Dzirkstele.lv
Sabiedriskajai apspriešanai nodoti jaunie noteikumi pedagogu mērķdotācijas aprēķinam un sadalei, aģentūru LETA informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji.
Noteikumu projekts “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” šodien tiek nodots sabiedriskajai apspriešanai. Atsauksmes un priekšlikumus iespējams iesniegt Tiesības aktu projektu portālā līdz 14.martam.
No 2022.gada 1.septembra valsts finansējumu pedagogu darba samaksai plānots aprēķināt un pārskaitīt pašvaldībām, kuras to tālāk sadalīs savām izglītības iestādēm, nodrošinot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu.
Noteikumu projektā ietvertais finansējuma aprēķins paredz, ka finansējumu pedagogu algām aprēķina, izmantojot pašvaldības izglītības iestādēs reģistrēto kopējo skolēnu skaitu klašu grupās – 1.-6. klase, 7.-9. kase, 10.-12. klase, kā arī piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaitu. Aprēķinu veic pašvaldība, izmantojot mērķdotāciju vienam bērnam, kas ir atšķirīga katrai no klašu grupām.
Skolēniem, kas apgūst speciālās izglītības programmas, neklātienes programmas vai izglītības programmu tālmācības formā, pamatizglītības profesionāli orientētās programmas, kā arī valsts ģimnāziju 10-12.klašu skolēniem tiek piemēroti papildkoeficienti.
Lai mazinātu pašvaldību atšķirības pedagogu darba samaksas nodrošināšanā, noteikumu projektā paredzēti vairāki reģionālie koeficienti, par kuriem notikušas diskusijas ar pašvaldībām. Arī noteikumu saskaņošanas procesā ministrija sola tikties gan ar sociālajiem un sadarbības partneriem, gan pašvaldībām, lai atkārtoti pārrunātu un izdiskutētu noteikumu projektā ietveros aprēķinus.
Noteikumu projekts paredz arī noteiktus kritērijus, kas pašvaldībai jāievēro, sadalot mērķdotāciju izglītības iestādēm. Tā, pašvaldībai būs pienākums un atbildība rūpēties par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu katrā izglītības iestādē, nodrošinot normatīvajos aktos paredzētās zemākās mēneša darba algas likmes piemērošanu ikvienam pedagogam.
Tāpat paredzēts, ka ne mazāk kā 7 % no pašvaldībai aprēķinātās mērķdotācijas ir jāizlieto atbalsta personāla darba samaksai un ne vairāk kā 15 % – izglītības iestāžu administrācijas darba samaksai.
Vienlaikus jaunajā noteikumu projektā pašvaldībai ir noteiktas tiesības atbilstoši savas pašvaldības izstrādātajai izglītības attīstības stratēģijai noteikt kvalitātes kritērijus un piešķirt lielāku mērķdotāciju tām izglītības iestādēm, kas nodrošina kvalitatīvu izglītības procesu. Līdz ar to šādas izglītības iestādes varēs paaugstināt pedagogu darba algas likmes vai nodrošināt piemaksas.
Noteikumu projektā paredzēts pārejas periods – 2022./2023.mācību gads, kura laikā tiek nostiprināts solidaritātes princips. Tas nozīmē, ka tām pašvaldībām, kurām aprēķina maiņas rezultātā finansējums samazinās, šajā mācību gadā pedagogu zemākās mēneša algas likme, salīdzinot ar 2021./2022.mācību gadu, pieaug par 8,4 %, kā tas nostiprināts likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam”.
Savukārt tām pašvaldībām kurās aprēķina maiņas rezultātā finansējums pieaug, un tas ir lielāks par 2,5 %, salīdzinot ar budžeta likumā ieplānoto 8,4 % pieauguma apmēru, 2022./2023.mācību gadā palielinājums tiek nodrošināts ne vairāk kā 2,5 % apmērā.
Indikatīvais papildu nepieciešamais valsts finansējums vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas aprēķina pilnveidei 2022.gadā ir 2,4 miljoni eiro, bet 2023.gadā – 7,4 miljoni eiro. Savukārt līdz 1.maijam tiks precizēti modeļa aprēķini un iesniegti Finanšu ministrijai papildfinansējuma pieteikumam modeļa ieviešanai no nākamā mācību gada.
