Dzirkstele.lv
Attīstoties mākslīgajam intelektam, arī krāpnieku metodes kļūst arvien rafinētākas. Robotzvani notiek latviešu valodā, kas tiek veikti, izmantojot mākslīgā intelekta balss klonēšanas tehnoloģiju. Šo zvanu mērķis ir izvilināt personīgu informāciju, sensitīvus datus, un paredzams, ka to īpatsvars tikai palielināsies.
Lai gan mākslīgā intelekta attīstība paver daudzas pozitīvas iespējas, tā plašā pieejamība rada arī jaunus un nepieredzētus izaicinājumus kiberdrošībai. Līdz šim telefonkrāpnieku metodes vairāk balstījās uz pašu krāpnieku “aktiermeistarību” un pārliecināšanas spējām, taču tagad mākslīgais intelekts šo situāciju ir mainījis.
“Šobrīd novērojam, ka arī telefonkrāpnieki sākuši izmantot mākslīgā intelekta rīkus, veicot robotzvanus, kas sarunas laikā cenšas no zvana adresāta izvilināt privātu informāciju, piemēram, personas datus, bankas pieejas u.tml. Šo zvanu veikšanai tiek izmantotas iepriekš internetā ierakstītas īstu cilvēku balsis, kas tiek apstrādātas ar īpašu programmatūru, radot imitētas balsu versijas. Dažos gadījumos krāpniekam nepieciešami daži tikai pāris sekunžu gari audio ieraksti, kas atrodami, piemēram, sociālajos tīklos, lai tālāk klonētu cilvēka balsi robotzvanu veikšanai. Ja krāpnieki vēlēsies kvalitatīvāku ierakstu, būs nepieciešami garāki audio ieraksti. Tāpēc aicinām cilvēkus būt vērīgiem, izvairoties izpaust sensitīvu informāciju nepazīstamiem zvanītājiem,” uzsver Reinis Pudāns, “Bite Latvija” Iekšējās drošības procesu vadītājs.
Mākslīgā intelekta veikta robotzvana laikā cilvēkam tiek uzdoti jautājumi latviešu valodā, gaidot atbildes “jā” vai “nē”. Saņemot gaidīto atbildi, “robots” turpina sarunu saskaņā ar tam ieprogrammētajiem norādījumiem.
Piemēram, vienā no šogad sociālos tīklos plaši izskanējušajiem gadījumiem robots zvana laikā uzdevies par kriminālpolicijas pārstāvi un vaicājis par vairāku tūkstošu eiro lielu aizdevumu, lūdzot apstiprināt, ka cilvēks ir izsniedzis šādu aizdevumu. Tālāk tika uzdoti jautājumi par zvana saņēmēja personas datiem, ko krāpnieki vēlējās iegūt, lai izmantotu ļaunprātīgos nolūkos. Lai gan saruna notika latviešu valodā, rūpīgi ieklausoties, metāliskā un nedabīgā balss liecināja par mākslīgā intelekta izmantošanu.
Nākotnē kibernoziedzinieku krāpšanas metodes, kur liela loma būs mākslīgā intelekta izmantošanai, kļūs arvien sarežģītākas un grūtāk atpazīstamas, saka R.Pudāns. Vēl vairāk aktivizēsies krāpniecības gadījumi, kas ietver cilvēka balss atdarināšanu. Piemēram, jau šobrīd dažādas mākslīgā intelekta audio platformas ļauj lietotājiem brīvi izveidot mākslīgā intelekta atdarinātas cilvēku balsu versijas pat ar 95 % atbilstību reālai cilvēka balsij, ko pēc tam var izmantot, lai ierunātu jebkādu tekstu. Krāpnieki ar mākslīgā intelekta palīdzību varētu arī analizēt cilvēku interneta lietošanas paradumus, piemēram, sekojot līdzi tam, kad gaidāms kāds sūtījums, lai izsūtītu krāpniecisku SMS, tā palielinoties iespējai, ka kāds uz šādu ziņu reaģē.
“Mākslīgā intelekta risinājumi attīstās ļoti ātri, tāpēc būtiskākais, ko sabiedrība var darīt, lai pasargātu sevi, ir būt informētiem par šādiem gadījumiem un regulāri atjaunot zināšanas par biežāk izmantotajām un jaunākajām krāpniecības metodēm. Mūsdienās no telefonkrāpniecības gadījumiem nav pasargāts neviens, tādēļ zināšanas un kritiskā domāšana būs izšķirošas, lai izvairītos no krāpnieku nagiem,” piebilst R.Pudāns.
