Starptautiskajā teātra dienā pasniegtas Helēnas Tangijevas-Birznieces, Lilitas Bērziņas un Harija Liepiņa balva.
Ja pasaulē būtu izgudots mēraparāts, kas spētu izmērīt emociju blīvumu tajā netveramajā joslā, kur satiekas skatuves mākslinieka un skatītāju emocijas, vakar Eduarda Smiļģa muzejā šim aparātam būtu
darbs.
Jaunās balerīnas Agate un Lauma kā divi tikko no zemes izlīduši krokusi, pēdējām rindām
pieceļoties kājās, lai vispār meitenes ieraudzītu, aizkustinoši klakstot puantēm, nodejoja valsi par
godu savai skolotājai Zitai Errsai, vienai no XX gadsimta 70.-90. gadu Latvijas Nacionālās operas
primabalerīnām, šāgada Helēnas TangijevasBirznieces balvas laureātei. Zāle izkusa kolektīvā
smaidā.
«Šo seju dēļ ir vērts,» vēlāk savā pateicības runā teica jaunais Harija Liepiņa balvas
laureāts, Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš, kuram šī bija reta izdevība vērot skatītāju
sejas gaismā.
Lilitas Bērziņas balvu šogad saņēma Liepājas teātra patriote aktrise Inese Kučinska.
Helēnas Tangijevas Birznieces balvu līdz ar Zitu Errsu saņēma brīnišķīgais baleta princis, par kuru
sapņojot uzauga 70. gadu beigu/80. gadu meitenītes, – Latvijas Nacionālās operas baleta premjers,
pedagogs un repetitors Genādijs Gorbaņovs.
