Cigaretes izsmēķis — maza atkritumu vienība, kas rada lielu apdraudējumu videi

Cigarešu izsmēķi ir izplatītākā piesārņojošā atkritumu vienība pasaulē. Tie ir redzami visur – pludmalēs, mežos, pļavās, upēs, pilsētās, laukos, kapos utt., un liela daļa smēķētāju nemaz neapzinās, ka tie ir videi bīstami atkritumi. Šis šķietami nelielais atkritums patiesībā rada milzīgu piesārņojumu – nomest zemē izsmēķi ir pat kaitīgāk nekā izmest plastmasas glāzi, pudeli vai maisiņu, jo līdz ar cigaretes plastmasu dabā nonāk arī tās filtrā uzkrātās kaitīgās vielas. Turklāt izsmēķis, nonācis dabā, sadalās mikroplastmasas šķiedrās aptuveni 15 gadus, turpinot šajā laikā piesārņot vidi un radīt riskus augsnes auglībai un cilvēka veselībai.

Cigaretes izsmēķis sastāv no filtra (plastmasas), papīra, pelniem, tabakas, darvas, tvana gāzes utt. Katru gadu vidē nonāk aptuveni 800 000 tonnu izsmēķu, tādējādi kopā ar plastmasu vidē nonāk vairāki miljonu tonnu smago metālu. Cigaretes filtrs kalpo kā sūklis, kas absorbē kaitīgos savienojumus, tāpēc tajā tiek uzglabāts milzīgs “kokteilis” ķīmisko vielu. Ja izmēķis netiek pareizi utilizēts, tad rada piesārņojumu un apdraud visu dzīvo.

Lai izsmēķi nenonāktu dabā un to neapdraudētu, tie ir jāmet sadzīves atkritumu urnā vai konteinerā.

Mazs atkritums, liels piesārņojums

Katrs vidē vai ūdens aprites sistēmā nonākušais izsmēķis patiesībā ir liela problēma, jo tas satur kaitīgas vielas – smēķēšanas laikā cigaretes filtrs absorbē vairāk nekā 4000 kaitīgo savienojumu. Turklāt filtrā esošās plastmasas daļiņas nonāk dzīvnieku, zivju un putnu organismā, negatīvi ietekmējot to veselību un dzīvotspēju. Savukārt toksiskās vielas, piemēram, nikotīns, smagie metāli un citas ķīmiskas vielas, var izskaloties augsnē un ūdeņos, piesārņojot ekosistēmas un radot draudus cilvēku veselībai.

Viens izsmēķis var piesārņot līdz 1000 litriem ūdens, kas ir aptuveni piecas vannas. Savukārt viens izsmēķis uz litru ūdens ir nāvējoša deva zivīm un jauniem gliemežiem. Tāpat nikotīns ir ļoti bīstams kukaiņiem, ietekmējot to populācijas un vides veselību kopumā. Vēsturiski tas tika izmantots kā dabīgs insekticīds, ar ko tika iznīcināti kaitēkļi. Nikotīna un tā atvasinājumu toksiskums ir īpaši bīstams bitēm un citiem apputeksnētājiem, kas ir vitāli svarīgi ekosistēmu funkcionēšanai.

“Diemžēl cilvēku neapdomības rezultātā izsmēķi ir kļuvuši par tik neatņemamu vides sastāvdaļu, ka ar tiem sākuši “rēķināties” arī putni, jo ir atsevišķas putnu sugas, kas, lai pasargātu ligzdas no parazītiem, ir sākušas ievīt tajās izsmēķus,” saka ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma “Zaļā josta” tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte.

Turklāt cigarešu izsmēķu kaitīgās vielas var uzņemt cilvēks, ēdot zivis vai jūras veltes, kas bijušas piesārņotā ūdens tilpnē, uzņemot pārtikā augus, kas auguši zemē, kurā izmesti izsmēķi u.tml.
Cigarešu izsmēķus nekādā gadījumā nedrīkst izmest arī notekā, jo tālāk tie var nonākt dabā, piesārņojot ūdens resursus, negatīvi ietekmējot ūdens kvalitāti un apdraudot dzeramā ūdens avotus un ūdenī mītošās radības.

Izsmēķus dabā biežāk izmet vīrieši

Smēķētāju īpatsvars Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropā – statistikas aģentūras “Eurostat” 2021. gadā apkopotie dati liecina, ka cigaretes ikdienā lieto 22,1% iedzīvotāju vecumā virs 15 gadiem. Vairāk smēķē tikai Bulgārijā (28,7%) un Grieķijā (23,6%).

Pērn uzņēmuma “Zaļā josta” un konsultāciju kompānijas “AC Konsultācijas” veiktajā aptaujā noskaidrots, ka ne visi aptaujātie smēķētāji apzinās tabakas izstrādājumu filtru kaitīgo ietekmi uz vidi – apgalvojumam, ka izsmēķi satur videi kaitīgas vielas, ir bīstami augiem un dzīvniekiem, aptaujā piekrita 86% respondentu. Vienlaikus gandrīz visi aptaujātie jeb 96% piekrita apgalvojumam, ka izsmēķi piegružo vidi, rada netīrību un ir neestētiski.

Aptaujāti 817 respondenti
Aptauju par smēķētāju uzvedību un tabakas izstrādājumu lietošanas paradumiem pēc “Zaļās jostas” pasūtījuma 2023. gadā veica “AC Konsultācijas”, tiešsaistē aptaujājot 817 respondentus vecumā no 18 līdz 78 gadiem.
Datu analīzē tika iekļautas 513 derīgas anketas, ko aizpildīja personas, kuras ir pilngadīgas un smēķē.

Minētās aptaujas rezultāti arī atklāj, ka 27% smēķētāju mēdz izmest cigarešu izsmēķus notekā, aprakt tos smiltīs vai sniegā, tā cenšoties nepiegružot vidi, taču 8%–9% izsmēķi nereti norok zemē – vietās, kur jau ir piegružots vai tuvumā nav atkritumu tvertnes. Izsmēķus tiem nepiemērotās vietās, piemēram, notekā, smiltīs vai sniegā, biežāk atstāj vīrieši. Šo faktu apstiprinājis 41% no aptaujātajiem vīriešiem un 24% no aptaujātajām sievietēm. Arī cilvēki, kuri nav ieguvuši augstāko izglītību, biežāk norāda, ka mēdz izmest izsmēķus tiem nepiemērotās vietās.

Svarīgs nosacījums videi draudzīga uzvedības modeļa stiprināšanā – atbilstošas infrastruktūras izveidošana

Izsmēķu piesārņojums kļūst par arvien būtiskāku vides problēmu. Tāpēc situācijas uzlabojumi vietējā līmenī meklējami kombinētos risinājumos – svarīga ir ne tikai tabakas izstrādājumiem paredzētās infrastruktūras uzlabošana un kontroles pasākumi, bet arī aktīva iedzīvotāju izglītošana, jo speciālas urnas nav iespējams izvietot visur. Infrastruktūras izveide ir pietiekami dārga un nedos efektu, ja smēķētājiem nebūs izpratnes, kāpēc tā būtu jāizmanto.

Vienlaikus minētā aptauja liecina, ka pieejama infrastruktūra varētu būt risinājums tam, lai izsmēķi nenonāk vidē. Proti, 66% no aptaujātajiem norādīja, ka izmest izsmēķus tiem paredzētajās vietās biežāk motivē tas, ka atkritumu urna ir viegli pamanāma un atrodas tuvu.

“Smēķēt vai nē – tā ir katra paša izvēle, bet ikvienam būtu jāuzņemas atbildība par paša radītajiem atkritumiem, tai skaitā izsmēķiem, izmetot tos sadzīves atkritumu tvertnē. Ja tuvumā tādas nav, būtu tomēr jāpaņem līdzi kastīte, kurā salikt izsmēķus, vai pārnēsājamie un slēdzamie pelnu trauki, lai pēc tam tos izmestu tuvākajā atkritumu konteinerā vai urnā,” saka Eglīte.

Arī tabakas izstrādājumu ražotājiem jāuzņemas atbildība par vides tīrību

Kārtība par ražotāju atbildības sistēmas ieviešanu tabakas izstrādājumu ražotājiem noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr.781 “Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu plastmasu saturošiem izstrādājumiem”. Ražotāja atbildības princips paredz, ka tabakas izstrādājumu ražotājiem finansiāli vai organizatoriski jāatbalsta efektīva to atkritumu savākšana, kas radušies no apgrozībā laistās preces. Liela loma minētās sistēmas iedibināšanā ir pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem, kuri rūpējas par atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu, ievieš atbilstošu infrastruktūru, kā arī sniedz atskaites par paveikto.

Tomēr Latvijā ražotāju atbildības sistēma paredz, ka tās dalībnieki uzņemas atbildību tikai par publiskajā teritorijā nomestajiem izsmēķiem, bet nav iestrādāts risinājums, ko darīt ar vēsturisko piesārņojumu un ka tabakas izstrādājumu ražotājiem vajadzētu atbildēt par visu ievesto produktu apjomu.

“Šobrīd ir daļa piesārņojuma, par ko neviens neatbild, taču vienlaikus tas nekur nepazudīs, tikai pārveidosies mikroplastmasā, kas piesārņos augsni un ūdeņus. Šeit risinājums būtu jārod visiem kopā – vides ekspertiem, valstij, tabakas izstrādājumu izplatītājiem un pašvaldībām,” stāsta Eglīte.

— Mārtiņš Eglīte, SIA “Zaļā josta” tirdzniecības vadītājs

Nemet zemē izsmēķus!

Viens no izplatītākajiem un biežāk sastopamajiem atkritumiem ir cigaretes izsmēķis. To laikam var sastapt visur – mežā, parkā, uz ielas vai pludmalē.

Atpūtnieku iecienītā Stāmerienas ezera krastā, apsēžoties zālītē, var pamanīt kāda atstātu cigaretes izsmēķi. Atpūtnieki neaizdomājās, ka pludmalē atpūšas arī ģimenes ar maziem bērniem, viņiem patīk visu ņemt rokās vai pat iebāzt mutē, un tā maziņš izsmēķa filtrs, kas ir uzkrājis visas kaitīgās vielas, nonāk bērna rokās. Stāmerienas ezera pludmalēs ir novietoti atkritumu konteineri, bet acīmredzot grūti ir aiz sevis aizvākt. Cilvēki neaizdomājas, ka izsmēķis nav ne papīrs, ne vate, tas ir celulozes acetāts, kas ir plastmasa, izmests dabā filtrs sairst mikroplastmasas daļiņās, kas piesārņo ūdeni un apdraud dzīvo dabu, veicinot ilgtermiņa vides piesārņojumu, papildus tam vidē nonāk arī kaitīgās vielas no cigaretes filtra.
Arī pilsētas parkos vai autostāvvietās, kā, piemēram, Rīgas ielā, paveras vienkārši ‘’burvīgs’’ skats – stavlaukuma malas ir piemētātas ar cigarešu izsmēķiem. Izsmēķus parasti izmet blakus savam auto autovadītāji vai pasažieri, kas ir atbraukuši uz veikaliem vai iestādēm. Pie tuvumā esošjiem veikaliem ir novietoti atkritumu konteineri, kur varētu izmest izsmēķus, bet diemžēl nākas secināt, ka cilvēki nelabprāt aiznes tos uz konteineru. Viens no iemesliem šādai rīcībai varētu būt tas, ka šī nav viņiem piederoša teritorija un par to nav jārūpējas viņiem, jo sētnieks saslaucīs. Pašu mājās pagalmā, dārzā, visticamāk, izsmēķus neviens nemet, bet liek tos pelnutraukā vai atkritumu tvertnē. Protams, ir arī apzinīgi, kas paskatās apkārt un cenšas atrast atkritumu tvertni.

Piesārņotas ar izsmēķiem ir arī ceļmalas, laikam ikviens ir redzējis, kā caur automašīnas logu tiek izmests izsmēķis, kas nonāk uz pilsētas ielām, meža ceļiem, lauku ceļiem un uz šosejas. Ikdienā autovadītāji brauc no mājām uz darbu, veikalu vai ciemos. Bet ir arī transporta nozares pārstāvji, kas ikdienā pārvadā preces, materiālus vai cita veida kravas. Jautāju dažiem šīs profesijas pārstāvjiem, kuri ikdienā smēķē, vai viņi met izmēķus caur transportlīdzekļa logu.

Traktortehnikas vadītājs pastāstīja: ‘’Izsmēķus mēdzu izmest caur logu, bet, tā kā darbs notiek gan mežā, gan uz lauka, tad izsmēķi netiek mesti ārā, ja ir sausi laikapstākļi, jo tas ir ugunsbīstami. Mitrā laikā gadās izmest, bet bieži tie tiek savākti kādā kastītē un dienas beigās izmesti atkritumos.’’

Kravas automašīnas vadītājs Pēteris atbild: ‘’Man mašīnā ir pelnutrauks, tur arī lieku izsmēķus. Kad ir iespēja, tad to iztīru atkrituma konteineros, izmēķus pa logu nemetu ārā.’’ Izsmēķi nav jāmet caur auto logu nekādā gadījumā ne pilsētā, ne laukos un pat neatkarīgi no laikapstākļiem!

Lai mazinātu piesārņojumu, ko rada cigarešu izsmēķi, ir svarīgi vairāk informēt cilvēkus, ka izmēķis nav vate ar papīru, jo daudziem šķiet, ka tāds mazs zemē nomests atkritums nevienam nekaitēs. Pilsētā uz ielas izmests izsmēķis tiks savākts – to izdarīs sētnieks vai komunālā mašīna. Bet mežā, upes vai ezera krastā to neviens nesavāks, tikai tu pats! Jābūt atbildīgam pret apkārtējo vidi, jāsavāc aiz sevis cigarešu izsmēķi!