Dzirkstele.lv
Skolēni no visas Latvijas ir aicināti ziņot par gājputnu atgriešanos, iesaistoties
starptautiskā programmā “Dzīvais pavasaris”. Latvijas Ornitoloģijas biedrība atgādina, ka
katrs putnu novērojums ļauj apzināt putnu skaita pārmaiņas un palīdz rūpēties par putnu
labklājību.
“Putnu novērojumi, kurus reģistrē brīvprātīgie, palīdz apzināt putnu skaita pārmaiņas,
saprast, kuras sugas ir apdraudētas un kurā brīdī ir nepieciešams domāt par papildu
aizsardzību tām. Novērojumi, kuri tiek apkopoti Latvijā, ir nozīmīgs datu kopums ne tikai
vietējiem, bet arī starptautiskiem pētījumiem. Novērojumu veikšanā var iesaistīties arī
pavisam jaunie putnu vērotāji – skolēni –, piemēram, reģistrējot labi atpazīstamā baltā stārķa
novērojumus savā apkaimē,” stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologs Dr. biol.
Viesturs Ķerus.
Sabiedriskā zinātne ir izpēte, ko veic jebkurš brīvprātīgais. Brīvprātīgo līdzdalība lielos
pētnieciskos projektos ir īpaši svarīga gadījumos, kad ir jāievāc dati no visas valsts vai pat no
visas pasaules. Šajos gadījumos ne vienmēr pietiek ar kvalificētiem zinātniekiem, līdz ar to
liela nozīme ir brīvprātīgiem aktīvistiem. Turklāt ne vienmēr brīvprātīgajam, kas vēlas sniegt
savu ieguldījumu sabiedriskajā zinātnē, ir jābūt ekspertam kādā jomā. Nereti pietiek ar
vienkāršu uzdevumu izpildi, piemēram, novērot putnus savā dārzā vai pagalmā un ziņot par
tiem.
Veicot putnu novērojumus, ir svarīgi būt precīziem, fiksējot novērojuma vietu, laiku, putnu
sugu un to skaitu, taču tikpat svarīgi ir arī netraucēt savvaļas dzīvniekus, netramdot tos īpaši
putnu ligzdošanas laikā. Jo precīzāks ir novērojums, jo vērtīgāks tas ir ornitoloģiskiem
pētījumiem. Vērtīgs palīgs putnu vērotājiem būs nupat pirmo reizi latviešu valodā izdotā
ilustrācijām bagātā putnu vērošanas rokasgrāmata “Putnu noteicējs” (Jāņa Sēta, 2022), kas
ļauj iepazīt visas Eiropā novērojamās putnu sugas.
Nejauši putnu novērojumi var palīdzēt pētniekiem uzzināt par būtiskiem faktiem. Piemēram,
gadā divi vietējie iedzīvotāji Borneo lietus mežā pamanīja nezināmu putnu sugu un
nofotografēja to, nosūtot vietējai putnu vērotāju grupai. Vēlāk izrādījās, ka fotogrāfijā
iemūžinātais putns ir suga Malacocincla perspicillata, kura jau 172 gadus tika uzskatīta par
izzudušu.
Latvijā ikviens ir aicināts piedalīties Latvijas Ornitoloģijas biedrības rīkotos ikgadējos putnu
vērošanas pasākumos un aktivitātēs, piemēram, Ligzdojošo un ziemojošo putnu atlanta datu
vākšanā, akcijā “Ziņo par putniem dārzā” janvārī, putnu balsu ierakstīšanas aktivitātē
“Audiopiecminūte”, Ziemojošo ūdensputnu uzskaitē janvārī un citos.
Lai palīdzētu apzināt pārmaiņas gājputnu populācijās, bērni un jaunieši aicināti reģistrēt
savus gājputnu – baltā stārķa, bezdelīgas, svīres, dzeguzes, krastu čurkstes – novērojumus
starptautiskās programmas “Dzīvais pavasaris” vietnē www.springalive.net/lv, vēstot arī
pārējo valstu dalībniekiem par to, cik un kādi gājputni un kuros novados novēroti Latvijā.
Savukārt pārējo putnu sugu novērojumus, neatkarīgi no gadalaika, ikviens aicināts reģistrēt
dabas novērojumu portālā vai mobilajā lietotnē Dabasdati.lv.
“Dzīvais pavasaris” ir starptautiska iniciatīva, kuras mērķis ir rosināt bērnos interesi par
putniem un to aizsardzību, ļaujot piedzīvot putnu migrācijas burvību pašu acīm. Tas ir
aicinājums bērniem, viņu ģimenēm, draugiem, skolotājiem vairāk nekā 50 valstīs Eiropā,
Āzijā un Āfrikā ziņot par septiņām gājputnu sugu – baltā stārķa, bezdelīgas, svīres, dzeguzes,
bišu dzeņa, krastu čurkstes un smilšu tārtiņa – novērojumiem www.springalive.net/lv.
Programmas 2022. gada tēma ir sabiedriskā zinātne.
Projektu divpadsmito gadu koordinē starptautiskā dabas aizsardzības organizāciju savienība
“BirdLife International”, ko Latvijā pārstāv Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Projekta
īstenošanu jau ceturto gadu finansiāli atbalsta “BirdLife International” sadarbības partneris –
starptautiskais uzņēmums “HeidelbergCement”. Plašāk: www.springalive.net
