Dzirkstele.lv
Valsts kontrole šodien publisko ikgadējo finanšu revīziju ministrijās un centrālajās valsts iestādēs par 2021. gadu rezultātus. Valsts kontrole vēlas pievērst uzmanību finanšu revīzijā par Iekšlietu ministrijas 2021. gada pārskatu konstatētajām kapacitātes problēmām vairākās ministrijas padotības iestādēs – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, Nodrošinājuma valsts aģentūrā un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Par to informē Valsts kontroles Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Signe Znotiņa-Znota.
Līdzekļi kapacitātes stiprināšanai nav izlietoti, valstij nozīmīgi projekti kavējas
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs pārskata periodā ir izlietojis vien divas trešdaļas no iestādei 2021.gadam apstiprinātā budžeta. Iestāde nav izlietojusi vairāk nekā 10 miljonus eiro, jo pārskata gadā nav īstenojusi vairākus iekšlietu nozarei nozīmīgus projektus, kā arī nav izlietots atlīdzības palielināšanai papildus piešķirtais finansējums.
Nav īstenoti tādi projekti kā “Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas un ETIAS ieviešana”, “Šengenas informācijas sistēmas pilnveidošana”, “Jaunās paaudzes Integrētās iekšlietu informācijas sistēma (IIIS2)” un citi. Tas var ietekmēt iekšlietu nozarei būtisku funkciju īstenošanu, kā arī, laikā neizlietojot ES fondu ietvaros piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, var radīt papildu izdevumus valsts budžetam.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs pārskata gadā nav arī veicis kapacitātes stiprināšanas pasākumus, lai celtu Iekšlietu ministrijas IKT speciālistu atlīdzību un darbam valsts pārvaldē varētu piesaistīt augsti kvalificētus IKT speciālistus – vairāk nekā viens miljons eiro, kas bija paredzēts speciālistu mēnešalgas celšanai, palicis neizlietots. No 161 amata vietas mēnešalga atbilstoši plānotajam palielināta vien 19 amata vietām, savukārt no 81 amata vietas, ko bija plānots pārklasificēt augstākā mēnešalgu grupā, pārklasificēti vien četri amati.
Valsts kontrole sniegusi ieteikumus Iekšlietu ministrijai veikt pasākumus, lai novērstu pastāvīgu projektu īstenošanas termiņu kavēšanu Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā un stiprinātu iestādes projektu īstenošanas un publisko iepirkumu veikšanas kapacitāti, kā arī veikt pasākumus IKT jomas speciālistu atlīdzības konkurētspējas paaugstināšanai.
Nodrošinājuma valsts aģentūrai jāuzlabo darba organizācija iepirkumu veikšanā
Valsts kontrole Iekšlietu ministrijai sniegusi ieteikumus arī saistībā ar iepirkumu veikšanu Nodrošinājuma valsts aģentūrā, tostarp paredzēt obligātu prasību pirms cenu aptaujas veikšanas saskaņot iepērkamās preces vai pakalpojuma tehnisko specifikāciju ar iestādi, kuras vajadzībām tiek veikts iepirkums, kā arī paredzēt iespējas slēgt vispārīgo vienošanos vai vienošanos ar vairākiem piegādātājiem, ja steidzamības, iepirkuma priekšmeta specifikas vai citu apstākļu dēļ var būt riski pienācīgai līguma izpildei.
Nodrošinājuma valsts aģentūras veikto iegāžu pagaidu žoga ierīkošanai uz Latvijas Republikas ārējās robežas ar Baltkrievijas Republiku pārbaudes liecina, ka aģentūras nepārdomātās un neefektīvās pieejas rezultātā ievērojami paildzinājās pagaidu žoga izbūvei nepieciešamās dzeloņstieples iegāde, kas kavēja arī pagaidu žoga izbūvi uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Lai arī steidzama dzeloņstieples iegāde un uzstādīšana bija svarīga valsts drošības interešu aizsardzībai, aģentūra nespēja laikus nodefinēt nepieciešamās dzeloņstieples tipu un cenu aptauju laikā to mainīja, neņēma vērā tirgus izpētes rezultātus un noteica nepamatoti īsus preces piegādes termiņus, kā rezultātā pagaidu žoga izbūvei nepieciešamā dzeloņstieple tika piegādāta vēlāk un par dārgāku cenu.
Daudzos gadījumos lēmumus patvēruma meklētāju lietās varētu pieņemt ātrāk
Noslēdzot 2021.gada pārskata revīziju, Valsts kontrole aicinājusi Iekšlietu ministriju arī stiprināt patvēruma meklētāju iesniegumu izskatīšanā iesaistīto iestāžu kapacitāti un veikt pasākumus, lai novērstu Valsts drošības dienesta kavēšanos ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei lēmumu pieņemšanai nepieciešamās informācijas sniegšanu.
Vērtējot patvēruma meklētāju iesniegumu izskatīšanu, revīzijā secināts, ka Latvijā tiek ievēroti Patvēruma likumā noteiktie kopējie termiņi iesniegumu izskatīšanai un lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusu pieņemšanai. Tomēr daudzos gadījumos secināts, ka patvēruma procedūru varēja pabeigt ātrāk, tādējādi ļaujot personām ātrāk iegūt skaidrību par savu statusu un samazinot patvēruma meklētāju uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu apjomu. Īpaši atzīmējams, ka viena no patvēruma procedūrā iesaistītajām institūcijām – Valsts drošības dienests – tikai divos no 65 revīzijas izlasē iekļautajiem gadījumiem bija sniedzis atzinumu, ievērojot noteikto 30 dienu termiņu, un patvēruma meklētāja lietas izlemšanai nepieciešamo atzinumu sniedzis vidēji vairāk nekā trīs mēnešu laikā, kas ievērojami paildzina patvēruma meklētāju iesniegumu izskatīšanas laiku.
Revīzijā īpaša uzmanība tika pievērsta patvēruma meklētājiem no Baltkrievijas, kuru iesniegumu skaits pieauga pēc 2020.gada 9.augustā Baltkrievijā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kad Baltkrievijā sākās plaši protesti pret pastāvošo režīmu. Ņemot vērā pausto atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un pausto apņēmību patvēruma meklētāju no Baltkrievijas iesniegumu izskatīšanai prioritārā kārtībā, šo iesniegumu izskatīšanai vajadzēja notikt ātrāk. Tomēr revīzijā tam netika gūts apstiprinājums – 2020.gadā iesniegtie iesniegumi skatīti vidēji ilgāk nekā četrus mēnešus, bet 2021.gadā iesniegtie – vidēji ilgāk nekā trīs mēnešus.
Revīzijā konstatēti uzlabojumi iekšlietu resora darbā saistībā ar iepriekšējās revīzijās konstatētu trūkumu novēršanu
Veicot finanšu revīziju par Iekšlietu ministrijas 2021. gada pārskatu, Valsts kontrole padziļināti vērtēja iepriekšējos gados sniegto divu ieteikumu ieviešanu iekšlietu resorā un bija gandarīta par kolēģu paveikto.
- Ir izvērtēts ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu portfelis, un ir atsavināta daļa no īpašumiem, kas nav nepieciešami iekšlietu nozares funkciju īstenošanai. Finanšu ietekme no īpašumu atsavināšanas ir 600 tūkstoši eiro.
- Ir panākts efektīvāks ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem paredzētā finansējuma izlietojums, jo iestādes ir atteikušās no virknes neefektīvu pasākumu, kurus Valsts kontrole konstatēja 2019.gada revīzijā, un ir rasti resursi gandrīz 450 tūkstošu eiro apmērā iepriekš sekmīgi izmēģinātās vidējā ātruma kontroles sistēmas tālākai attīstībai.
