Pērn Latvijā sieviešu skaits par 138 000 pārsniedza vīriešu skaitu

2022.gada sākumā Latvijā sieviešu skaits par 138 000 pārsniedza vīriešu skaitu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Palielinoties vecumam, sieviešu pārsvars kļūst izteiktāks. Vecumā virs 65 gadiem sieviešu pārsvars ir divas reizes lielāks, bet vecumā virs 80 gadiem – trīs reizes lielāks nekā vīriešu skaits.

Vienlaikus katru gadu zēnu piedzimst par 5% līdz 6% vairāk nekā meiteņu. Vidēji līdz 40 gadu vecumam vīriešu skaits ir lielāks nekā sieviešu skaits. Tomēr vēlāk sieviešu īpatsvars strauji palielinās, jo sieviešu paredzamais mūža ilgums ir gandrīz par 10 gadiem lielāks nekā vīriešu.

Latvijā, tāpat kā visās pārējās ES valstīs, sieviešu (53,7 %) ir vairāk nekā vīriešu (46,3 %). 2022.gada sākumā Latvijā uz 100 vīriešiem bija 116 sievietes.

Kopumā 2022.gada sākumā Latvijā bija 1 876 000 iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaits 2021.gada laikā samazinājās par 17 500 jeb par 0,92 %. Gada sākumā 1 282 000 bija pilsētu iedzīvotāji un 593 000 – lauku iedzīvotāji. Rīgas iedzīvotāji (606 000) bija 32,3 % no kopējā valsts iedzīvotāju skaita un 47,2 % no visiem pilsētu iedzīvotājiem.

CSP dati liecina, ka pēdējās desmitgadēs depopulācija ietekmējusi sabiedrības novecošanos. Latvijā iedzīvotāju vidējais vecums pieaudzis no gandrīz 36 gadiem 1980.gadā līdz 43 gadiem 2022.gadā. Kopš 1980.gada sieviešu vidējais vecums pieaudzis par 7,4 gadiem (2022.gada sākumā – 45,7 gadi) un vīriešu – par 6,7 gadiem (2022.gada sākumā – 39,6 gadi).

2022.gada sākumā uz 1 000 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 63 gadiem bija 259 bērni vecumā līdz 14 gadiem un 360 iedzīvotāji vecumā virs 64 gadiem, savukārt 1990.gadā bija atbilstoši 403 un 368.

Pagājušā gada sākumā darbspējas vecumā bija 61,8% iedzīvotāju, virs darbspējas vecuma – 22,2 % un līdz darbspējas vecumam -16 %. Iedzīvotāju dabiskā kustība un migrācija ietekmē iedzīvotāju vecumsastāvu.

Demogrāfiskās slodzes līmenis raksturo proporcionālo sadalījumu starp tiem, kuri ir darbspējas vecumā (2022.gada sākumā -15 līdz 63 gadi) un pārējo sabiedrības daļu (bērni un iedzīvotāji virs darbspējas vecuma), kurus uztur iedzīvotāji darbspējas vecumā. Kopš 1993.gada virs darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars ir lielāks par bērnu un pusaudžu īpatsvaru.