būvniecības nozarē un līdz ar to arī būvuzņēmēji zaudē interesi par būvniecības vides sakārtošanu. Ja būvnieki nesagaidīs un neredzēs progresu šo problēmu risināšanā un sakārtošanā, jāatzīst, ka liela daļa būvnieku ir gatavi lauzt un zaudēt panākto ģenerālvienošanos, neredzot tai jēgu.
LBA uzsver, ka darba samaksas paaugstināšanai ir jābūt ekonomiski pamatotai, saistītai ar darbaspēka kvalifikāciju un ražīgumu un jāattiecas uz visiem nozarē strādājošiem, tostarp uz tiem, kas strādā privātajā sektorā. Ģenerālvienošanās par algu paaugstināšanu ir tikai viens no risinājumiem, kam jāstrādā kompleksi ar citu nozares problēmu risinājumiem. LBA sagaida, ka arī arodbiedrību pārstāvji iesaistīsies nozares sakārtošanā, kurā visiem jādarbojas kopā – gan darba devējiem, gan darbiniekiem. LBA sagaida produktīvu un aktīvu turpinājumu uzsāktajai sadarbībai ar Ekonomikas ministriju un rosina jau nākamajā ģenerālkomitejas sēdē lemt par risinājumiem minētajām problēmām, lai sakārtotu nozari, kā arī ļautu būvniekiem saskatīt ģenerālvienošanās nozīmi, jēgu un spēku, lai saglabātu to.
