Dzirkstele.lv
Valdība otrdien apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021./2022.gadam, kas kā prioritāti definē cīņu pret tā dēvēto aplokšņu algu maksāšanu.
Ņemot vērā dinamisko notikumu gaitu un mainīgos apstākļus, plāns ir izveidots kā atvērta tipa dokuments, lai operatīvi varētu veikt papildinājumus un integrēt jaunas iniciatīvas.
Aplokšņu algu mazināšanai veicami pasākumi attiecībā uz nelegālas izcelsmes skaidras naudas avotiem, katrā konkrētajā tautsaimniecības nozarē atbildīgajām ministrijām sadarbībā ar šīs nozares ekspertiem (asociācijām, biedrībām un citiem) identificējot apstākļus un faktorus, kas sekmē neuzskaitītu skaidras naudas līdzekļu izcelsmi un tālāku apriti, tostarp aplokšņu algu izmaksās.
Pieci rīcības virzieni aplokšņu algās maksājamo līdzekļu izcelsmes avotu mazināšanai ir nereģistrētas saimnieciskās darbības mazināšana, nedeklarētas nodarbinātības un neuzrādītas darba samaksas izskaušana, neuzskaitītu darījumu un nelegālas preču aprites ierobežošana, skaidras naudas neuzskaitītas un nekontrolētas aprites novēršana, kā arī nodokļu nomaksas veicināšana un ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projekta pasākumu īstenošana.
Plāns paredz mazināt Covid-19 pandēmijas rezultātā veikto ierobežojumu ietekmi uz krīzes skartas nozares darbību, nodrošinot apstākļus nozares darbības sekmīgai atsākšanai vai darbības transformācijai, veikt plānveidīgus pasākumus nodokļu maksāšanas disciplīnas ievērošanai nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu jomā, pastiprinātu uzmanību pievēršot fiziskajām personām, kuras ievieto sludinājumus interneta tīmekļvietnēs, reklamējot savu saimniecisko darbību, ierobežot nelegālā audiovizuālā tirgus (televīzijas programmu, filmu, sporta programmu un tiešsaistes satura) izplatīšanu.
Tāpat plāns paredz normatīvajos aktos definēt savvaļas velšu (ogu, sēņu un citu) apjomu pārvadājuma laikā, lai mazinātu nereģistrētas saimnieciskās darbības risku un izvairīšanos no nodokļu nomaksas savvaļas velšu ieguves jomā.
Paredzēts arī pilnveidot profesionālās pilnveides izglītības un pieaugušo neformālās izglītības ieguves procesu skaistumkopšanas nozarē, izglītības iestādei nodrošinot tā kvalitāti un atbilstošu informāciju izglītojamajiem un sabiedrībai par šiem izglītības veidiem, normatīvajos aktos noteikt regulējumu par attālinātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Plāns paredz izstrādāt tiesiskā regulējuma projektu, kas nodrošinātu kvalitatīvu ugunsdrošības pakalpojumu saņemšanu, izveidot apsardzes darbības reģistru, izvērtēt iespēju noteikt apsardzes komersantiem arī fiziskajā apsardzē izmantot apsardzes vadības centru.
Tāpat plāns paredz mazināt iespējas pretlikumīgai bezdarbnieka statusa izmantošanai, kad vienlaicīgi ar bezdarbnieka pabalstu personas saņem grāmatvedībā neuzskatītu atalgojumu jeb aplokšņu algas, kā arī mazināt darba ienākumu izmaksas, kas veiktas neieturot nodokļus, īstenojot mērķtiecīgus nodokļu administrēšanas pasākumus aplokšņu algu ierobežošanai. Plāns paredz arī pārskatīt esošo sodu praksi aplokšņu algu maksāšanas lietās un izvērtēt piemēroto sodu atbilstību nodarījumam un veicināt parādsaistību godīgu nomaksu.
Plānā paredzēts efektivizēt pasākumus, kas vērsti uz ārzemnieku piesaisti nodarbinātības jomā un sadarbību starp iestādēm to kontrolē.
Tāpat plānā paredzēts ierobežot nereģistrētu nodarbinātību augļkopības un dārzeņkopības nozarē.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns paredz veicināt informācijas apmaiņu un valsts iestāžu savstarpējo sadarbību zemes dzīļu resursu ieguves atbilstības nodrošināšanai, mazināt atradnēs iegūto derīgo izrakteņu vai būvniecības procesā iegūto dabas resursu realizāciju saimnieciskajā darbībā, neuzskaitot to apjomu un nesamaksājot noteikto dabas resursu nodokli, un nodrošināt atbilstošu kontroles vidi zemes dzīļu atradnēs izmantoto resursu izmantošanā būvniecībā.
Plānā paredzēta arī nelegālo atkritumu aprites ierobežošana.
Paredzēta arī uzskaites pilnveidošana darījumiem, kuros tiek izmantoti maksājumu karšu POS termināli. Plāns paredz novērst digitālo maksājumu sistēmas izmantošanu nekontrolētu un neuzskaitītu norēķinu veikšanai uzņēmējdarbībā.
Plāns paredz mazināt iespējas un motivāciju organizētās noziedzības grupējumiem veidot un izmantot nelegālās cigarešu ražošanas iekārtas, kā arī samazināt nelegālas izcelsmes degvielas apgrozījumu un paaugstināt kontrabandas apkarošanas iespējas uz Eiropas Savienības ārējās robežas.
Ierobežošanas plāns paredz arī nodrošināt “caurspīdīgumu” zāļu lieltirgotavu un zāļu ražotāju savstarpējos līgumos par zāļu realizāciju.
Plānā paredzēta arī mājdzīvnieku aprites izsekojamības pastiprināšana un nekontrolētas pavairošanas un tirdzniecības novēršana.
Tāpat plāns paredz samazināt nelicencēto interaktīvo azartspēļu īpatsvaru.
Plānā paredzēts ierobežot skaidras naudas darījumus un skaidras naudas apriti, tajā skaitā mazināt skaidras naudas lietošanas slieksni. Plāns paredz neuzskaitītas, nelikumīgi vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas aprites mazināšanu pār valsts robežu.
Paredzēts izstrādāt normatīvo regulējumu par ikgadējo vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas pienākumu. Paredzēts arī noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par juridisko personu kontu apgrozījumu.
Plānots noteikt būvkomersantiem pienākumu veikt darba spēka nodokļu uzskaiti objektu līmenī un ieviest nodokļu samaksas kontroles mehānismu, kā arī veicināt caurspīdīgu savstarpējo norēķināšanos publiskajos būvdarbu līgumos. Būvniecības nozarē paredzēts izvērtēt solidārās atbildības ieviešanu, kā arī noteikt pienākumu kārtot uzņēmumu grāmatvedību elektroniskā formātā – izrakstīt strukturētus e-rēķinus.
Tāpat plānā paredzēts mazās uzņēmējdarbības grāmatvedības kārtošanas vienkāršošanas process.
Iepriekšējais Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plāns bija periodam no 2016. līdz 2020.gadam. Jaunais plāns gatavots, uzklausot tautsaimniecības nozaru asociācijas, uzņēmējus un ekspertus, kā arī nozaru ministrijas par konstatētiem ēnu ekonomiku veicinošiem faktoriem un priekšlikumiem turpmākajam darbam ēnu ekonomikas mazināšanai konkrētās tautsaimniecības nozarēs un valstī kopumā.
LETA
