Dzirkstele.lv
Pensiju 2. līmeņa dalībnieka uzkrājums ir ne tikai regulāri jāapskata, bet arī jāmāk pareizi iztulkot tur rakstītais, un vairumam iedzīvotāju šajā jautājumā ir nepieciešama palīdzība. Jo kūtrāk ar šo informāciju iepazīstas un mazāk saprot, jo lielāka varbūtība neizdarīto izvēļu dēļ zaudēt daļu no pensijai krātās naudas.
“Pensijas 2. līmeņa uzkrājumam aiziet 6 % no mūsu ikmēneša algas – tā ir reāla nauda, katra paša nopelnīta, tāpēc par to nevajadzētu aizmirst, un vēlams sekot līdzi, kur tā ir, cik daudz uzkrājies un kā kūtruma vai nezināšanas dēļ nepazaudēt jau iemaksāto, bet maksimāli izmantot iespējas uzkrājumu palielināt,“ saka “Citadeles” meitas uzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Nav ne mazākās nojausmas, cik uzkrāts
Šī ir tipiska situācija – cilvēkam nav ne mazākās nojausmas, cik liels ir pensiju 2. līmeņa pašreizējais uzkrājums, kā un kur to uzzināt. Kopš Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) visiem pensiju 2. plāna dalībniekiem vairs nesūta vēstules ar aktuālo informāciju, tai ir jāseko līdzi, un pašiem vismaz reizi gadā jāaplūko. Tas viegli un ērti ar dažiem klikšķiem izdarāms portālā “Latvija.lv” sadaļā pensiju 2. līmeņa dalībnieka konta izraksts – https://latvija.lv/epakalpojumi/ep44/apraksts. Pakalpojums ir bez maksas, un dati aplūkojami uzreiz.
Nezina, kas pārvalda pensijas uzkrājumu
Gadās, ka iedzīvotāji nezina ne tikai to, kas ir viņu pensiju 2. līmeņa pārvaldnieks, bet pat nezina, vai vispār ir šī līmeņa dalībnieki. Par to visērtāk ir pārliecināties elektroniski portāla “Latvija.lv” sadaļā informācija par dalību pensiju 2.līmenī https://latvija.lv/epakalpojumi/ep49/apraksts.
Neizvēlas paši, bet paļaujas uz automātiskajām izvēlēm
Tikai neliela daļa no jaunajiem pensiju shēmas dalībniekiem paši izdara izvēli, kurā pensiju plānā vēlas būt. Pirmo ieguldījumu plānu jaunajiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem nosaka VSAA, dodot divus mēnešus laika, lai paziņotu par citu ieguldījumu plānu, kamēr vēl nav sākta iemaksu veikšana. Līdz šim, ja jaunais dalībnieks to nepaziņo, tad iemaksas sāk pārskaitīt kādā no konservatīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru pēc nejaušības principa ir noteikusi VSAA.
Pozitīvas izmaiņas gan gaidāmas no Jaunā gada – no 2022. gada 1. janvāra jaunie dalībnieki pēc nejaušības principa nonāks arī tādā ieguldījumu plānā, kas paredz ne vairāk kā 50 % no plāna aktīviem ieguldīšanu kapitāla vērstpapīros vai citos riska ziņā tiem pielīdzināmos riska instrumentos.
Savukārt no 2023. gada 1. janvāra atbilstoši shēmas dalībnieka vecumam: dalībnieki, kas vēl nav sasnieguši 55 gadu vecumu, – ieguldījumu plānā, kas paredz līdz 100 % ieguldījumu plāna aktīvu ieguldīšanu akcijās, bet tiem, kas ir sasnieguši 55 gadu vecumu, – ieguldījumu plānā, kas paredz ne vairāk kā 25 % aktīvu ieguldīšanu akcijās.
Dalībnieki jebkurā brīdī pēc pašu izvēles varēs pāriet uz konservatīvāku plānu.
Tas dod iespēju jauniem cilvēkiem uzkrāt lielāku pensijas kapitālu – ja dalību pensiju 2. līmenī iesāk ar konservatīvo plānu un tajā paliek visu darba mūžu, uzkrātā pensijas kapitāla apmērs varētu būt pat divas, trīs reizes mazāks nekā aktīvo plānu dalībniekiem vienādā laika periodā.
Naudu tur vecumam nepiemērotos pensiju plānos
Lai pelnītu vairāk, būtiski ir izmantot dažādo pensiju plānu iespējas atbilstoši savam vecumam. Konservatīvie pensiju plāni ir piemērotāki vecāka gadagājuma un pirms pensijas vecuma iedzīvotājiem, jo tie ir mazāk svārstīgi un riskanti, savukārt sabalansētie pensiju plāni būs piemēroti tiem, kuri uzskata, ka pensijas uzkrājums jau ir gana liels, un uzskata, ka turpmāk labāk nopelnīt mazāk, nekā potenciāli vairāk, bet ar lielāku risku.
Savukārt aktīvie pensiju plāni, kuros ieguldījumi akcijās svārstās no 50 % līdz 100 %, ir visriskantākie un piemērotākie jaunākā gadagājuma cilvēkiem. Diemžēl visbiežāk tieši jaunie pensiju 2. līmeņa dalībnieki, kuri automātiski nonākuši kādā no konservatīvajiem pensiju plāniem, paši neizdarot savu izvēli un nenomainot plānu uz aktīvo, zaudē iespēju nopelnīt vairāk.
Ir pat radīti speciāli pensiju plāni, kas ņem vērā cilvēku aizņemtību, piemēram, pielāgojas dalībnieka vecumam – kļūstot vecākam, ieguldījumu stratēģija kļūst atbilstoši konservatīvāka.
Nesalīdzina izmaksas un gala rezultātu
Izvēloties pensiju plānu, vēlams būtu salīdzināt ne tikai to vēsturisko ienesīgumu, kas gan nav garantēts arī nākotnē, bet arī kopējās izmaksas un galu galā arī rezultātu, kas fiksēts pēc komisiju maksas atrēķināšanas. Galvenais ir identificēt, kur iespējams nopelnīt visvairāk. To visērtāk ir izdarīt portālā “Manapensija.lv”, salīdzinot dažādu pārvaldnieku pensiju plānus un to ienesīgumu konkrētā periodā. Tomēr jāpatur prātā, ka vēsturiskais rezultāts negarantē līdzīgus panākumus arī turpmāk.
Nezina par mūža pensijas iespējām
Daudzi par šādu iespēju nezina, tomēr pēdējā gada laikā līdz ar pandēmijas radīto nestabilitātes sajūtu ir augusi iedzīvotāju vēlme nodrošināties, tāpēc interese par mūža pensiju ir būtiski pieaugusi. Mūža pensija ir apdrošināšanas atlīdzība, kas tiek maksāta no pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla līgumā noteiktā kārtībā līdz mūža beigām. Šis pakalpojums paredzēts pensijas vecumu sasniegušajiem, turklāt pensionārs var izvēlēties savu 2. līmeņa uzkrājumu nodot VSAA, to izmaksājot kopā ar 1. līmeņa pensiju, vai arī apdrošinātājiem. Sadarbojoties ar apdrošinātājiem, var mainīt izmaksu regularitāti un apjomu. Tas nozīmē, ka, piemēram, var atlikt izmaksas, ja seniors turpina vēl strādāt, var arī noteikt izmaksas biežumu, piemēram, reizi gadā, kad nepieciešami papildus ienākumi, tāpat noteikt, kurš mantos, ja iestājas nāve pirms izmaksu termiņa beigām. Pensijas uzkrājumu nododot VSAA, neizmaksātais atlikums nemantojas.
Mūža pensijas apmēru var aprēķināt kalkulatorā – https://www.muzapensija.lv/
Neizmanto pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējas
No 2020. gada pensiju 2. līmeni var mantot. Daļa no iedzīvotājiem savu izvēli ir izdarījuši, tomēr arvien daudzi aizmirst vai nezina, kā atstāt mantojumā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu. Uzkrājumu var mantot, ja cilvēks mirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.
Tagad pensiju 2. līmeņa dalībnieki var izvēlēties pensiju 2. līmeņa uzkrājumu nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā, pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. Ja persona savu izvēli nebūs norādījusi, mirušā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā un mantinieki šo uzkrājumu nesaņems.
Visvienkāršāk savu izvēli var izdarīt elektroniski, iesniedzot iesniegumu portālā “Latvija.lv”.
Nav informācijas, kā var aprēķināt savu prognozējamo pensiju
Portālā Latvija.lv var aprēķināt savu uz šo brīdi prognozējamo pensiju sadaļā informācija par prognozējamo vecuma pensijas apmēru – https://latvija.lv/epakalpojumi/ep61/apraksts. Tomēr ir ļoti būtiska nianse – prognozē netiek iekļauts 2. pensiju līmeņa pensijas kapitāls. Jeb vienkāršoti sakot, ieraudzīsiet, cik liels būs vecuma pensija jeb minimums, kuru varat palielināt ar 2. un 3. pensiju līmeņa palīdzību. Jāņem arī vērā, ka, turpinot strādāt, iemaksas pensiju 1., 2. un 3. līmenī katru mēnesi papildināsies, bez tam pensijas kapitāls katru gadu tiks indeksēts atbilstoši darba algas izmaiņām valstī, līdz ar to prognozētās pensijas apmērs mainīsies.
Savukārt kalkulators, kas prognozē nākotnes pensiju ar iespēju norādīt savu visu trīs līmeņu pensijas uzkrājumu, pieejams https://www.pensija.lv/lv
