LETA
Somija septīto gadu pēc kārtas atzīta par pasaules laimīgāko valsti, liecina trešdien publicētais ikgadējais ANO “Ziņojums par pasaules laimi”.
Pirmajā desmitniekā atrodas arī pārējās Ziemeļvalstis – Dānija, Islande, Norvēģija un Zviedrija.
Par visnelaimīgāko starp 143 vērtētajām valstīm atzīta Afganistāna, pār kuru 2021.gadā varu atguva talibu režīms.
Pirmo reizi kopš 2012.gada, kad tika publicēts pirmais “Ziņojums par pasaules laimi”, starp 20 laimīgākajām valstīm nav vairs atrodamas ne ASV, ne Vācija, kas šogad attiecīgi noslīdējušas līdz 23. un 24.vietai.
Tajā pašā laikā pirmajā divdesmitniekā nonākusi Kostarika un Kuveita, kas attiecīgi ieņēmušas 12. un 13.vietu.
Ziņojumā īpaši uzsvērts, ka starp laimīgākajām valstīm vairs nav nevienas lielvalsts.
Pirmajā desmitniekā vienīgās valstis, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 15 miljonus, ir vienīgi Nīderlande un Austrālija. Savukārt pirmajā divdesmitniekā vienīgi Kanādas un Lielbritānijas iedzīvotāju skaits pārsniedz 30 miljonus.
Salīdzinājumā ar laika periodu no 2006. līdz 2010.gadam visstraujākais kritums konstatēts Afganistānā, Libānā un Jordānijā, savukārt visstraujākais kāpums novērots Serbijā, Bulgārijā un Latvijā.
Latvija atrodas tikai 46.vietā, betr Lietuva atrodas jau 19.vietu. Savukārt Igaunija atrodas 34.vietā.
Laimes pakāpe tiek noteikta, ņemot vērā tādus subjektīvus kritērijus kā cilvēku pašnovērtējums un viņu apmierinātība ar dzīvi, gan tādus objektīvākus rādītājus kā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, pieejamais sociālais atbalsts, paredzamais veselīgas dzīves ilgums, brīvība un korupcijas līmenis.
Helsinku Universitātes pētniece Dženifera De Paola aģentūrai AFP norādījusi, ka somu laimes pakāpi pamatā nosaka to ciešā saikne ar dabu un līdzsvars starp veselīgu un darbīgu dzīvi.
Turklāt salīdzinājumā, piemēram, ar ASV, kur veiksme bieži tiek pielīdzināta finansiālajiem panākumiem, somiem piemīt “sasniedzamāka veiksmīgas dzīves izpratne,” uzskata pētniece.
Svarīga nozīme ir arī Somijas spēcīgajai labklājības valstij, somu ticībai valsts institūcijām, zemajam korupcijas līmenim, kā arī bezmaksas veselības aprūpei un izglītībai.
“Somu sabiedrību raksturo savstarpējā uzticība, brīvība un augsta autonomijas pakāpe,” norāda De Paola.
Šī gada ziņojumā arī konstatēts, ka lielākajā daļā pasaules reģionu, taču ne visur, jaunākā paaudze ir laimīgāka nekā iepriekšējās paaudzes.
Tajā pašā laikā Ziemeļamerikā, Austrālijā un Jaunzēlandē laimes pakāpe vecuma grupā līdz 30 gadiem salīdzinājumā ar laika periodu no 2006. līdz 2010.gadam ir dramatisku kritusies, un vecākās paaudzes tagad tur jūtas laimīgākas nekā jaunieši.
Turpretī Centrāleiropā un Austrumeiropā tajā pašā laika periodā laimes pakāpe ievērojami pieaugusi visās vecuma grupās. Savukārt Rietumeiropā starp vecuma grupām nepastāv atšķirības laimes pakāpē.
Visos citos reģionos, izņemot Eiropu, pieaugusi laimes pakāpes plaisa, un ziņojuma autori atzīst, ka tā ir satraucoša tendence.
