Dzirkstele.lv
16. maijā stāsies spēkā grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”. Ar tiem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā. Tie paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar Eiropas Savienības valstīm. Grozījumi vienādo Latvijas nosacījumus ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un stiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu.
No 2023. gada 16.maija Latvijas ārējās robežas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, piemēram, lidostā, skaidro naudu deklarēt jādodas obligāti caur “sarkano koridoru”, pēc pieprasījuma deklarētā nauda jāuzrāda un jābūt klāt, kad tā tiek kontrolēta un pārskaitīta. Doties ar nedeklarētu, bet deklarējamu naudu cauri “zaļajam koridoram” turpmāk ir stingri aizliegts.
Muitas kontroles punktos, kur divu koridoru sistēmas nav, skaidras naudas deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonai. Savukārt, ja ES robeža tiek šķērsota vietā, kur nav muitas kontroles punkta, deklarācija jāiesniedz Valsts robežsardzes amatpersonai.
Savukārt, šķērsojot Latvijas iekšējās robežas – braucot uz Lietuvu vai Igauniju un no tām, kā arī izlidojot uz jebkuru ES dalībvalsti vai ielidojot, no 2023. gada 16.maija pēc VID amatpersonas pieprasījuma būs jādeklarē ne vien skaidra nauda, kā tas bija noteikts līdz šim, bet arī zelta monētas un zelts gabalos, ja to vērtība ir 10 000 eiro vai vairāk.
Tāpat, šķērsojot Latvijas iekšējās robežas, pēc muitas amatpersonas pieprasījuma ar informācijas atklāšanas deklarāciju būs jādeklarē nepavadītā nauda, ko uzņēmumi (juridiskas personas) vai fiziskas personas sūta pa pastu, kravas sūtījumos vai ar kurjerpastu, un kuras kopsumma ir vismaz 10 000 eiro. Iepriekš šāda prasība bija spēkā tikai uz ES ārējās robežas. Pēc VID amatpersonas pieprasījuma šī deklarācija 30 dienu laikā saņēmējam, nosūtītājam vai to ieceltam pārstāvim ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā. Deklarācijā ir jānorāda ziņas par deklarētāju, skaidras naudas īpašnieku, paredzēto naudas saņēmēju, naudas summu un veidu, kā arī tās ekonomisko iegūšanas veidu, paredzēto izmantošanas veidu, maršrutu (izbraukšanas valsti un galamērķa valsti), transporta veidu un robežas šķērsošanas vietu.
Vispārējie skaidras naudas pārvadāšanas nosacījumi
Jebkurai personai tāpat kā līdz šim robežšķērsošanas vietā jāiesniedz skaidras naudas deklarācija muitas amatpersonai, iebraucot ES vai izbraucot no tās ar 10 000 eiro skaidrā naudā vai līdzvērtīgu summu citās valūtās, ko veido viens vai vairāki no šādiem finanšu instrumentiem:
- banknotes un monētas, kas ir laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis;
- valūta, kas vairs nav vispārējā apgrozībā, bet kuru joprojām var apmainīt finanšu iestādē vai centrālajā bankā pret banknotēm un monētām, kuras ir apgrozībā kā maiņas līdzeklis;
- neaizpildīti čeki, ceļojuma čeki, vekseļi vai maksājuma uzdevumi;
- zelta monētas, kas satur vismaz 90 % zelta;
- zelts gabalos, piemēram, stieņi, tīrradņi vai aglomerāti, kas satur vismaz 99,5 % zelta.
Skaidrā nauda pēc VID amatpersonas pieprasījuma jādeklarē, arī šķērsojot Latvijas robežas ar citām ES dalībvalstīm. Atbilstoši jaunajiem likuma grozījumiem deklarējamās naudas definīcijā arī uz iekšējām robežām turpmāk būs iekļauts zelts monētās un gabalos.
Deklarējot skaidru naudu uz Latvijas valsts robežas, ne Latvijas, ne citu valstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem nav jāveic nekādi maksājumi. Deklarāciju veidlapas var saņemt pie VID amatpersonām robežšķērsošanas vietās, kā arī tās ir publicētas VID tīmekļvietnes sadaļā Ceļošana.
Atbildība par naudas nedeklarēšanu
Par skaidras naudas nedeklarēšanu ir paredzēta administratīvā atbildība, ja naudas summa, ko ir pienākums deklarēt, nepārsniedz 50 valstī noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (2023.gadā – 31 000 eiro). Lai soda apmēru padarītu maksimāli taisnīgu un soda piemērošanu atbilstošu Administratīvās atbildības likumam, ar likumu “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” ir noteikta sankcija diapazonā līdz 20 procentiem no nedeklarētās summas (arī nepavadītas skaidras naudas gadījumā), līdzšinēji fiksēto 20 procentu apmēra vietā.
Par skaidras naudas nedeklarēšanu lielos apmēros – sākot no piecdesmit noteikto minimālo mēnešalgu kopsummas – ir paredzēta kriminālatbildība. Saskaņā ar Krimināllikuma 195.² panta 2.¹ daļu par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par šādu noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Pārkāpumu statistika Latvijā
2022. gadā uz valsts robežas VID amatpersonas konstatēja 51 skaidras naudas nedeklarēšanas gadījumu, kopējā nedeklarētā summa sasniedza 1 780 933 eiro. 2023. gada pirmajā ceturksnī ir konstatēts 21 skaidras naudas nedeklarēšanas gadījums, nedeklarētās naudas kopējā summa ir 454 573 eiro.
ES regulējums
Kontroles sistēma skaidrai naudai, ko ieved ES vai izved no tās, ir izveidota, ieviešot Regulas 2018/16721 prasības. Tās mērķis – nepieļaut nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu, tādējādi novēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu.
Plašāka informācija par skaidras naudas deklarēšanas pienākumu pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā Skaidra nauda, kā arī Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta mājaslapā. Ar skaidras naudas deklarēšanas prasībām, ceļojot uz/no citām ES dalībvalstīm, var iepazīties VID tīmekļvietnes sadaļā Ceļošana Eiropas Savienībā.
1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par Regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu.
