Dzirkstele.lv
Trīs gadu laikā plānots būtiski celt centralizētā eksāmena (CE) nokārtošanai nepieciešamo vērtējumu vidusskolās, to paaugstinot no 5 % uz 20 %, medijiem atklāja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).
Tas nepieciešams, jo, kā pauda ministre, 5 % vērtējums eksāmenā nevar liecināt par sekmīgu vidusskolas posma nokārtošanu.
Paredzēts, ka minimālā sliekšņa palielināšana notiks pakāpeniski, attiecīgi katru gadu trīs gadu laikā to palielinot par 5 %. Tas nozīmē, ka no 2022./2023.gada minimālais eksāmenu rezultātu slieksnis būs 10 %, 2023./2024.gadā – 15 %, savukārt 2024./2025.gadā – 20 %.
Muižniece aģentūrai LETA atzina, ka pastāv risks, ka daudzi skolēni “izkritīs” no mācībām un nepabeigs skolu, taču, no otras puses skatoties, viņasprāt, 5% nevar būt pietiekams pamats uzskatam, ka skolēns ir apguvis nepieciešamās zināšanas.
Piemēram, aizvadītāja mācību gadā sekmīgi nokārtot centralizēto eksāmenu jeb iegūt 5 % nav varējuši 657 no eksāmenu kārtotājiem, tostarp 88 no eksāmenu kārotājiem bija 12.klases skolēni.
Kopumā 585 skolēni nebija vārējuši nokārtot eksāmenu matemātikā, 68 – latviešu valodā, divi – Latvijas un pasaules vēsturē, viens – mazākumtautību izglītības programmas latviešu valodā un vēl viens – angļu valodā.
“Tas ir absolūti skaidrs signāls tam, ka vienkārši ir jāsāk mācīties. Arī sekmīgu vērtējumu mēs nesaņemam par 30 %. Sekmīgs vērtējums ir “4” nevis “1”,” uzsvēra Muižniece.
Muižniece aicināja ņemt vērā, ka pilnveidotā mācību satura ieviešanas procesā ir pārskatīts arī valsts pārbaudes darbos ietveramais saturs un kopumā 20 % no šo darbu testelementiem atbilst tādu pamatprasmju un pamatzināšanu līmenim, bez kurām nav iespējama tālāka kvalitatīva mācīšanās augstākās izglītības studiju programmās.
Attiecīgi, ja šī gada vidējo izglītību programmu absolventi atestātu iegūs tad, ja centralizētajos eksāmenos iegūs 5% vērtējumu, tad nākamā mācību gadā būs jāiegūst jau 10 %.
Vienlaikus Muižniece informēja, ka bērniem, kas mācās iekļaujošās izglītības programmās un kam ir mācīšanās grūtības, būs atsevišķa pieeja un cits regulējums eksāmenu kārtošanas nosacījumos.
Jautājums par minimālā CE nokārtošanas sliekšņa celšanu izglītības politikas darbakārtībā bijis jau ilgstoši. Īpašu uzmanību tam pievērsa tostarp eksakto zinātņu augstskolas, uzsverot, ka 5 % latiņa CE nokārtošanai ir nesamērīgi zema un nemotivē skolēnus cītīgāk mācīties. Turklāt zemās sekmības prasības eksāmenos rada problēmas turpmākajās studijās.
LETA
Tā notiek kad āzi ieliek par dārznieku.
Nu ļoti” gudrā “ministre.Ka var prasīt bērnus labāk mācīties šāda bardakā.
Stundas nenotiek,visadi ierobežojumi, skolotāju trūkums. Viņa gadījumā galvu kkur nav saspiedusi?
Ļaujiet cilvēkiem sākt normāli dzīvot, visu sakārtot. Patiešām grib no bērniem uztaisīt debilikus.Viena tāda vārna iepriekš jau komandēja neskatoties ne uz ko…Ātri var izšvilpot no amata….
Beidzot normāls plāns. Ja jums būtu nojausma kas sanāk no šiem 5% pēc vidusskolas, pēc tam 5% veču izpirktas augstskolas, tad tik gudri nerunātu. Vietā teiciens – ja ārsti skolā mācītos tāpat kā es, tad bailes būtu uz poliklīniku iet. Paldies medicīnas izglītības standartiem, kas šos 5% atsijā jau pirmajā piegājienā.
Tu esi ļoti gudri uzrakstījusi par tiem ārstiem un bailes no poliklīnikas -tikai aizmirsu to ka visu pagājušo gadu bērni mācījās attalinati, šogad skolotājus izmetuši no darbā bez vakcinēšanās,stundas notiek ka nu kurš māca, un TU vel plēš muti vaļā par to kas no viņiem sanāk. Man 3 bērni izskoloti bet tāds nebij piedzīvots ka tagad.
2020.gada 9klassem pat eksāmenus neļāva nokārtot. Tur gan 5%nebij ņemti vēra. Kur tad bija mūsu ministri???Baidījās no pandemijas😆Tagad nebaidās ne no ka,jo zin ka viss šā histērija izveidotā lai cilvēkus sanaidot savā starpā.