Saeima ceturtdien, 8.jūnijā, pieņēma grozījumus Repatriācijas likumā, kas maina repatriācijas kārtību, kā arī paredz no 2024.gada 1.janvāra personām vairs nepiešķirt repatrianta statusu.
Sākot no šī gada 1.jūlija, repatrianta statusa saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem tiks piešķirta termiņuzturēšanās atļauja uz pieciem gadiem. Līdz šim likums paredzēja, ka repatriantam – personai, kurai viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), – un viņa ģimenes locekļiem tiek piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.
Savukārt no 2024.gada 1.janvāra personām repatrianta statuss vairs netiks piešķirts. Pēc noteiktā termiņa trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), būs tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā. Repatrianta statusu jau ieguvušajām personām tas tiks saglabāts arī pēc tam, kad likums zaudēs spēku.
Ar likumu noteikts arī pārejas periods, pēc kura repatriantiem vairs nepiešķirs materiālo pabalstu. Pēc šī gada 1.jūlija repatrianti – gan Latvijas pilsoņi, gan trešo valstu pilsoņi – varēs izmantot Diasporas likumā paredzētos atbalsta pasākumus.
Izmaiņas veiktas, jo repatriācijas jautājumu risināšanā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes pēdējo gadu laikā novērojušas, ka uzturēšanās atļaujas vēlas saņemt Krievijas un citu valstu pilsoņi, kuru turpmākā dzīve un uzturēšanās nav saistīta ar Latviju. Tādējādi faktiskā repatriācijas plūsma uz Latviju vairs neatbilst likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Saeima pieņēmusi arī saistītos grozījumus Imigrācijas likumā.