Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Policija atzīst pilnvērtīga instrumentu klāsta trūkumu, lai vērstos pret vardarbību ģimenē

Foto: no “Dzirksteles” arhīva

Sievietes slepkavību Jēkabpils novadā varēja novērst “sistēmiski”, taču policijai trūkst pilnvērtīgu instrumentu, lai vērstos pret vardarbību ģimenē, šodien žurnālistiem pauda Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, komentējot nesen notikušo slepkavību Jēkabpils novadā.

16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nodurta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.

Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi saistībā ar sievietes slepkavību Jēkabpils novadā, lai “pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli”.

Policija veicot detalizētu konkrētās situācijas izvērtējumu, pārskatot esošā tiesiskā regulējuma efektivitāti un iespējamās tiesiskā regulējuma nepilnības, vērtējot gan šo, gan līdzīga rakstura gadījumus – vai regulējums ir pietiekošs un ko darīt ar šādām personām, kuras neievēro tām piemērotās sankcijas, piemēram, lēmumu par netuvošanos kādai personai.

Tāpat tiekot vērtēta citu iesaistīto institūciju loma – iesaiste, darbības un atbildība. Līdz ar visas situācijas objektīvu izvērtējumu tiks rosināti priekšlikumi nepieciešamajiem likuma grozījumiem, pauž policijā.

Vēlāk preses konferencē Ruks paziņoja, ka policijas darbs konkrētajā gadījumā “bija apjomīgs”, jo kopš 2021.gada pret sievietes dzīvesbiedru sākti 19 kriminālprocesi par tiesas nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, huligānismu, vajāšanu un draudiem.

Tāpat vīrieša darbībās konstatēti vairāki administratīvie pārkāpumi un piemēroti sodi. Vienā no kriminālprocesiem vīrietim piespriests un viņš izcietis 25 dienu cietumsodu. Kad lieta bijusi nodota kriminālvajāšanai prokuratūrā, policija uzstājusi uz drošības līdzekli – apcietinājumu, taču Austrumzemgales prokuratūrā šis drošības līdzeklis aizstāts ar uzturēšanos noteiktā dzīvesvietā. Visi kriminālprocesi ir nodoti prokuratūrai un vēlāk tiesai, bet vīrietis no 13.februāra bijis izsludināts meklēšanā.

Slepkavībā aizdomās turētais ir sodīts par dzīvesvietas nedeklarēšanu, bija konfliktā ar tuviniekiem, izvairījās no kontaktiem un viņam nebija draugu. Policija viņu uzskata par vienpati, kurš pat nakšņojis mašīnā.

“Pirmā reakcija un sajūta, ka sistēmiski nenostrādāja likuma normas. Vēlos pamatā noraidīt pārmetumus policijai – mēs neesam sistēmiski šobrīd vieni vainojami,” klāstīja Ruks.

Veicot sākotnējās pārbaudes un vērtējot policistu reaģēšanu uz ziņojumiem par vēršanos pret sievieti, Rukam “necērtas acīs”, ka kāds policists nebūtu reaģējis un nebūtu centies ļaundari meklēt. “Vienmēr var izdarīt labāk un novērst, taču es gribu teikt, ka novērst varēja sistēmiski, tāpēc esmu uzdevis ekspertiem veikt izvērtējumu, kas īsti nenostrādāja,” piebilda policijas priekšnieks.

Vīrietim inkriminētie Krimināllikuma panti bija par kriminālpārkāpumiem, kuriem likumā paredzētā sankcija ir īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no 15 dienām līdz 3 mēnešiem, sabiedriskais darbs, naudas sods vai probācijas uzraudzība.

“Respektīvi šādu varmāku gadījumā, pat ja tie ir draudi izdarīt slepkavību, ir šādas sankcijas. Mēs pat būtībā nevaram apdraudētai personai iedarbināt tādus instrumentus kā personu speciālā aizsardzība, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likumu to var darīt tikai saistībā ar smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem. Mēs būtu utopiski, ka pie katra no šiem gadījumiem varam ikdienā nolikt policistu blakus,” klāstīja Ruks.

Sankcija līdz trīs mēnešu cietumsodam ir gan kā sods, gan iespēja izolēt cilvēku no sabiedrības, bet vēl pastāv variants – ja cilvēkam ir psihiskas novirzes, tad tiesa var lemt par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu un nozīmēt ārstēšanos psihiatriskajā slimnīcā, tostarp, slēgtās nodaļās. “Šeit ir jāvērtē apstākļu kopums, taču mēs kā policija nevairāmies no atbildības, bet arī visus pārmetumus, ka šajā situācijām būtu bijuši galīgi kūtri, arī negribētu pieņemt,” piebilda Ruks.

Ruks vērsa uzmanību, ka Latvijā kopš 2013.gada no Krimināllikuma ir izslēgta atkārtotība – tas nozīmē, ka tiek ievērots dubultās nesodāmības princips, proti, ja persona par vienu nodarījumu izcietusi sodu, viņu nevar saukt pie atbildības īpaši kriminālpārkāpumu gadījumos, ja sodāmība dzēsta.

Lai arī vīrietis tagad izsludināts meklēšanā, arī šeit likums sagādājot grūtības attiecībā uz starpvalstu meklēšanu personām, kuras tiek vainotas kriminālpārkāpumos.

“Jēkabpils novadā vardarbība bija pret sievieti un attiecīgi ir instrumenti, kas mums iztrūkst, lai gan esam tos nepārtraukti virzījuši,” pauda policijas priekšnieks.

Ruks atgādināja, ka vardarbība ģimenēs gadījumu ir daudz, Latvijas sabiedrībā vardarbība ģimenē ir bieži sastopama parādība. Pērn reģistrēti aptuveni 9000 šādu gadījumu un uzskaitē ir aptuveni 4000 cilvēku, kuriem ir tiesas nolēmumi par pagaidu aizsardzību. Attiecīgi pērn reģistrēti 500 gadījumi par izvairīšanos no tiesas nolēmuma pildīšanas.

Jau ziņots, ka par Jēkabpils novadā pastrādātu bijušās dzīvesbiedres, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) darbinieces slepkavību Valsts policija jau divas diennaktis dzen pēdas 53 gadus vecajam Leonam Rusiņam. 

Kārtības sargiem nav izdevies no slepkavības pasargāt sievieti, kura kopā ar tuviniekiem ilgstoši ziņojusi par bijušā dzīvesbiedra intensīvu vajāšanu un terorizēšanu, tostarp panākot aizliegumu viņai tuvoties, kas ignorēts.

Rusiņš pēc slepkavības aizbēga un policija izvērsusi viņa meklēšanas pasākumus.

– “Leta”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.