Dzirkstele.lv
Latvijā pagājušajā gadā reģistrēti 15 535 jaundzimušie, kas ir par 10,8 % jeb 1885 jaundzimušajiem mazāk nekā 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.
Statistikas pārvaldē arī atzīmē, ka 2022.gadā Latvijā bija zemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā.
Tostarp visvairāk jaundzimušo pērn reģistrēts jūnijā – 1452 jaundzimušie, kas ir par 5,1 % mazāk nekā 2021.gada jūnijā, bet vismazāk jaundzimušo reģistrēts novembrī – 1053, kas ir par 23,4 % mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2022.gadā piedzimuši 7945 zēni, kas ir par 11,4 % mazāk nekā 2021.gadā, un 7590 meitenes, kas ir samazinājums par 10,2 %.
Vienlaikus 2022.gadā Latvijā reģistrēti 30 346 mirušie, kas ir par 12,3 % jeb 4254 mazāk nekā 2021.gadā, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē mirstība bija augstākā pēdējo 20 gadu laikā.
Statistikas pārvaldē norāda, ka pirms pandēmijas – no 2012.gada līdz 2019.gadam – mirušo skaitam bija tendence samazināties, savukārt 2022.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, mirušo skaits palielinājās par 9,5 %.
Dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1990.gada, bet 2022.gadā mirušo skaits, tāpat kā gadu iepriekš, bija divas reizes jeb par 14 811 cilvēkiem lielāks nekā dzimušo skaits. Vislielākā starpība bija 2021.gadā, kad mirušo bija par 17 180 vairāk nekā dzimušo.
2022.gadā tika reģistrētas 12 110 laulības, kas ir par 7,9 % jeb 882 laulībām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pērn noslēgto laulību skaits ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī, kad sešu gadu laika posmā (2014.-2019.gadā) tas pārsniedza 12 000, savukārt gados, kad tika noteikti pulcēšanās ierobežojumi, noslēgto laulību skaits bija samazinājies līdz 10 702 laulībām 2020.gadā.
2023.gada 1.janvārī provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1,891 miljons, kas ir par 15 200 vairāk nekā 2022.gada 1.janvārī, jo Ukrainas iedzīvotāji, kuri devušies bēgļu gaitās, tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šāda prakse tiek piemērota visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras uzņem Ukrainas bēgļus.
Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, 2023.gada 1.janvārī Latvijā dzīvesvietu bija reģistrējuši 39 800 Ukrainas valstspiederīgo, kuri devušies prom no Ukrainas karadarbības dēļ.
LETA
Pec visa sita kas notiek valstii savadak jau nemaz nevar but
Nav par ko brīnīties ! Tehnokrātija.
Arī brīnumpotes rezultāts. Daudz paliek neauglīgi un daudz spontāno abortu.
LABI LABI LABI
” Dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1990. gada” – vai tas neliek aizdomāties par daudz ko – neatkarību, “sliktos padomju laikus”, mūsu valstsvīru veikumu Latvijas labklājības celšanā un par to, kas pie tā vainīgs veselus 32 gadus – vai tiešām krievi?
Kas tad tos bērnus dzemdēs,ja liela daļa cilvēku tādā vecumā,kad dzimst bērni,ir arzemēs…..50gadnieki un pensionāri vairs nevar….Latvijai izlīst no šitās bedres,manuprāt,ir neiespējami.Jāsaka liels “”liels paldies”
mūsu visām valdībām par tautiešu piespiedu izraidīšanu.Tikai viņiem bija piemirsies,ka bez cilvēkiem nav valsts.Ar saeimu un ministriem vien nepietiek….