Šī
gada pirmie mēneši iezīmēja augšupejošu tendenci remigrācijas
procesā – arvien vairāk tautiešu izteica vēlmi atgriezties
Latvijā šī vai tuvāko gadu laikā. Diemžēl COVID-19 pandēmija
tendenci apturēja. Pēdējo mēnešu laikā remigrantu un potenciālo
remigrantu vidū pamatā iezīmējušies trīs viedokļi:
atgriezīsies Latvijā, tiklīdz tas būs iespējams; atgriešanos
daudzkārt vēl pārdomās, vērojot un analizējot, kā atjaunosies
ekonomiskā un saimnieciskā dzīve Latvijā un esošajā mītnes
zemē; atstās Latviju, lai turpinātu vai no jauna uzsāktu dzīvi
un darbu ārzemēs.
Savukārt,
Latvijas robežās pandēmijas laikā bija vērojama izteikta cilvēku
migrācija no Rīgas uz reģioniem – uz lauku mājām, vasarnīcām.
Šajā laikā cilvēki vairāk kā jebkad novērtēja iespēju dzīvot
mazāk apdzīvotā platībā, ārpus lielpilsētām. Arvien vairāk
cilvēku domā par saviem mazdārziņiem, parādās latviešiem tik
raksturīgā saimnieka, viensētnieka daba, ko iespējams piepildīt
tikai laukos.
Krasa
apstākļu
maiņa, lai apjaustu iespējas, ko dod dzīve ārpus galvaspilsētas
Par
ekonomiskās
aktivitātes pieaugumu ārpus lielajām pilsētām pēdējo mēnešu
laikā liecina arī LMT un Latvijas Universitātes (LU) Biznesa,
vadības un ekonomikas fakultātes pētījums par mobilo tīklu
lietošanu darba dienās – tas būtiski samazinājies Rīgā,
lielajās pilsētās, bet pieaudzis reģionos. Vidzemes reģionā tas
ir ievērojami pieaudzis un ir izteikti vienmērīgs, kas ļauj
secināt, ka Vidzemē ir dzīves un nosacītās darba iespējas
ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem. Mainījušies arī iedzīvotāju
patēriņa paradumi – ierasto lielveikalu produktu vietā arvien
biežāk izvēlas nišas un vietējo produkciju. Loģistikas dati
liecina, ka pieaug apjoms piegādēm uz reģioniem.
Šķiet,
ka ārkārtējā situācija bija vajadzīgais grūdiens, lai apjaustu
iespējas, ko dod dzīve ārpus galvaspilsētas. Pateicoties mūsdienu
digitālajām iespējām un jaunajiem apstākļiem, arī darba devēji
bija spiesti darbiniekiem dot iespēju strādāt attālināti.
Turklāt daudzi sapratuši, ka tas (darbs attālināti) patiešām ir
iespējams un ir pat izdevīgāks – īpaši laika un finanšu
resursu ziņā. Šajos pāris mēnešos daudzi uzņēmumi atteikušies
no birojiem, ievērojami samazinot ikmēneša izmaksas, savukārt
darbiniekiem tas devis plašākas iespējas izvēlēties dzīvesvietu.
Kulmināciju piedzīvojušas arī dažādas tiešsaistes mācības,
vebināri, sanāksmes. Kā liecina tendences un vērtējumi, tad šāda
veida digitālās iespējas saglabāsies arī turpmāk, un tas ir
lielisks veids pilnveidot savas prasmes un pat paplašināt savu CV.
Reģioni
– viens no valsts attīstības stūrakmeņiem
Aizvērtās
robežas un riski, atrodoties vīrusa skartākās valstīs, savukārt
dod iespējas iekšzemes tūrismam – sauklis “Apceļo dzimto
zemi!” kļuvis par stila zīmi un nepieciešamību. Cilvēki
brīvdienās dodas uz reģioniem, izmanto vietējo ēdinātāju,
ražotāju un pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus, savukārt radoši
uzņēmēji piemērojas apstākļiem ar savu piedāvājumu.
Raugoties
uz šī
brīža situāciju, atzinīgi vērtējami tālredzīgi nospraustie
mērķi – reģionu stiprināšanai un atbalstam jau aizvadītā
gada nogalē Ministru kabinetā tika apstiprinātas Reģionālās
politikas 2021. – 2027. gadam pamatnostādnes, kurās kā valsts
attīstības virzītāji norādīti tieši reģioni un pašvaldības
ar uzņēmējdarbības vides attīstību un pakalpojumu
efektivitātes, pieejamības un kvalitātes paaugstināšanu,
paredzot vairāk kā miljardu eiro Eiropas Savienības (ES)
struktūrfondu finansējuma. Papildu tam šobrīd tiek gatavots
priekšlikums pārdalīt vēl 200 miljonu eiro ES finansējumu
reģionu stiprināšanai ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības un
dzīves kvalitātes attīstību. Tāpat, lai veicinātu
uzņēmējdarbību, tiek piedāvāti dažādi valsts atbalsta
instrumenti, kas aktualizējas dienu no dienas un par kuriem var
uzzināt Ekonomikas ministrijas mājas lapā. Tuvākajā laikā ceram
arī iepazīties ar jauno uzņēmējdarbības un pārkvalifikācijas
(mūžizglītības) atbalsta plānu un virzieniem.
Ar
jauno formu – līdzdalības
budžetu – reģionu iedzīvotājiem būs iespēja noteikt, kā tiek
iztērēta daļa no pašvaldības budžeta, un tā būs tieša
iesaiste nozīmīgu savas teritorijas attīstības lēmumu
pieņemšanā, tātad – sava reģiona dzīvē.
Viss
notiekošais liecina, ka reģioni
beidzot ir novērtēti gan no iedzīvotāju, gan valsts politikas
veidotāju skatu punkta – tie pamazām kļūst par vienu no valsts
attīstības stūrakmeņiem ar iespējām saimnieciskai darbībai un
dzīvei. Arī publiskajā telpā daudz tiek diskutēts, ka ārkārtējā
situācija ir radījusi jaunas iespējas un izaicinājumus, tā
rezultātā daudz skaidrāk un patiesāk novērtējam Latvijas
reģionu un lauku vērtību. Ticu, ka krīzes laika radītās
pārmaiņas veicinās reģionu patiesu attīstību un remigrācijas
aktivitāti uz reģioniem.
