LETA
Plānots precizēt valsts amatpersonas deklarācijās sniedzamās informācijas apjomu un noteikt garāku valsts amatpersonas deklarāciju precizēšanas termiņu, paredz valdības ceturtdien atbalstītie grozījumi Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.
Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka likumprojekts izstrādāts, lai novērstu likumā pretrunīgu interpretāciju par valsts amatpersonas deklarācijās norādāmo informāciju, lai panāktu valsts amatpersonas deklarāciju aizpildīšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un, lai noteiktu samērīgu termiņu valsts amatpersonas deklarāciju precizēšanai un tiesiskā regulējuma ietvarā aptvertu iespējami plašāku valsts amatpersonas deklarāciju precizēšanas gadījumu loku.
Patlaban noteikts, ka valsts amatpersonas deklarācijā valsts amatpersona norāda informāciju par citiem amatiem, ko ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, kā arī par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kurus tā veic vai kuros noteiktās saistības pilda.
No minētās normas neizriet, ka valsts amatpersonas deklarācijas punktā pie citiem amatiem ir jānorāda arī informācija par radošo darbu, profesionālo darbību, saimniecisko darbību, jo šajā gadījumā fiziskā persona patstāvīgi darbojas un amatu neieņem. Tāpēc valsts amatpersonas minēto informāciju nenorāda, bet šī informācija būtu norādāma.
Tāpat valsts amatpersonas deklarācijās bieži netiek norādīti nekustamie īpašumi kā lietošanā esoši, ja valsts amatpersonai vispār nepieder nekustamais īpašums, bet tā faktiski dzīvo savam laulātajam (vai dzīvesbiedram), radiniekam (piemēram, vecākiem, bērniem), draugiem vai paziņām piederošā nekustamajā īpašumā, un izrietoši tas ir valsts amatpersonas lietošanā.
FM norāda, ka valsts amatpersonas deklarācijās ir būtiski norādīt informāciju par lietošanā un patapinājumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, jo nereti valsts amatpersonas izvēlas nekustamos īpašumus reģistrēt uz citu personu vārda (piemēram, radiniekiem vai laulātā), lai slēptu savus veiktos darījumus un mantisko stāvokli, lai gan faktiski nekustamie īpašumi pieder valsts amatpersonām un ir to lietošanā.
Patlaban noteikts, ka valsts amatpersonas deklarācijā valsts amatpersona norāda informāciju par skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz Ministru kabineta noteiktās 20 minimālās mēnešalgas.
Likumprojekts, redakcionāli precizējot likuma tiesību normas, paredz, ka valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda informācija par radošo darbu, profesionālo darbību, saimniecisko darbību (izņemot to, kuru atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir tiesības nereģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā saimnieciskās darbības veicēja statusā) norādot jomu, kurā persona veic saimniecisko darbību.
Tāpat jānorāda informācija par nekustamajiem īpašumiem, kurus persona īrē un patapina no citām personām, tostarp par lietošanā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kuros persona faktiski dzīvo.
Deklarācijā arī jānorāda informācija par skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem, ja to kopējā summa pārsniedz Ministru kabineta noteiktās 20 minimālās mēnešalgas, informācija par parādsaistībām, ja to kopējā summa pārsniedz Ministru kabineta noteiktās 20 minimālās mēnešalgas, informācija par izsniegtajiem aizdevumiem, ja to kopējā summa pārsniedz Ministru kabineta noteiktās 20 minimālās mēnešalgas, kā arī informācija par veiktajiem darījumiem, ja to summa atsevišķi pārsniedz Ministru kabineta noteiktās 20 minimālās mēnešalgas.
Patlaban noteikts, ka valsts amatpersonas deklarācijas var precizēt viena mēneša laikā pēc deklarācijas publiskošanas.
FM ieskatā minētais termiņš ir nesamērīgi īss, jo nereti valsts amatpersonas deklarācijas tiek precizētas arī pēc viena mēneša no publiskošanas brīža, tāpēc ir nosakāms garāks termiņš valsts amatpersonas deklarāciju precizēšanai. Ja valsts amatpersonas nav precizējušas valsts amatpersonas deklarācijas, tad Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamā datu bāzē ir publiski pieejamas valsts amatpersonas deklarācijas ar tajās norādītu nepareizu informāciju, un tādējādi tiek maldināta sabiedrība.
Līdz ar to likumprojekts paredz noteikt, ka valsts amatpersonas deklarācijas ir tiesības precizēt ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc deklarācijas publiskojamās daļas publiskošanas, kā arī ir pienākums precizēt valsts amatpersonas deklarācijas arī citos gadījumos viena mēneša laikā pēc paziņošanas valsts amatpersonai par konstatētajām neatbilstībām valsts amatpersonas deklarācijā.
