LETA
Pieaug to cilvēku skaits, kas atzīst, ka sociālajos tīklos viņi ir daļēji vai pilnībā atšķirīgi no reālās dzīves, turklāt būtiskākās atšķirības ir attieksmē pret notikumiem, vizuālajā izskatā un viedoklī, liecina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes (IEVF) Ekonomikas un uzņēmējdarbības institūta pētnieces Ilzes Jankovskas veikta pētījuma rezultāti.
Pētījuma rezultāti liecina, ka 2023.gada martā 23 % respondentu atzīmēja, ka sociālajos tīklos viņi daļēji vai pilnībā atšķiras no reālās dzīves, bet jau pēc gada, 2024.gada martā, šo cilvēks skaits pieaudzis, un jau 32 % respondentu atzīst, ka sociālajos tīklos ir citādi.
Galvenās visbiežāk minētās atšķirības dzīvē un sociālajos tīklos pagājušajā gadā bija uzdrīkstēšanās. 25 % aptaujāto atzina, ka uzdrīkstēšanās sociālajos tīklos un reālajā dzīvē ir atšķirīga, 24 % atzina, ka atšķirības ir vizuālajā izskatā, 22 % – attieksmē pret notikumiem, 21 % – dzīvesstilā un 19 % – paustajā viedoklī.
Pētījuma gaitā atklājās, ka jau šogad, 2024.gadā, respondenti norādīja citas būtiskākās lietas, kur viņi ir daļēji vai pilnībā atšķirīgi reālajā dzīvē un sociālajos tīklos. 27 % norādīja, ka atšķiras attieksme pret notikumiem, 23 % – ka atšķiras vizuālais izskats, 18 % atšķiras viedoklis, 15 % – dzīvesstils, bet šogad tikai 14 % atšķiras uzdrīkstēšanās.
Pētījuma rezultāti liecina, ka vairums jeb 70 % cilvēku vecumā no 18 līdz 74 gadiem vairāk nekā vienu stundu dienā pavada sociālajos tīklos. Turklāt pieaudzis ir to cilvēku skaits, kuri sociālajos tīklos pavada ļoti ievērojamu laiku – vairāk nekā piecas stundas dienā – 2023.gadā tie bija 7 %, bet 2024.gadā jau katrs desmitais jeb 10 %. Viena gada laikā to 18 līdz 29 gadus vecu jaunu cilvēku skaits, kas sociālajos tīklos pavada vairāk nekā piecas stundas dienā, ir dubultojies – no 15 % pērn līdz 30 % šogad.
“Mūsdienu patērētājs arvien vairāk laika pavada virtuālajā vidē – jo jaunāks cilvēks, jo ilgāks tajā pavadītais laiks, turklāt katrs ceturtais respondents apstiprina, ka virtuālajā dzīvē ir citādāks. Tas nozīmē, – arī uzņēmumiem, organizācijām utt. patērētāju atpazīšana pēc demogrāfiskajiem parametriem jeb tiem, kas piemīt reālajam “es”, ir novecojusi pieeja, bet svarīgāks kļūst virtuālais “es”,” secina pētījuma autore Jankovska.
Viņa stāsta, ka Covid-19 pandēmijas dēļ patērētāju dzīve lielākoties pārcēlās uz virtuālo pasauli, un visi bija spiesti skatīties uz sevi un redzēt sevi ekrānā kā spogulī, piemēram, piedaloties sapulcēs un tikšanās, izmantojot “Zoom”, “MS Teams” un citas saziņas platformas ar video. Skatoties uz sevi ekrānā, patērētāji sāka “patērēt paši sevi”, kas secīgi radīja pieprasījumu pašam pēc jauna, virtuāla “es”.
“Virtuālā dzīve piedāvā plašas iespējas būt par to, ko vēlies, arī ja tas neatbilst saviem fiziskās jeb reālās, īstās dzīves parametriem. Covid-19 pandēmijas laikā, saplūstot virtuālajai un fiziskajai realitātei, mainījās arī pats patērētājs. Dzīve pēc kļuva virtuāla gandrīz visiem, neatkarīgi no vecuma. Pandēmijas laikā arī pazuda nošķīrums starp reālo jeb autentisko un sintētisko jeb virtuālo dzīvi,” skaidro Jankovska.
Pētījums izstrādāts RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātē. Fakultātes misija ir sagatavot starptautiski atzītus, augsti kvalificētus speciālistus ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā, veicināt zinātnieku un mācībspēku izaugsmes iespējas un nodrošināt konkurētspējīgu, karjeru un labklājību veicinošu daudzpakāpju izglītību. To tiek mēģināts panākt, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un inovācijas, radot mūsdienīgu, profesionālo attīstību veicinošu darba vidi studentiem, mācībspēkiem un fakultātes darbiniekiem.
