Saaukstēšanās un paaugstinātas temperatūras gadījumos NMPD aicina konsultēties ar ģimenes ārstu, neaizņemot ārkārtas tālruņa līniju

Lai saglabātu spēju operatīvi reaģēt uz cilvēku dzīvībai kritiskām situācijām, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) aicina iedzīvotājus rūpēties par savu veselību un laikus konsultēties ar ģimenes ārstu pēkšņas saslimšanas gadījumā, kad ir paaugstināta temperatūra, iesnas, galvassāpes vai citi akūtu respiratoru vīrusu saslimšanas simptomi.

Palielinoties saslimstībai ar ziemai raksturīgām vīrusu infekcijām, pēdējo dienu laikā strauji pieaudzis uz NMPD ārkārtas tālruni 113 ienākošo zvanu skaits, kad iedzīvotāji lūdz konsultāciju vai vēlas izsaukt mediķu brigādi paaugstinātas temperatūras gadījumos. Šobrīd ik dienu NMPD ārkārtas tālruņa dispečeri saņem ap 2000 zvanu, no kuriem 300 – 400 ir saistīti ar saaukstēšanās situācijām. Palielinās arī brigāžu izsaukumu skaits temperatūru gadījumos, bet izsaukuma vietā mediķi nereti konstatē, ka pacients nav sazinājies ar savu ārstu, mājās nav termometra, pretdrudža zāles vai nereti cilvēkam pietrūkst elementāru zināšanu, kā rīkoties saslimšanas gadījumā.

NMPD uzsver – izmantojot ārkārtas dienestu šādu veselības situāciju risināšanai būtiski paaugstinās riski iedzīvotājiem patiešām kritiskās situācijās nespēt operatīvi izsaukt un saņemt neatliekamo palīdzību.

Kā uzsver NMPD direktore Liene Cipule: “Mēs dienestā apzināmies, ka pacientu vajadzības saņemt palīdzību augstas temperatūras un saaukstēšanās gadījumos ir pamatotas un bez mediķa konsultācijas neiztikt. Taču vienlaikus lūdzam saprast ārkārtas dienesta misiju – mūsu dispečeriem ik sekundi jābūt gataviem pieņemt zvanus un mediķu brigādēm steigties izsaukumos, ja cilvēki apdeg ugunsgrēkos, gūst smagas traumas avārijās vai šajās dienās pastiprināti pat uz slidenām ielām, ja kādās mājās sākas dzemdības vai aizrijies un smok mazs bērns. Mūsu ārkārtas tālruņa līnija ik sekundi var būt kritiski vajadzīga kādam cilvēkam, kuram apstājas sirds vai elpošana, kuram ir infarkts vai insults, kādam, kuram ražotnē mehānismā sadragāta roka vai meža darbos uzkritis koks. Savlaicīga sazināšanās ar savu ārstu vienkāršākās veselības situācijās un pareiza ārstēšanās uzsākšana mazina pašam pacientam komplikāciju riskus un dod iespēju mūsu mediķiem ātrāk palīdzēt tiem, kuru dzīvības patiešām ir briesmās un glābšanā ir izšķirošas ne vien dažas stundas, bet dažkārt pat minūtes”.

Operatīvo situāciju par dispečercentrā saņemto zvanu plūsmu, brigāžu izsaukumiem un citiem operatīvo darbu ietekmējošiem rādītājiem jau kopš rudens dienestā monitorē Ārkārtas vadības grupa, kas no oktobra dienestā noteikusi paaugstinātas gatavības režīmu, ņemot vērā saslimstības tendences gan dienesta personāla vidū, gan arī sabiedrībā kopumā. Šīs grupas uzdevums ir prognozēt notikumu attīstību, iespējamos riskus un izstrādāt pasākumus to mazināšanai, lai dienests saglabātu reaģētspēju ikdienā un ārkārtas situācijās. Diemžēl situācija pēdējās dienās būtiski pasliktinās un var turpmāk radīt draudus dienesta reaģētspējai tieši saistībā ar iedzīvotāju pastiprināto vēršanos pēc padoma un medicīniskas palīdzības akūtu respiratoru vīrusu saslimšanu gadījumos.

“Ziemas laikā teju katrs no mums saslimst – sagatavojies tam jau šobrīd. Iegādājies termometru, pretdrudža zāles. Noskaidro, kad tavam ārstam ir akūtā stunda un ikdienas telefokonsultāciju stunda, kā strādā ārsta prakse. Uzzini, kur tev tuvumā ir dežūrārsts vai steidzamās palīdzības punkts, lai vajadzības gadījumā vari to izmantot. Esi sagatavojies un zinošs, kā sev palīdzēt, lai ātrāk atveseļotos un nevajadzētu jautāt padomu ārkārtas dienestā. Šādi tu palīdzēsi mums, lai mēs varam palīdzēt tiem, kuru dzīvība ir apdraudēta un kuriem nav citu alternatīvu kā vien ārkārtas tālruņa dispečercentrs un neatliekamās palīdzības brigāde”, aicina NMPD direktore Liene Cipule.

Daži ieteikumi rīcībai ziemas vīrusu sezonā:

• Apskati savu mājas aptieciņu jau šobrīd – tur jābūt termometram un pretdrudža medikamentiem.
• Ja saslimsti, sazinies ar savu ģimenes ārstu vai ārsta praksi un konsultējies par tālāko rīcību, ārstēšanos. Uzturi regulāru kontaktu un konsultējies atkārtoti ar savu ārstu, ja jūti, ka terapija nepalīdz.
• Ja drudzis sākas naktī vai brīvdienās, kad ar savu ģimenes ārstu nevari sazināties, un nezini, kā rīkoties, zvani uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Pa šo tālruni var saņemt medicīniskus padomus nelielu traumu, pēkšņu saslimšanu vai hronisku slimību saasinājuma brīžos.
• Noskaidro jau šodien, kur tuvumā vari saņemt palīdzību vienkāršākās veselības situācijās, tostarp, kur atrodas dežūrārsts vai steidzamās palīdzības punkts u.c.. Visas iespējas un kontaktus atradīsi Nacionālā veselības dienesta mājaslapā: http://www.vmnvd.gov.lv/lv/kur-sanemt-medicinisko-palidzibu

NMPD atgādina – uz ārkārtas tālruni ‘113’ jāzvana nekavējoties, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja neelpo vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi, ja ir gūta smaga trauma vai ir stipra, dzīvību apdraudoša asiņošana, ja ir pēkšņa, dzīvību apdraudoša saslimšana (pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu u.c.).