Jaunajā 2020./2021.mācību gadā Latvijas 677
skolu 1.-12.klasēs mācīsies aptuveni 214 371 skolēni, liecina Izglītības
un zinātnes ministrijas (IZM) provizoriskie dati.
Plānots, ka no tiem vairāk nekā 20 000 būs pirmklasnieki.
Iepriekš konferencē pašvaldību izglītības speciālistiem ministrijas
pārstāve Līga Buceniece norādīja, ka pagaidām plānots, ka šogad skolēnu
skaits būs nemainīgs. Pēc viņas paustā, pagaidām šķietami pieaugums
vērojams sākumskolas posmā, kur pirmo klašu esot daudz vairāk nekā pērn,
bet samazinājums kā katru gadu plānots vidējās izglītības posmā.
Precīzi dati par skolēnu skaitu katrā izglītības posmā gaidāmi, sākoties jaunajam mācību gadam.
Tāpat zināms, ka šajā mācību gadā Latvijā skolēniem durvis vērs 677
izglītības iestādes, no tām 291 ir pašvaldību dibinātās vidusskolas un
ģimnāzijas, 236 – pamatskolas, 43 – sākumskolas un 44 – speciālās
izglītības iestādes, kā arī 63 privātās izglītības iestādes.
Vienlaikus IZM līdz šim ir saskaņojusi vairāku izglītības iestāžu likvidāciju un reorganizāciju.
Ministrijas mājaslapā publicētā informācija liecina, ka likvidācija
saskaņota par 12 skolām, reorganizācija, mainot skolas pakāpi, saskaņota
par desmit skolām, deviņas izglītības iestādes tiks reorganizētas,
pievienojot tās citām, bet vēl divas skolas tiks reorganizētas
apvienojot.
No 30.jūnija likvidēta Asūnes sākumskola Dagdas novadā, savukārt ar
31.jūliju likvidēta Izvaltas pamatskola Krāslavas novadā un Annenieku
pamatskola Dobeles novadā. 1.augustā likvidēta arī Ezersalas speciālā
pamatskola Ciblas novadā un Rudes sākumskola Nīcas novadā.
Ar 31.augustu likvidēta Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskola, Līvānu
novada Vakara (maiņu) vidusskola, Ēveles pamatskola Burtnieku novadā,
Sīļukalna pamatskola Riebiņu novadā, Sunākstes pamatskola Jaunjelgavas
novadā, Ozolmuižas pamatskola Alojas novadā un Vandzenes pamatskola
Talsu novadā.
No 1.jūlija Gulbenes Vakara (maiņu) vidusskolu pievienoja Gulbenes
2.vidusskolai, Daugavpils 1.speciālo pamatskolu pievienoja Daugavpils
Stropu pamatskolai, bet Kārķu sākumskolu pievienoja Ērģemes pamatskolai.
21.augustā Ventspils novada Ances pirmsskolas izglītības iestādi
“Vālodzīte” pievienoja Ances pamatskolai, 27.augustā Krāslavas
pamatskolu pievienoja Krāslavas Valsts ģimnāzijai, savukārt 31.augustā
Suntažu internātpamatskola-rehabilitācijas centrs tika pievienota
Suntažu vidusskolai.
Tajā pašā dienā Viļakas pamatskola tika pievienota Viļakas Valsts
ģimnāzijai, bet Jēkabpils pamatskola pievienota Jēkabpils 2.vidusskolai.
Talsu sākumskola no šodienas pievienota Talsu Valsts ģimnāzijai.
1.augustā Gulbenes 2.vidusskola un Gulbenes novada Valsts ģimnāzija tika reorganizētas apvienojot un izveidota Gulbenes
novada vidusskola, bet 3.augustā Valkas pilsētas pirmsskolas izglītības
iestādi “Pasaciņa” un Valkas pilsētas speciālo pirmsskolas izglītības
iestādi “Pumpuriņš” apvienoja, izveidojot Valkas pilsētas pirmsskolas
izglītības iestādi.
Reorganizācija, mainot izglītības pakāpi, no 31.jūlija skāra Misas
vidusskolu, kura kļuva par Misas pamatskolu, 1.augustā Balvu pamatskola
tika reorganizēta par Balvu sākumskolu, savukārt no 31.augusta
reorganizācija skāra Strenču novada vidusskolu, kura tika reorganizēta
par Strenču pamatskolu, bet Pāvilostas vidusskola kļuva par Pāvilostas
pamatskolu.
Tāpat no 31.augusta Augstkalnes vidusskola Tērvetes novadā kļuvusi
par Augstkalnes pamatskolu un Zemītes pamatskola Kandavas novadā
reorganizēta, mainot pakāpi par Zemītes sākumskolu.
No šodienas reorganizāciju piedzīvo Vilgāles pamatskola, kura kļūst
par Vilgāles sākumskolu, bet Virgas pamatskola tiks reorganizēta par
Virgas pirmsskolas izglītības iestādi “Gaismiņa”.
Ministrijā iepriekš informēja, ka saskaņošanā vēl ir divu pašvaldību
lēmumi – Rīgā par Rīgas Lastādijas pamatskolu un Limbažos par Limbažu
sākumskolas un Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolas pievienošanu Limbažu
novada ģimnāzijai.
Jau ziņots, ka pērn, mainot īstenoto izglītības pakāpi, tika
reorganizētas 12 izglītības iestādes, apvienošana vai pievienošana citai
izglītības iestādei skāra 28 izglītības iestādes, bet likvidētas tika
14 skolas.
Ministrijā iepriekš skaidroja, ka lēmumu par izglītības iestāžu
dibināšanu, reorganizāciju vai slēgšanu pieņem pašvaldības kā izglītības
iestāžu dibinātāja. Par savu lēmumu pašvaldības informē IZM, iesniedzot
nepieciešamos dokumentus un informāciju un lūdzot ministrijai šo lēmumu
saskaņot.
Atbilstoši noteiktajai kārtībai ministrija, izskatot jautājumu par
saskaņojumu, izvērtē saņemto informāciju un nepieciešamības gadījumā
pieprasa pašvaldībai arī papildu skaidrojumu.
Tiek izvērtēts pašvaldības sniegtais skaidrojums par izglītības
iestādes darba kvalitāti, proti, skolēnu mācību rezultāti, izglītības
programmu piedāvājums, pedagogu un izglītības iestādes vadītāja darba
kvalitāte un citi faktori, ieskaitot turpmākās izglītības pieejamību,
transporta nodrošinājumu un izglītības iestāžu tīkla attīstību novadā,
kā arī iesaistīto pušu informētību un viedokli.
