Par 2022.gada sēnēm izraudzītas brūnzobes

Latvijas Mikologu biedrība par “Gada sēni 2022″ ir izvēlējusies brūnzobes – Peka brūnzobi (Hydnellum peckii) un rūsgano brūnzobi (Hydnellum ferrugineum). Abas šīs sēnes ir ļoti līdzīgas, vienīgā bez mikroskopēšanas pamanāmā atšķirība ir to garša: Peka brūnzobe ir rūgta, bet rūsganā – nav.

Abu šo adateņsēņu augļķermeņi ir 3-10 cm lieli, gaļīgi, ar sīkstu konsistenci. Sēnes samtainā virspuse ir nelīdzena, sākotnēji balta, bet vēlāk tās krāsa mainās uz sārtu un brūnganu, pat stipri sarkanbrūnu. Sēnes forma ir koniska, ar sašaurinājumu apakšdaļā. Augļķermeņa apakšpusē vērojamas vertikālas adatiņas, kuras arī maina krāsu: sākumā tās ir bālganas, vēlāk – brūnas. Sēnes apakšdaļā ir kātiņš, kas iesniedzas augsnē un ir saaudzis ar nobirām.

Šīs sēnes sastopamas skuju koku mežos Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un pat Ziemeļāfrikā, vietās ar nabadzīgu vai smilšainu augsni. Biežāk – vecos skuju koku mežos, jo tās ir jutīgas pret slāpekļa savienojumu uzkrāšanos augsnē, kas vērojams kailcirtēs. Sēnes ir sastopamas diezgan bieži, bet parasta sēņotāja uzmanību tās piesaista brīdī, kad uz jaunas sēnes augļķermeņa gutācijas rezultātā redzami sarkani pilieniņi. (Gutācija ir ūdens izdalīšanās no augu lapām vai sēnes audiem.) Šajā gadījumā sēne atbrīvojas no liekā ūdens, ko tā uzņēmusi, uzturot nepārtrauktu ūdens plūsmu organismā.

Angliski runājošajās valstīs brūnzobi mēdz saukt par Bleeding Tooth Fungus jeb asiņojošu zobu sēni, tās dīvainā izskata un sarkanā šķidruma gutācijas dēļ. Citkārt mēdz saukt par velna zobu, taču daudz mīlīgāk to mēdz dēvēt arī par “zemenes ar putukrējumu” sēni.

Latvijā šobrīd ir zināmas divas pēc izskata ļoti līdzīgas brūnzobju sugas – Peka brūnzobe un rūsganā brūnzobe. Abas sēnes ir piederīgas bankeru dzimtai (Bankeraceae), tās nav ēdamas gan nepatikamās garšas, gan sīkstās konsistences dēļ, bet nav arī indīgas. Lai tās atšķirtu, sēne ir jāpagaršo – jāpakošļā pavisam neliels (dažu mm lielumā) gabaliņš. Viena no tām būs rūgta (Peka), bet otra – nebūs (rūsganā).

Rūsganā brūnzobe satur vairākus pigmentus – hidnuferrigīnu (tumši violetu) un hidnuferruginīnu (dzeltenu), kā arī nelielu daudzumu atromentīna, kurš ir kā antikoagulants, kas var novērst asins recekļu veidošanos. Atromentīnam var būt arī antibakteriālas īpašības. Brūnzobes var tikt izmantotas arī tekstilizstrādājumu un dziju krāsošanai: kodināšanai lietojot alaunu vai dzelzs sulfātu, var iegūt zilganus vai zaļganus toņus.

Lai arī rūsganā brūnzobe un Peka brūnzobe nav ļoti reti sastopamas sēnes, būtu jānoskaidro abu sugu patiesais sastopamības biežums Latvijā. Mikologi aicina nebaidīties pagaršot atrasto brūnzobi, lai varētu noteikt konkrēto sugu, un ziņot par sēnes atrašanu (pievienojot fotoattēlu) Latvijas Mikologu biedrībai uz e-pastu “mikologu.biedriba@inbox.lv” vai arī dabas novērojumu portālam “Dabasdati.lv”.