Rīga, 22.marts, LETA. Pašreizējais Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs ģenerālis Aivars Straume pēc nākamnedēļ plānotās amata atstāšanas dosies izdienas pensijā un turpmāk strādās administratīvā pakļautībā jaunajam IeM valsts sekretāram – pašreizējam Valsts policijas (VP) priekšniekam ģenerālim Aldim Lieljuksim.
Straume turpmāk plāno vadīt Krīzes vadības padomes (KVP) sekretariātu, kura darbības nodrošināšana saskaņā ar padomes nolikumu ir IeM atbildībā. KVP sekretariāta vadītāja amats gan patlaban vēl nav izveidots, taču tuvākajā laikā to plānots darīt.
Kā aģentūrai LETA paskaidroja IeM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Ūdre, KVP sekretariāta vadītāja amatam tiks atvēlēta viena no četrām ministrijā esošajām brīvajām vakancēm, kuru turpmāk ieņems Straume, tādējādi netiks veidotas jaunas štata vietas.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL), Straume KVP sekretāra pienākumus esot pildījis arī līdz šim, taču to viņš darījis vien kā papildu funkciju. Jau ar nākamo nedēļu ģenerālis šim darbam varēšot nodoties pilnībā, rūpējoties par laicīgu un koordinētu atbildīgo dienestu rīcību krīzes situācijās.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja pats Straume, KVP sekretāra pienākumus viņš pildot jau kopš 2005.gada. Tolaik Straume vēl bija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks, bet, pārejot uz amatu IeM centrālajā aparātā, šie padomes sekretāra pienākumi viņam esot “nākuši līdzi mantojumā”.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, KVP tika izveidota pēc 2005.gada sākumā notikušās vētras. Tā paša gada rudenī, virzot padomes nolikuma projektu akceptēšanai Ministru kabineta komitejā, bija paredzēts, ka tās sekretariāta funkcijas pildīs VUGD, taču 2006.gada 2.maijā, kad KVP nolikumu apstiprināja valdība, tajā bija teikts, ka sekretariāta funkcijas nodrošinās IeM.
Īsi pēc padomes nolikuma apstiprināšanas KVP sekretariāta vadīšana tika uzticēta gada sākumā Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amatu zaudējušajam un tolaik par IeM valsts sekretāra padomnieku kļuvušajam Dailim Lūkam. 2007.gada 23.janvārī valdība apstiprināja izmaiņas Nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu drošības pasākumu īstenošanas noteikumos, nodalot IeM un KVP sekretariāta funkcijas. Savukārt aptuveni tajā pašā laikā Lūks atstāja IeM valsts sekretāra padomnieka amatu, jo viņš tika iecelts par VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku. KVP sekretariāta darbības nodrošināšana tika uzticēta IeM Drošības politikas departamentam, kas to veic joprojām.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Straume, izdienas pensija viņam pienākoties jau sen, jo iekšlietu sistēmā viņš nostrādājis 36 gadus. Patlaban Straume jau gaida, kad varēs ziedot pilnu atdevi KVP sekretariāta vadīšanai. “Tas ir ļoti interesants darbs. Es esmu pietiekoši daudz mācījies ārzemēs par šo krīžu vadību, [..] un es domāju, ka es vēl varētu būt noderīgs, lai sakārtotu šo krīžu sistēmu. Manuprāt, tieši 16.marts, kad es biju šīs koordinācijas grupas vadītājs, parādīja, ka mēs ļoti labi nodrošinām sadarbību ar visām iesaistītajām institūcijām,” aģentūrai LETA pastāstīja Straume.
Pašreizējais IeM valsts sekretārs KVP sekretariāta darbības nodrošināšanā iecerējis iesaistīt arī citus darbiniekus. “Man būs arī mazs štats – līdz četriem cilvēkiem, bet galvenais būs tas, ka katrā atbildīgā institūcijā, kura būs atbildīga par seku novēršanu, būs šīs ekspertu grupas, kur būs no dažādiem dienestiem pārstāvji, un es ar šīm ekspertu grupām arī strādāšu. Mēs strādāsim, mēs mācīsimies, mēs veiksim apmācību, veiksim arī dažādas kontroles funkcijas, lai, ja notiek krīze, šī ekspertu grupa dotu padomus, kā [to] likvidēt,” aģentūrai LETA pastāstīja Straume.
Nododoties KVP sekretariāta vadīšanai, kā vienu no pirmajiem darbiem viņš ieplānojis normatīvo aktu bāzes pārskatīšanu, vienlaikus sākot izvērtēt arī plūdu draudus, kas, atnākot pavasarim, varētu rasties Jēkabpilij, Pļaviņām, Lielupei un Buļļupes apkārtnei Rīgā. Straume gan prognozē, ka plūdi šogad, visticamāk, lielas bažas neradīšot.
KVP ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt valsts pārvaldes iestāžu saskaņotu rīcību valsts apdraudējuma pārvarēšanai. Saskaņā ar nolikumu padomi vada Ministru prezidents, bet tās sēdes tiek sasauktas ne retāk kā reizi sešos mēnešos.
KVP sekretariāts nodrošina atbildīgo institūciju sistemātisku, mērķtiecīgu un pastāvīgu sadarbību un atbalsta sniegšanu padomei. Šim nolūkam sekretariāts sagatavo priekšlikumus padomei par krīzes vadības sistēmas attīstību un pilnveidošanu, koordinē iespējamo valsts apdraudējumu novēršanas vienotu un saskaņotu valsts pārvaldes institūciju plānu, koordinē valsts apdraudējumu novēršanas operatīvo plānošanu un vadības koordināciju, kā arī apkopo un analizē tās izpildes rezultātus, un plāno, koordinē un vada krīzes vadības sistēmas stratēģiska līmeņa mācību plānošanu.
Kā ziņots, saskaņā ar iekšlietu ministres Mūrnieces iecerēm jau nākamnedēļ IeM valsts sekretāra amatā varētu stāties pašreizējais VP priekšnieks Lieljuksis, bet VP priekšnieka amatā tiktu iecelts līdzšinējais Lieljukša vietnieks un Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks ģenerālis Valdis Voins.