Peldēšana
ir lieliska aktivitāte gan sunim, gan saimniekam. Tā nodrošina
slodzi visām muskuļu grupām, attīsta izturību, līdzsvaro
organisma sistēmu, elpošanas, asinsrites, nervu, skeleta un muskuļu
darbību. Par
to, kas
jāņem vērā suņu saimniekiem, baudot vasaras priekus ūdenstilpju
tuvumā, stāsta
kinoloģe
Ļena Valdmane.
Peldvietas izvēle
Pirmkārt,
jāizvēlas peldvieta, kur ir atļauts atrasties kopā ar suni.
Svarīgi atcerēties, ka publiskajās peldvietās (pludmales,
oficiāli ierīkotas peldvietas) nav atļauts peldināt suņus, un
šādās vietās būs uzstādītas arī informatīvas zīmes –
aizliegums peldvietā ievest suņus. Gadījumā, ja šāda
informatīva zīme nav uzstādīta, situācija jānovērtē pašam
saimniekam, kura pienākums ir nodrošināt, lai suns netraucē un
nerada draudus apkārtējiem cilvēkiem un citiem dzīvniekiem.
Ieteicams
apmeklēt
mājaslapu arSuni.lv,
kur sadaļā vietas
var apskatīt pašu saimnieku ieteiktās “suņiem draudzīgās
vietas”, tajā
skaitā peldvietas.
Otrkārt, jāpievērš uzmanība pašai ūdenstilpei – vēlams,
lai krasts ir lēzens, lai suns var brīvi izkļūt no ūdens.
Ieteicams izvairīties no stāva, irdena vai slidena krasta, kā arī
no augstām, betonētām, gludām malām (piemēram, piestātņu vai
tiltu tuvumā). Jāizvēlas ūdenstilpes ar mierīgu straumi,
salīdzinoši seklu ūdeni, kur dziļums palielinās pakāpeniski.
Tāpat jāseko līdzi gultnes stāvoklim, lai suns nevar savainot vai
sagriezt ķepas, piemēram, uz asiem akmeņiem.
Novērtē suņa spējas
Līdzīgi kā cilvēki, arī ne visi suņi ir labi un azartiski
peldētāji, un ne visiem suņiem patīk ūdens. Dažiem suņiem
peldētprasmi ierobežo fiziskās un anatomiskās īpatnības,
savukārt citiem suņiem var būt bailes no ūdens, diskomforts un
nepatika. Dažām suņu šķirnēm peldes var sagādāt grūtības,
piemēram, suņiem ar īsām kājām (takši, baseti, korgiji), kā
arī brahicefālām šķirnēm (franču un angļu buldogi, mopši,
pekinieši). Savukārt citām šķirnēm, ir iedzimta nepatika pret
ūdeni, piemēram, basenži, protams, ir daži izņēmumi. Teicami
peldētāji ir retrīveri, spanieli un ņūfaundlendieši, kā arī
medību suņu šķirnes.
Peldēšana nodrošina lielu fizisko un arī emocionālo slodzi
sunim, tādēļ īpaši uzmanīgiem un piesardzīgiem jābūt ar
suņu-senioru un kucēnu peldināšanu, kā arī suņiem ar lieko
svaru vai pēc dažādām traumām vai operācijām.
Pirms kopīgi mesties ūdenī, kinoloģe iesaka pavērot, kā tavs
mīlulis izturas ūdens tuvumā – vai labprāt tuvojas ūdenim, vai
var atnest ūdenī iemestu mantiņu. Ja suns izrāda satraukuma un
stresa pazīmes – atkāpjas no ūdens, sāk elsot un smilkstēt,
mēģina paslēpties pie saimnieka kājām, visticamāk, ka šajā
brīdī suns peldei nav gatavs.
Ja suns baidās no ūdens
Līdzīgi kā jebkurā suņu apmācības procesā, arī ar
peldēšanu jāievēro pakāpeniskuma un mērenības princips. Labāk
ūdens tuvumā vai ūdenī pavadīt mazāk laika, bet darīt to ar
baudu, saglabājot vēlmi atgriezties vēl, nevis vairot nepatiku ar
piespiešanu vai nesamērīgu slodzi. Noteikti nemetiet kucēnu vai
pieaugušu suni ūdenī! Īpaši, ja neesi pārliecināts, vai sunim
patīk ūdens un tas prot labi peldēt. Ar strauju lēkšanu ūdenī
jābūt piesardzīgiem arī karstās dienās vai pēc lielākas
fiziskās slodzes, kad suņa organisms ir sakarsis, jo temperatūras
svārstības (īpaši, ja ūdens temperatūra ir krietni zemāka par
gaisa temperatūru) var izraisīt šoku.
Ja suns ūdens tuvumā izturas piesardzīgi un negribīgi tuvojas
ūdenim, nevajag to vilkt ar varu. Suns ar ūdeni pirmajā reizē
jāiepazīstina pakāpeniski: pastaigājoties gar krastu, var
tuvoties ūdenim, neaizmirstot suni paslavēt. Ļoti labvēlīgi suņa
“attiecības” ar ūdeni var veidot, izmantojot rotaļas,
piemēram, pamest suņa mīļāko rotaļlietu (bumbiņu, kociņu)
ūdenī, bet tuvu krastam – tādējādi pastāv lielāka
iespējamība, ka suns to satvers un atnesīs. Suns jutīsies drošāk,
ja ūdenī atradīsies saimnieks vai cits suns. Pirmajās reizēs var
suni nedaudz pieturēt no apakšas zem krūšu kurvja, palīdzot
sunim noturēties virs ūdens, jo ķepas visi suņi (t. sk.
kucēni) kustinās instinktīvi, pat atrodoties virs ūdens, nevis
ūdenī. Zooveikalos ir pieejamas arī speciālas peldvestes suņiem,
kas palīdz noturēt pareizo pozīciju ūdenī un ļauj pilnvērtīgi
un droši izbaudīt ūdens priekus, īpaši piemērotas tās ir
suņiem, kuru anatomiskās īpatnības, fiziskais vai veselības
stāvoklis apgrūtina peldēšanu.
Ievēro mērenību
Laiskošanās ūdens tuvumā, vienkārši staigāšana seklā
ūdenī (līdz suņa krūšu līmenim) vai rakņāšanās krasta
smiltīs un dubļos, arī bez peldēšanās, ir laba vienmērīga
fiziskā slodze sunim un iespēja atvēsināties bez liekas piepūles.
Arī gadījumā, ja tavs suns ir nasks peldētājs, nepārforsē.
Suņi labprāt izdabās saimniekam un būs gatavi vairākkārt atnest
ūdenī iemestu bumbiņu, taču saimniekam ir jānovērtē suņa
stāvoklis un, ja suns izrāda noguruma pazīmes (ir aizelsies,
krastā uzreiz vēlas apsēsties vai apgulties, ir palēninājis
tempu, gan skrienot iekšā ūdenī, gan izkļūstot no tā),
pārtrauc rotaļu un labāk atgriezies baudīt ūdens priekus citā
dienā.
Ūdenstilpju tuvumā jāļauj sunim pašam izvēlēties, vai tas
vēlas baudīt peldes, vai izvēlas citu nodarbi. Bieži suņiem
patīk ložņāt gar krastu, medīt kukaiņus vai mailītes, rakt
bedres smiltīs. Ja suns dodas līdzi saimniekam peldē, jāvēro
mirklis, kad suns vēlas atgriezties krastā, un nevajag suni saukt
dziļāk un turpināt peldēt. Protams, ja suns veikli un azartiski
dzīvojas ūdens tuvumā, labprāt pats lec iekšā un peld,
saimniekam atliek vien baudīt mirkli.
