Katra desmitā sieviete Eiropas Savienībā kopš 15 gadu vecuma ir piedzīvojusi kiberuzmākšanos

Decembrī Eiropas Parlamenta (EP) komitejas un delegācijas piektajā Eiropas Dzimumu līdztiesības nedēļā apsprieda, kā uzlabot pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm digitālajā pasaulē. Jautājumi skāra gan digitālo prasmju apgūšanu, gan arī drošību digitālajā vidē, kurā diemžēl sievietēm nereti nākas saskarties ar rīcībām, kuras viņas apdraud.

EP priekšsēdētāja Roberta Metsola pauž, ka darbs līdztiesības jomā var turpināties, koncentrējoties uz sieviešu un meiteņu digitālajām prasmēm un STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) izglītību un uzlabojot viņu drošību tiešsaistes (on-line) un bezsaistes telpās. “Eiropas Parlaments ir apņēmies panākt taisnīgu un vienlīdzīgu Eiropu visiem. Ikvienai sievietei ir jājūtas drošībā, lai kurp viņa dotos, vai tas būtu bezsaistē vai tiešsaistē,” Eiropas Dzimumu līdztiesības nedēļā pauda R.Metsola.

Attīstīt STEM nozari

EP deputāte Inese Vaidere norāda arī uz digitālās vides izglītības aspektiem un sieviešu reprezentācijas trūkumu tajā.

“Uzskatu, ka ir laiks darīt vairāk, lai veicinātu sieviešu iesaisti STEM nozarēs. Šobrīd tikai viena trešdaļa no absolventiem šajās jomās ir meitenes un tikai divas no pieciem zinātniekiem un inženieriem ir sievietes. Jau pirms pāris gadiem EP pieņēmām rīcības plānu, aicinot dalībvalstis darīt vairāk, lai sievietes un meitenes uzsāktu STEM studijas un karjeru. Mūsu centriski labējā ETP frakcija īpaši atbalsta politiku, lai veicinātu izglītību, apmācību STEM jomā, īpašu uzmanību pievēršot arī meitenēm. Uzskatu, ka meitenes ir jāmudina apgūt matemātikas, dabaszinātņu priekšmetus un programmēšanu jau bērnudārzā un skolā, tajā skaitā – apmācot par drošu interneta izmantošanu un potenciālajiem draudiem tajā. Lai efektīvi atbalstītu izglītību, tajā skaitā mūžizglītību un dažādus kursus šajās jomās, jāizmanto ES fondi un programmas, arī “Erasmus+”. Meiteņu motivēšana pievērsties šīm jomām iespējama, piemēram, ar iedvesmojošiem paraugiem, mentoringa programmām un karjeras iespējām,” teic I.Vaidere.

Viņa norāda, ka jaunajām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgajam intelektam, ir ievērojams potenciāls veicināt dzimumu līdztiesību, ja tiek novērsti apzināti un neapzināti aizspriedumi.

“Ir skaidrs, ka vairāk STEM jomas speciālistu, tajā skaitā lielāks sieviešu īpatsvars, dos ievērojamu artavu Latvijas un visas Eiropas ekonomiskajā izaugsmē. Jau tagad Latvijā ir izcili piemēri kā organizācija “Riga TechGirls”. Zinu, ka arī skolās tiek piedāvātas dažādi programmēšanas pulciņi un nodarbības, bet noteikti varam darīt ievērojami vairāk,” uzsver I.Vaidere.

STEM jomās strādājošo sieviešu apdraudējums

Kas attiecas uz STEM izglītību un sieviešu pārstāvniecību šajā jomā, pētījumi liecina, ka sievietes šajās jomās piedzīvo seksuālo uzmākšanos un vardarbību daudz vairāk nekā vīrieši. Seksuālā vardarbība joprojām ir plaši izplatīta problēma darbavietā, jo īpaši jomās, kurās dominē vīrieši, piemēram, zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā. Pētījumi liecina, ka sievietes STEM jomā biežāk saskaras ar seksuālu vardarbību nekā viņu kolēģi, kas nav STEM jomā.

Saskaņā ar nacionālo zinātņu, inženierzinātņu un medicīnas akadēmiju aptauju 58 % sieviešu STEM studentu akadēmisko gadu laikā saskaras ar seksuālu uzmākšanos. Šī problēma STEM kopienā neaprobežojas tikai ar studentiem. Ziņojums parādīja, ka viena no trīs STEM profesorēm piedzīvojusi seksuālu vardarbību. Nacionālā zinātnes fonda pasūtītais 2022. gada ziņojums parādīja, ka no 290 aptaujātajām sievietēm 72 % atzina, ka seksuāla uzmākšanās un seksuāla vardarbība ir problēma, ar kuru arī viņas ir saskārušās gan darba vidē, gan arī tiešsaistē.

Mākslīgā intelekta regula

Jāatzīmē, ka digitālās zināšanas neizslēdz drošības trūkumu digitālajā vidē un nereti, kā jau minēts iepriekš, tieši sievietes ir pakļautas augstākam riskam. Jau 2024.gada 1.augustā stājās spēkā pasaulē pirmais visaptverošais mākslīgā intelekta (MI) regulējums – Eiropas Savienības (ES) Mākslīgā intelekta akts, kas ir tieši piemērojams visās ES dalībvalstīs. ES likumdevējs atzinis, ka līdztekus daudziem pozitīviem MI lietošanas veidiem, MI iespējotas manipulatīvas metodes var izmantot arī ļaunprātīgi, un tas var sniegt nebijušus un spēcīgus rīkus manipulatīvas, ekspluatatīvas un sociālās kontroles prakses īstenošanai. Tas nozīmē, ka gadījumos, ja cilvēks saskarsies ar drošības vai privātuma draudiem arī interneta vidē, pāridarītājam var tikt piemērotas sankcijas un ievērojami naudas sodi.

Starptautiskā IT drošības uzņēmuma “ESET” 2024.gada pirmā pusgada “Draudu apskats” liecina, ka ir augusi tendence izmantot ļaunprātīgu programmatūru, kas spēj nozagt sejas atpazīšanas datus un radīt dziļi viltotu (“deepfake”) video saturu krāpniecisku finanšu darījumu autentificēšanai, kā arī citām manipulācijām, kurās cilvēka seju un balsi var ielikt dažādos scenārijos.

Kiberuzmākšanās

Savukārt Valsts policijas statistika liecina, ka par pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās 2022. gada sešos mēnešos par cietušajiem atzītas 5 personas, bet 2023. gada sešos mēnešos – 23 personas. Par pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšanu 2022.gada sešos mēnešos par cietušajiem atzītas 14 personas, bet 2023.gada sešos mēnešos – 37 personas. Jāuzsver, ka policijas rīcībā esošie dati neatspoguļo reālo situāciju, jo ir gadījumi, par kuriem policija nemaz neuzzina.

EP ziņojumā par kibervardarbību pret sievietēm minēts, ka vardarbība var izpausties dažādos veidos, kas neaprobežojas tikai ar fizisku ievainojumu nodarīšanu. Tikpat kaitīga var būt arī psiholoģiskā vardarbība. Tā var izpausties, piemēram, kā piespiešana, nomelnošana, vārdiski apvainojumi vai uzmākšanās, un tā var notikt bezsaistē vai tiešsaistē.

ES Pamattiesību aģentūras 2014. gadā veiktā aptauja liecina, ka katra desmitā sieviete Eiropas Savienībā kopš 15 gadu vecuma ir piedzīvojusi kiberuzmākšanos, kas sevī var ietvert nevēlamu vai aizskarošu seksuāla rakstura e-pasta vēstuļu, īsziņu vai videoziņu saņemšanu, kā arī aizskarošu un nepiedienīgu uzmākšanos sociālajos tīklos.

UZZIŅA

Lielākie draudi koberdrošībai

Izspiedējprogrammatūra

Par vislielāko draudu šobrīd tiek uzskatīta izspiedējprogrammatūra. Kibernoziedznieki liek lietā aizvien attīstītākas izspiešanas metodes.

Ļaunprogrammatūra

Ar terminu “ļaunprogrammatūra” tiek apzīmēti datorvīrusi, datortārpi, Trojas zirgi, un spiegprogrammatūra. Ļaunprogrammatūras izmantošana samazinājās saistībā ar Covid-19, bet problēmas apjoms nesen atsācis pieaugt.

Sociālā inženierija

Sociālie inženieri izmanto viltīgus paņēmienus cilvēku manipulācijai. Piemēram, uzbrucējs uzdodas par kādu citu personu, lai ar viltu piekļūtu cilvēku datiem. Īpaši izplatīti ir pikšķerēšana (e-pasta ziņas), smikšķerēšana (sms ziņas) un telefona zvani.

AVOTS: “EIROPAS AĢENTŪRAS KIBERDROŠĪBAS AĢENTŪRA 2022”

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju