Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

“Siera klubs”: Pircējiem trūkst izpratnes par “Jāņu sieru” kā ES aizsargājamo produktu

Foto: no “Dzirksteles” arhīva.

Pircējiem trūkst izpratnes par “Jāņu sieru” kā Eiropas Savienības (ES) aizsargājamo produktu, aģentūrai LETA pauda biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņa skaidroja, ka Latvijā ir seši “Jāņu siera” ražotāji – AS “Rankas piens”, AS “Jaunpils pienotava”, AS “Lazdonas piensaimnieks”, AS “Valmieras piens”, piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Dundaga”.

Viņa arī piebilda, ka lielākie “Jāņu siera” ražotāji Latvijā ir “Rankas piens” un “Valmieras piens”, ka ražo aptuveni 50-60 tonnas “Jāņu siera” gadā, bet pārējie saražo aptuveni 10-15 tonnas.

Pēc “Siera kluba” datiem, pērn Latvijā kopumā “Jāņu siers” tika saražots par 31 tonnu jeb par 19 % mazāk nekā gadu pirms tam. 2021.gadā Latvijā tika saražotas 163 tonnas “Jāņu siera”, bet 2022.gadā – 132 tonnas. 2019.gadā tika saražotas 200 tonnas “Jāņu siera”, bet 2020.gadā – 165 tonnas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Siera kluba” vadītāja norādīja, ka ražošanas apjoma kritumam ir vairāki iemesli, arī pieprasījuma samazinājums, ko veida izpratnes trūkums par to, kas ir “Jāņu siers”. Patērētājiem trūkst izpratnes par “Jāņu sieru” kā ES izsargājamo produktu, un bieži to jauc ar importētu sieru ar ķimenēm, kas veikalos ir lētāks.

Vienlaikus arī ražotāji saskaras ar vairākiem šķēršļiem, piemēram, bieži vien starp “Jāņu siera” ražotāju un tirgotāju netiek noslēgti savlaicīgi līgumi par siera piegādi svētkos, kā arī veikali ir izvēlīgi, ar ko slēdz piegādes līgumus, teica Davidanova.

Viņa stāstīja, ka lielveikaliem būtu lietderīgi “Jāņu sieru” izdalīt no importētajiem sieriem un “Jāņu siera” imitācijām, jo lai gan uz produktiem ir ES aizsargājamā produkta zīme, to var arī nepamanīt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

AS “Rankas piens” valdes priekšsēdētājs Aldis Spalviņš aģentūrai LETA stāstīja, ka “Jāņu siera” ražošanas apjomi uzņēmumā katru gadu nedaudz krītas. Pirms Covid-19 uzņēmums ražoja 90 tonnas siera gadā, bet patlaban apjoms sarucis uz pusi.

Viņš atzīmēja, lai gan svaigpiena cenas ir samazinājušās, kopējās izmaksas un produkta pašizmaksa ir palielinājušās, kāpušas arī cenas olu masai, ķimenēm, kartonam un izmaksām, kas saistītas ar darbaspēku.

Arī Spalviņš atzīmēja, ka patērētāji bieži vien neizprot, kas ir “Jāņu siers”, jo pircēji tiek maldināti ar Jāņu tematikas virsrakstiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Spalviņš uzsvēra, ka vietējie ražotāji, kuri ražo “Jāņu sieru”, ir sertificēti un regulāri iziet Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudes, lai nodrošinātu produkta kvalitāti un autentiskumu.

Vienlaikus importētais produkts bieži vien ir lētāks, un patlaban patērētājam svarīgāka ir cena un tikai pēc tam produkta izcelsmes valsts, atzina Spalviņš.

AS “Rankas piens” apgrozījums pagājušajā gadā bija 5,637 miljoni eiro, tas ir par 27,5 % vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas zaudējumi samazinājās 3,2 reizes un bija 108 251 eiro.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Uzņēmums reģistrēts 1993.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,065 miljoni eiro. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir valdes loceklis Aldis Spalviņš.

Biedrība “Siera klubs” dibināta 2002.gadā, tā apvieno siera ražotājus.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Komentāri ir slēgti

Komentāri (3)

  1. Dažiem siera ražotājiem iztrūkst sapratnes par jāņu siera garšu.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.