Arī Gulbenes novada skolās pandēmijas sekas ir un būs jūtamas ilgtermiņā

Šobrīd, kad pārdzīvoti jau vairāki pandēmijas viļņi, ir secinājumi un atziņas, kā pandēmija ietekmējusi mācību procesu un cik stipri cietušas skolēnu zināšanas. Skolotāji uzsver, ka šis laiks bija pārbaudījums katra paša varēšanai sevi disciplinēt un strādāt patstāvīgi. Skolēniem, kuriem patstāvīgā darba prasmes ir vājas, arī robi zināšanās diemžēl ir lielāki.

Gulbenes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Kablukova “Dzirkstelei” stāsta, ka kopš 2020.gada marta izglītības sistēma Latvijā piedzīvoja pamatīgu satricinājumu, skolotājiem spriedze, neziņa un nedrošība.

“Sarunās ar skolotājiem tiek atzīmēta gan noderīgā pieredze un zināšanas, kuras ieguvām pandēmijas laikā, gan negatīvais, kas paliks kā izaicinājums arī nākamajam mācību gadam. Par noderīgu šajā laikā atzīstam būtisko izaugsmi zināšanās un prasmēs, kas saistītas ar informāciju tehnoloģiju, digitālo platformu un mācību līdzekļu mērķtiecīgu izmantošanu mācību satura apguvē. Izaugsme ir gan skolotājiem, gan skolēniem. Tāpat esam iemācījušies rūpīgāk plānot savu darba un mācību dienu, kā arī esam kļuvuši precīzāki, jo precīza laika ievērošana ir pamats sarunām, konsultācijām un efektīvai mācību stundu norisei virtuālajā vidē,” stāsta D.Kablukova.

Mazinājusies skolēnu spēja noturēt uzmanību

Par skolēnu iegūtajām zināšanām un robiem mācību satura apguvē skolotāju viedokļi atšķiras. Ir skolēni, kuru zināšanu dziļums un apjoms pieauga, jo viņi prata izmantot iespēju mācīties sev atbilstošā tempā un būt saskaņā ar savu bioritmu: dažam efektīvākas ir rīta stundas, bet kādam citam vakara vai pat nakts stundas. Tāpat tiek atzīmēts, ka ietekme uz zināšanām, mācoties attālināti, bija saistīta arī ar tiem fiziskajiem un emocionālajiem apstākļiem, kādus katram bērnam varēja nodrošināt viņa ģimene.

Gulbenes vidusskolas dabaszinību, fizikas un bioloģijas skolotāja un trīs bērnu māmiņa Ilze Ilgsaliete “Dzirkstelei” atzīst, ka, raugoties kā mammai uz saviem bērniem, tad problēmu nebija un arī robu zināšanās nav. Savukārt, ja lūkojas no skolotāja redzesloka, tad situācijas ir dažādas, un lielā mērā vairāk viss atkarīgs bija no ģimenes, bet ne tik daudz no skolas. “Ir bērni, kas pat dotu priekšroku mācīties attālināti, īpaši tie, kas iekšēji vērsti uz sevi. Ir tādi, kurus vecāki motivēja un stimulēja, un bērni darīja tāpēc, ka to vajadzēja vecākiem, un ir tādi, kas nestrādā ne klātienē, ne attālināti. Jā, ir zināšanu robiņi, bet teikt, ka jāsāk absolūti no nulles, tā arī nevar,” stāsta I.Ilgsaliete.

Līdzīgās pārdomās ir arī Gulbenes novada vidusskolas matemātikas skolotāja Sandra Aņisimova, uzsverot, ka tie, kas paši darīja un “lauzās cauri”, tiem patiesībā robu zināšanās nav, bet savukārt tie bērni, kuri nepieslēdzās attālinātajam mācību procesam un tiešsaistes stundām, nepildīja uzdotos darbus, tiem gan zināšanās ir ļoti lieli robi. “Kas attiecas uz mazāko klašu skolēniem, tad tiem, kuriem vecāki sacīja priekšā vai viņu vietā pildīja darbus, viņi izdarīja lāča pakalpojumu, jo cietējs ir pats bērns. Pagājušajā mācību gadā skolotājiem bija dubulta slodze, jo bija jāņem tekošā viela, kā arī, ja redzējām, ka skolēniem ir grūtības, paralēli atgriezāmies pie jau izņemtās vielas,” stāsta S.Aņisimova.

Rankas pamatskolas jaunāko klašu skolotāja Linda Kukare-Aldersone pagājušajā mācību gadā nav izjutusi, ka skolēniem būtu lieli robi zināšanās. “Laba sadarbība arī ar vecākiem. Ja kādam kāds robs, tad ir tāds projekts “Pumpurs”, kur bērniem sniedz individuālas konsultācijas gan lasīšanā, gan matemātikā, gan citos viņam nepieciešamajos priekšmetos, un arī mēs to izmantojām. Bija arī tā, ja bērni kaut ko nesaprata, paši kopējā čatā ar saviem klasesbiedriem meklēja risinājumu. Pandēmija deva arī pieredzi, ka ne vienmēr ir jābūt klātienē bērnam un skolotājam. Eiropā tagad ir jauns mācīšanās modelis – darām, pētām, strādājam mājās, tad visi sanākam kopā, runājam un spriežam. Fantastiski!” domā L.Kukare-Aldersone.

Savukārt D.Kablukova norāda, ka šajā laikā ir cietusi skolēnu fiziskā un sociāli emocionālā veselība. Šie faktori negatīvi ietekmē skolēna varēšanu mācīties. Skolotāji stāsta, ka būtiski ir mazinājusies skolēnu spēja noturēt uzmanību 40 minūšu mācību stundas laikā klātienē. Atgriežoties no attālinātajām mācībām, sākumskolas skolēni mācību vielas apguvei spēja koncentrēties vien 10 minūtes, savukārt, 6. līdz 7. klašu skolēnu izaicinājums bija nevēlēšanās savstarpēji sadarboties un komunicēt klātienē.

Latviešu un angļu valodā rezultāti labāki nekā vidēji valstī

Kas attiecas uz eksāmenu rezultātiem, tad šogad centralizēto eksāmenu rezultāti kopumā valstī ir nedaudz augstāki kā pagājušajā gadā, liecina Valsts izglītības satura centra apkopotā informācija.

Gulbenes novada Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe Aiga Vagule “Dzirksteli” informē, ka vidējās izglītības pakāpē šis bija pēdējais gads, kad 12.klašu skolēni kārtoja valsts pārbaudes darbus saskaņā ar iepriekšējo standartu, tas nozīmē, lai nokārtotu eksāmenu, bija jāsasniedz vismaz 5 procentu apguves līmenis. Lai varētu saņemt vidusskolas sertifikātus, 12.klašu skolēni šogad kārtoja trīs obligātos centralizētos eksāmenus: latviešu valodā, svešvalodā, matemātikā. Tāpat kā iepriekšējā mācību gadā izglītojamo mācību sasniegumi centralizētajos eksāmenos tiek izteikti procentuāli.

12.klašu skolēnu sniegums: latviešu valodā novadā rezultāti ir augstāki nekā vidēji valstī. Arī 2019./2020. un 2018./2019. mācību gadā rezultāti šajā mācību priekšmetā novadā ir bijuši augstāki nekā vidēji valstī. Savukārt matemātikā – zemāki nekā vidēji valstī. Līdzīgi ir bijis arī 2019./2020. un 2018./2019. mācību gadā. Angļu valodā – augstāki nekā vidēji valstī. Savukārt krievu valodu kārtoja astoņi skolēni, un viņu vidējie rezultāti ir pavisam nedaudz zemāki nekā valstī kopumā. 12.klašu skolēni izvēlējās kārtot centralizētos eksāmenus arī bioloģijā, fizikā un Latvijas un pasaules vēsturē. Labākus rezultātus nekā valstī kopumā skolēni uzrādīja bioloģijā, pārējos priekšmetos zināšanu sniegums bija līdzīgs ar vidējo valstī.

Šogad pirmo reizi eksāmenus kārtoja 11.klases skolēni, kuri apguvuši optimālā mācību satura apguves līmeņa kursus atbilstoši jaunā standarta prasībām. 11.klašu skolēnu sniegums: latviešu valodu kārtoja 5 skolēni, rezultāti ir par 11,01 procentu augstāki nekā vidēji valstī, matemātiku kārtoja 9 skolēni, rezultāti ir par 14,24 procentiem zemāki nekā vidēji valstī, angļu valodu kārtoja 19 skolēni, rezultāti – par 5,91 procentu zemāki nekā vidēji valstī.

Ilgtermiņā atklāsies

Savukārt 9.klašu skolēniem divus gadus vispār nebija eksāmenu. S.Aņisimova atgādina, ka pirmajā pandēmijas vilnī, kad tuvojās eksāmenu laiks, tos atcēla. Iepriekšējā mācību gadā eksāmenu vietā bija diagnosticējošie darbi, lai konstatētu, kā pandēmijas laikā ir veicies ar mācību vielas apgūšanu. “Un tad varianti bija dažādi – skolēni paši pildīja, bija arī tā, ka viens otram bija pārsūtījuši atbildes, trešais – par to nav atzīmes un necentās. Un reālo situāciju valstī, apkopojot rezultātus, nemaz neparādīja. Savukārt šajā pavasarī eksāmens jau nedaudz bija vērsts uz jaunajām kompetencēm, līdz ar to eksāmena darbs nebija kā citus gadus. Raugoties uz eksāmenu rezultātiem, nemaz tā nevar novērtēt zināšanu līmeni pirms un pēc pandēmijas. Likt vienā plauktā – bija augstāk vai tagad zemāk – nevar. Vismaz uz 9.klašu skolēniem tas noteikti attiecas. Ilgtermiņā redzēsim, kādi ir zināšanu robi,” saka S.Aņisimova.

L.Kukare-Aldersone par zināšanu apguvi pandēmijas laikā kā piemēru min savu vecāko bērnu, kurš pirms gada, beidzot Rankas pamatskolā 9.klasi, devās tālāk mācīties uz Valmieras valsts ģimnāzijas 10.klasi. Viņam pirmajā semestrī pietrūka tikai puspunkta līdz zelta liecībai. “Tas rāda – ja ir gribēšana, tad ir kvalitāte. Bet ja nevēlas, nav motivācijas un ģimenes atbalsta, tad arī ir atbilstošs rezultāts,” ir pārliecināta L.Kukare-Aldersone.

I.Ilgsalietei vairāk rada bažas tieši jaunā mācību gada eksāmeni, kas būs pēc jaunajām kompetencēm. “Materiālu ir ļoti maz un gandrīz nav nemaz. Saprašanas trūkums par eksāmeniem, tas, cik daudz būs ņemta vērā pandēmija, baida un satrauc vairāk nekā šībrīža situācija. Kā viss notiks realitātē, nezinām, to zināsim tikai maijā vai jūnijā, kad notiks eksāmeni,” saka I.Ilgsaliete.

– Inita Savicka

12.klašu skolēnu sniegums 2021./2022. mācību gadā:

• latviešu valodā 12.klasē novadā rezultāti ir par 6,31 % augstāki nekā valstī,
• matemātikā 12.klasē novadā rezultāti šogad ir par 2,58 % zemāki nekā valstī,
• angļu valodā 12.klasē novadā rezultāti šogad ir par 2,05 % augstāki nekā valstī,
• krievu valodā 12.klasē novadā kārtoja 8 skolēni, vidējie rezultāti ir par 0,95 % zemāki nekā valstī kopumā. Avots: Gulbenes novada Izglītības pārvalde

Skolēnu pieredzes stāsti

Endija Drozdova (Gulbenes novada vidusskolas 11.klase):

– Pandēmijas laikā, mācoties attālināti, man gāja ļoti grūti, jo ne vienmēr varēja izprast vielu vai kādu uzdevumu. Atzīmes lēnām kļuva sliktākas, varēja saprast, ka, mācoties attālināti, skolotāji nav pietiekami labi izskaidrojuši vielu vai paši nav īpaši labi apmācīti, kā strādāt attālināti ar bērniem. Protams, mācoties attālināti, bija arī savi plusi – varēja celties vēlāk, mācīties citādākā vidē, kā arī ātrāk doties savās ikdienas gaitās. Taču no otras puses – mācīties klātienē man patīk labāk, jo katru dienu var tikties ar cilvēkiem, nevis tikai ar ekrānu, un, protams, varu pierādīt sevi un savus darbus klātienē, saņemot pavisam citādāku vērtējumu nekā attālināti. Mācoties attālināti, izjutu zināšanu robus, jo, tiekoties klātienē jau nākamajā klasē, skolotājs redzēja, ka vielu vai nu neesam apguvuši, vai nesaprotam, un mācīja to atkārtoti.

Denijs Jadzevičs (mācījās Ogres tehnikuma programmu īstenošanas vietā Rankā, tagad strādā):

– Sarežģīts un grūts laiks. Klātienē ir mācīties labāk, jo skolotājs ir blakus. Kad sākās pirmais pandēmijas vilnis, bija sarežģījumi mājās ar datortehniku, bet tad man no skolas atveda datoru.

Attālināto mācību laikā bija problemātiska sadarbība ar skolotājiem, līdz ar to arī robi zināšanās bija, piemēram, neveicās matemātikā. Kā plusu varu minēt to, ka nevajadzēja braukt uz skolu. Un tad, kad jau biju 4.kursā, sākās prakse. Skolu pagājušajā mācību gadā absolvēju. Esmu ieguvis profesiju “meža mašīnu operators” un tagad strādāju.

Dana Daniela Ivanova (Gulbenes novada vidusskolas absolvente, tagad studente):

– Klātienē, protams, mācīties ir labāk, bet arī attālinātās mācības pandēmijas laikā man neradīja sarežģījumus. Ja bija robi, tā bija pašas vaina, pašas slinkums. Skolotāji visi bija pretimnākoši. Tā kā iepriekšējā mācību gadā man bija jākārto eksāmeni, tad satraukuma tāpēc, ka pandēmijas laikā bija jāmācās attālināti, nebija. Eksāmenus nokārtoju labi. Tagad studēšu Alberta koledžā par pasākumu producentu.

Kā ietekmēja attālināta mācīšanās?

Anketēšanas rezultāti Gulbenes novada vispārējās izglītības iestādēs šī gada aprīlī:

• 86 % no aptaujātajiem skolotājiem atzīmē, ka viņu digitālās prasmes būtiski uzlabojās,
• 83 % no aptaujātajiem skolotājiem atzīmē, ka palielinājās darba slodze,
• 68 % no aptaujātajiem skolotājiem atzīmē, ka bija grūtības novērtēt skolēnu darba rezultātus, jo nebija pārliecības, vai darbs veikts patstāvīgi,
• 43 % no aptaujātajiem vecākiem atzīmē, ka bērns skuma pēc klātienes tikšanās ar saviem klasesbiedriem,
• 29 % no aptaujātajiem vecākiem atzīmē, ka viņa bērns kļuva patstāvīgāks un labāk iemācījās plānot savu laiku,
• 14 % no aptaujātajiem vecākiem atzīmē, ka uzlabojās mācību sasniegumi atsevišķos priekšmetos,
• 64 % no aptaujātajiem skolēniem atzīmē, ka patika tas, ka no rīta nebija tik agri jāceļas , lai ietu uz skolu,
• 26 % no aptaujātajiem skolēniem atzīmē, ka maz kustējās un pārāk daudz laika pavadīja pie datora,
• 32 % no aptaujātajiem skolēniem atzīmē, ka daudz vairāk laika varēja veltīt tam, kas pašu interesē.

Aptaujā piedalījās 291 skolēns no Gulbenes novada vidusskolas un 138 skolēni no lauku teritorijas skolām, 86 skolotāji no Gulbenes novada vidusskolas un 79 skolotāji no lauku teritorijas skolām, 214 vecāki no Gulbenes novada vidusskolas un 104 vecāki no lauku teritorijas skolām.

Avots: Gulbenes novada Izglītības pārvalde