Valsts kontrole secina: pārējās Baltijas valstīs šis process ir veiksmīgāks
Gulbenes novadā šobrīd procesa virzībā uz energoefektivitātes paaugstināšanu ir trīs daudzdzīvokļu mājas, kuras paredzēts siltināt un renovēt.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka zināmas ir mājas un renovācijas izmaksas: Gulbenē, Skolas ielā 5/7, – 1 120 619,91 eiro bez PVN; Stradu pagastā “Šķieneri 10” – 1 579 653,42 eiro; Gulbenē, Bišu ielā 4, – 953 434,37 eiro.
Jau rakstījām, ka, piemēram, mājas “Šķieneri 10” dzīvokļu īpašnieki pēdējā brīdī svārstījās, vai spēs apmaksāt šāda projekta īstenošanu. Nav zināms, kā rezumējies SIA “Gulbenes Energo Serviss” šovasar izsludinātais publiskais iepirkums energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu mājā Gulbenē, Rīgas ielā 25. Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē rezultāti nav publiskoti. Zināms vien, ka mājas renovācijas provizoriskā līgumcena bija noteikta 570 000 eiro bez PVN.
Kāpēc iedzīvotājiem ir bažas piekrist renovācijai?
Gulbenes novadā cilvēku piesardzīgā attieksme pret dzīvojamo māju siltināšanas dārgajiem projektiem raksturo kopējās tendences valstī. Neviens nešaubās, ka mājas ir jārenovē. Atbaida lielās izmaksas un ilgstošās kredītsaistības, kuras dzīvokļu īpašniekiem sniedzas pat līdz 20 gadiem.
“Renovācijas izmaksu straujā kāpuma un nepietiekamā finansējuma dēļ pat motivēti iedzīvotāji nereti spiesti atlikt renovācijas lēmumu, jo saskaras ar izmaksu neprognozējamību un nepietiekamu atbalstu,” ir teikts Valsts kontroles nupat sagatavotajā starpziņojumā par lietderības revīziju “Vai ieguldījumi siltumapgādes un ēku energoefektivitātes uzlabošanā nodrošina ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu siltumapgādi?”.
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, un atjaunošana vajadzīga vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien apmēram 4 procenti no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu par siltumenerģiju samaksā 360-390 miljonus eiro. Tiek lēsts, ka nākamo 20 gadu laikā izmaksas pārsniegs 10 miljardus eiro. Savlaicīga ēku atjaunošana ļautu šīs izmaksas būtiski samazināt, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti un mājokļu vērtību – skaidro Valsts kontroles padomes loceklis, Pirmā revīzijas departamenta direktors Mārtiņš Āboliņš. Savas pārstāvētās iestādes skatījumu viņš žurnālistiem pauda 9. decembrī Valsts kontroles organizētajā reģionālo mediju dienā.
Latvijā vairāk nekā puse daudzdzīvokļu māju ir būvētas pirms 40-50 gadiem un tajās nav veikti pietiekami ieguldījumi atjaunošanā. Rezultātā ēku stāvoklis pakāpeniski pasliktinās, savukārt augstais enerģijas patēriņš rada nesamērīgi lielus rēķinus par siltumenerģiju. Renovācija nav tikai skaistāka fasāde – tā ir būtiska, lai mājokļi būtu kvalitatīvi, energoefektīvi un ekonomiski uzturami. Jo ilgāk tiek atlikts lēmums par atjaunošanu, jo dārgāka tā kļūst.
“Ir jāmeklē risinājumi, lai padarītu renovāciju vienkāršāku un pieejamāku. Vienlaikus redzam, ka iedzīvotāju interese par siltināšanu ir augusi. Piemēram, šogad AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” renovācijas programmas finansējums tika rezervēts mazāk nekā pusotra mēneša laikā. Tas nozīmē, ka cilvēki ir gatavi rīkoties, ja ir pieejams atbalsta finansējums,” teic M.Āboliņš.
Viņš arī uzsver, ka Ekonomikas ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija nav izmantojušas visas iespējas renovācijas atbalsta finansējuma pieejamības veicināšanai.
Būtiski ir prast informēt un izskaidrot cilvēkiem
Valsts kontroles veiktās dzīvokļu īpašnieku aptaujas rezultāti rāda, ka tikai 39,5 procenti no viņiem ir pilnībā informēti par iespēju veikt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus vai ēkas pilno renovāciju, savukārt 29,8 procenti ir daļēji informēti. Tomēr vien 8 procentiem ir zināmas renovācijas aptuvenās izmaksas. Tas nozīmē, ka lēmuma pieņemšanai bieži vien trūkst pamata datu.
“Tas redzams arī procesu dinamikā – kopsapulces, kurās jāpieņem lēmums par renovāciju, 44,4 procentos gadījumu jāorganizē trīs un vairāk reižu, un projekti nereti iestrēgst vēl pirms tehnisko darbu uzsākšanas. Turklāt liela daļa iedzīvotāju vispār netiek mērķtiecīgi informēti par renovācijas iespējām – 57,8 procenti respondentu norādījuši, ka viņi nav nekad uzrunāti par iespējām atjaunot ēku. Tādēļ būtiskākie šķēršļi lēmuma pieņemšanai par renovācijas veikšanu ir bažas par izmaksām (30,2 procentiem), būvdarbu kvalitāti (22,7 procentiem) un procedūru sarežģītību (15,6 procentiem),” skaidro M.Āboliņš.
Savukārt profesionāls projekta vadības atbalsts šobrīd ir pieejams tikai pēc aizdevuma saņemšanas, lai gan sarežģītākie uzdevumi – sagatavot dokumentus, apkopot tehnisko informāciju un pārliecināt iedzīvotājus – jāveic jau pirms tam. Šajā posmā dzīvokļu īpašnieki nereti paliek bez atbalsta, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc projekti kavējas vai sadārdzinās. Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka dzīvokļu īpašnieku biedrībām, kas bieži darbojas tikai uz brīvprātības pamata un bez profesionālām zināšanām, uzliktais pienākumu apjoms ir nesamērīgs un pārsniedz to kapacitāti. Arī aptaujā dzīvokļu īpašnieki un viena no biedrībām norādīja, ka nekvalitatīvi sagatavotu dokumentu dēļ projekts bijis jāizstrādā atkārtoti, kas izraisījis būtiskus kavējumus un izmaksu pieaugumu.
Objektīvā realitāte: pieaugošās būvniecības izmaksas
Valsts kontroles revīzija skaidri apliecina, ka pēdējos gados strauji augošās būvniecības izmaksas ir viens no galvenajiem šķēršļiem ēku atjaunošanai. Kopš 2017. gada dzīvojamo ēku energoefektivitātes projektu attiecināmās izmaksas par kvadrātmetru ir pieaugušas par 127 procentiem, savukārt vispārējās būvniecības izmaksas šajā laikā augušas par 52 procentiem. Tas nozīmē, ka renovācijas projektu izmaksu kāpums ir divas reizes straujāks par nozares kopējo inflāciju. Revīzijā konstatēts, ka šādu izmaksu rezultātā 54 procenti īstenoto projektu gada vidējais siltumenerģijas izmaksu ietaupījums nenosedz ikmēneša kredītmaksājumu, kas var pārsniegt pat 2 eiro par kvadrātmetru.
Energoefektivitātes paaugstināšanas investīciju atdeve ir kļuvusi nepietiekama, lai iedzīvotājiem būtu pārliecība par finansiālu ieguvumu – īpaši situācijā, kur vidējās projekta izmaksas šobrīd sasniedz 880 000 eiro vienai daudzdzīvokļu ēkai. Valsts kontroles veiktā aptauja rāda, ka īpašuma vērtības pieaugums pēc renovācijas lielākajai daļai dzīvokļu īpašnieku nav izšķirošs faktors, jo tikai apmēram trešdaļa to uzskata par būtisku motivāciju. Rezultātā straujais izmaksu kāpums mazina motivāciju uzsākt renovāciju pat ēkās, kuru tehniskais stāvoklis acīmredzami prasa rīcību.
Kur Latvijas valsts varētu būt pretimnākošāka?
Valsts kontrole konstatējusi, ka Latvijā netiek izmantotas visas iespējas nodrošināt iedzīvotājiem pieejamāku finansējumu ēku atjaunošanai. Ekonomikas ministrija līdz šim nav izmantojusi instrumentus, kas ļautu piesaistīt izdevīgākus aizdevumus vai mazināt procentu likmi. Pašreizējā AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” piedāvātā fiksētā likme – 3,9 procenti – ir augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā. To samazinot, palielinātos to projektu skaits, kuros ieguvums no siltumenerģijas izmaksu ietaupījuma pārsniegtu ikmēneša kredītmaksājumu par renovāciju.
Vienlaikus Latvijā trūkst mērķētu atbalsta mehānismu zemāko ienākumu mājsaimniecībām – 18,7 procenti iedzīvotāju mājokļa izmaksas jau tagad ir ļoti apgrūtinošas, 6,7 procenti nespēj nodrošināt pietiekamu siltumu, bet 42 procenti nav gatavi maksāt par renovāciju vairāk nekā 0,50 eiro par platības kvadrātmetru. Šādos apstākļos sociāli mazāk aizsargātās grupas nespēj piedalīties renovācijas projektos, un tas palielina gan sociālo spriedzi, gan pašvaldību pabalstu slogu. Bez izdevīgākiem finansējuma nosacījumiem un skaidri definēta atbalsta šīm grupām renovācijas temps Latvijā turpinās būt nepietiekams un nevienlīdzīgs.
“Lai iedzīvotāji varētu pieņemt informētus lēmumus par savas mājas atjaunošanu, ir jābūt skaidrai un viegli pieejamai informācijai par jau īstenoto projektu izmaksām un rezultātiem. Šobrīd tādas nav – dati ir sadrumstaloti un nav izmantojami bez padziļinātas analīzes,” norāda M.Āboliņš.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai.
AVOTS: VALSTS KONTROLE
UZZIŅA
4 %
● Latvijā renovēti tikai aptuveni 4 procenti daudzdzīvokļu ēku, atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām. Savukārt dzīvokļu iemītnieki par siltumenerģiju ik gadu samaksā līdz pat 390 miljoniem eiro.
● Strauji augošās būvniecības izmaksas ir viens no galvenajiem šķēršļiem ēku atjaunošanai. Renovācijas projektu vidējās izmaksas par vienu kvadrātmetru platības kopš 2017. gada ir kāpušas par 127 procentiem.
● Latvijā netiek izmantotas visas iespējas nodrošināt pieejamāku finansējumu renovācijai – AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” likme ir 3,9 procenti, tā ir augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā. Likmi samazinot par 0,9 procentpunktiem, vairāk nekā pusei projektu ieguvums no renovācijas pārsniegtu kredītizmaksas.
AVOTS: VALSTS KONTROLE
Valsts kontrole savā veiktajā revīzijā Ekonomikas ministrijai sniegusi ieteikumus:
● jāpalielina pieejamais finansējums renovācijai, samazinot iedzīvotāju maksājumu par kredītu;
● dzīvokļu īpašniekiem jau projekta sākumā jābūt pieejamam profesionālam atbalstam;
● jāatbalsta mazaizsargātās mājsaimniecības;
● jānodrošina caurskatāma informācija par renovācijas izmaksām un ieguvumiem;
● jāstiprina pašvaldību un apsaimniekotāju iesaiste, nodrošinot skaidru, uz rīcību vērstu komunikāciju ar dzīvokļu īpašniekiem un paātrinot lēmumu pieņemšanu.
AVOTS: VALSTS KONTROLE
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
#stiprakopienastipravalsts2025 #SIF_MAF2025
