LETA
Ministru prezidenta amatam nominētā Evika Siliņa (JV) saskata iespējamību izveidot četru partiju valdību vai nu ar “Progresīvajiem”, vai Nacionālo apvienību (NA).
Četru partiju modelis paredzētu, ka valdību veido “Jaunā vienotība” (JV), “Apvienotais saraksts” (AS), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Progresīvie” vai NA.
Vienlaikus JV politiķe gan uzsvēra, ka noteikti ir iespējamas arī “citas variācijas”, lai izveidotu stabilu valdību ar vismaz 51 balsi.
Līdz ar Valsts prezidenta vēlēšanām iepriekš bija izveidojies nosacīts nākamās valdības kodols no JV, ZZS un “Progresīvajiem”, kam kopā ir 52 balsis. Vaicāta, vai, ņemot vērā šo apstākli un NA ideoloģiskos iebildumus pret “Progresīvajiem”, koalīcijā tiks ņemti “Progresīvie”, Siliņa apgalvoja, ka to ir pāragri teikt.
Siliņa piektdien sāks jaunās valdības veidošanas sarunas ar ZZS, AS, NA un “Progresīvajiem”.
Siliņa ceturtdien preses konferencē sacīja, ka tikai tad, ja būs skaidrība par Latvijas drošību, varēsim celt valsts labklājību. Viņa norādīja, ka, pateicoties NATO sabiedrotajiem un citiem, šobrīd ir šāda skaidrība par Latvijas drošību, taču būšot liels darbs priekšā, lai valsts ārējā un iekšējā drošība paliktu prioritāte.
“Ir skaidrs, ka būs jāiegulda papildu finanšu resursi un cilvēkresursi, lai varētu parūpēties par drošību,” teica Siliņa.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš aicināja jaunas koalīcijas veidošanā izvirzīt konkrētu mērķi – līdz 2030.gadam Latvijai sasniegt Eiropas Savienības vidējo labklājības rādītāju, īpašu uzmanību pievēršot izglītībai un zinātnei, investīciju piesaistei, reģionālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai – cilvēkiem Rīgā un Latgalē ir jājūtas vienlīdz labi -, veselības aprūpei, valsts ārējai un iekšējai drošībai un Latvijas ekonomiskajai konkurētspējai.
Siliņa preses konferencē pateicās prezidentam par izvirzīto mērķi 2030.gadam un norādīja, ka sasniegt tādu mērķi var tad, ja ir labs saturs skolā, bērniem ir saprotama izglītības sistēma un ir skolotāji, kas spēj bērnus iemācīt. Tāpat arī būtiski, lai sabiedrībai ir pieejama veselības sistēma.
Vienlaikus Siliņa sacīja, ka mērķa sasniegšanai ir svarīgi arī cilvēktiesību jautājumi, lai Latvijā būtu iekļaujoša sabiedrība, kurā katrs jūtas piederīgs un vajadzīgs.
Siliņa norādīja, ka gribētu mazināt birokrātiju un veidot valsts pārvaldi tā, lai tā būtu pretimnākošāka gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.
“Nereti tas ir viens no lielākajiem apgrūtinājumiem, kāpēc ārvalstu investori domā, vai izvēlēties Latviju kā valsti, kurā ieguldīt savus resursus,” pauda Siliņa.
Banku un finanšu institūciju konkurence arī esot viena no Siliņas prioritātēm, kas ir jāpanāk, lai būtu pieejamāks papildu finansējums gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.
Siliņa plāno sākt ar neatliekamajiem darbiem, kas izdarāmi līdz šā gada beigām, tostarp jautājums par AS “Sadales tīkls” tarifiem, hipotekāro kredītu procentiem, inflāciju un pārtikas cenām, kā arī veidot valdības plānu nākamajiem trim gadiem, iekļaujot partneru piedāvājumus.
Budžets 2024.gadam ir viena no prioritātēm neatliekamajos darbos un tam līdz 15.oktobrim būtu jānonāk Saeimā, sacīja Siliņa.
Kā ziņots, Valsts prezidents premjera amatam nominējis JV pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Siliņu. Rinkēvičs sacīja, ka “neesot naivs” par iespēju izveidot piecu partiju koalīciju, taču vairākas trīs vai četru partiju kombinācijas viņš gan saskatot.
Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS – 16, bet “Progresīvajiem” – 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.
AS ir 15 parlamentārieši un NA – 13 deputātu vietas.
Partijai “Stabilitātei” ir desmit mandāti un “Latvija pirmajā vietā” – astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.
