Deputāts Valtis Krauklis: “Tur reāli ir bardaks, ko ir pieļāvusi kultūras nama vadītāja.”
Sakritība vai likumsakarība, bet pēc 17. novembra koncerta “Ar saknēm Druvienā”, kas notika pagasta kultūras namā, ir izteikts rājiens šīs kultūras iestādes vadītājai Valdai Putenei, kā noskaidrojusi “Dzirkstele”. Savukārt deputāts Valtis Krauklis, kurš apmeklēja šo pasākumu Druvienā, publiski 27. novembrī novada domes sēdē pauda, ka pašvaldībā jārisina jautājums par esošās kultūras nama vadītājas nomaiņu.
V.Putene “Dzirkstelei” teica, ka par šādiem V.Kraukļa publiskajiem izteikumiem viņas adresē zina. “Ir konflikts, kurā esmu pa vidu,” viņa sacīja.
Novada kultūras nama vadītāja Sarmīte Zdanovska, kuras pārraudzībā ir kultūras nozare pašvaldības visā administratīvajā teritorijā, “Dzirkstelei” par Druvienas kultūras namu teica, ka pašlaik notiek sarunas, kā tālāk risināt nama un darbinieku situāciju.
Savukārt Druvienas kultūras nama bērnu grupas “Dabauši” vadītāja Linda Hamfrīsa aizstāv V.Puteni un “Dzirkstelei” teica: “Man ir piecu gadu sadarbības pieredze ar Valdu. Varu teikt par viņu tikai labus vārdus kā par pasākumu organizatori. Vienmēr viss ir laikus izdarīts, vienmēr esmu jutusi atbalstu. Viņai varu uzticēties. Man ir skumji, ka tagad notiek viņas darba kritizēšana visās jomās. Kā ar kultūras jomas profesionāli esmu varējusi vienmēr izrunāties ar Valdu. Redzu viņā radošu, erudītu un čaklu personību. Ņemot vērā viņas veselības stāvokli, es apbrīnoju Valdas enerģiju! Es gribētu iestāties par viņu no šīs sadarbības puses, kuru, iespējams, citi cilvēki neredz Druvienā un novada pašvaldībā.”
V.Putene Druvienas kultūras namu vada kopš 2007. gada 5. oktobra – liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskā informācija. 2007. gadā remontēta Druvienas kultūras nama elektroinstalācija – liecina publiskie dati. Kopš 2011. gada, kā atminējās V.Putene, ir darīts tik, cik budžeta līdzekļi atļauj. Nereti vajadzības ir noraidītas. Piemēram, sagatavota bijusi tāme kultūras nama durvju labošanai, bet noraidīta. V.Putene uzsvēra, ka kultūras nams un arī tā ozolkoka durvis ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.
Pašvaldība 2025. gadā savā budžetā Druvienas kultūras namam ir ieplānojusi atvēlēt 8654 eiro. Salīdzinoši tas ir vismazākais naudas daudzums, kādu pašvaldība atvēl kultūras vai tautas namiem savos 13 pagastos.
Ja būtu centrālapkure kultūras namā, kurinātu caurvēju
“Par to, kas notiek kultūras namā, man ir kauns… 26. novembrī es izstaigāju visu kultūras namu kopā ar Tirzas saimnieku, kurš atbild arī par Druvienu (saimniecības daļas vadītājs pagastu apvienības pārvaldē – red.). Ja arī tagad pieslēgtu apkuri (Druvienas kultūras namam – red.), tad mēs kurinātu caurvēju,” sacīja V.Krauklis.
Druvienas kultūras nama stāvokli no saimnieciskā viedokļa viņš raksturoja ar vārdiem: “Tur reāli ir bardaks, ko ir pieļāvusi kultūras nama vadītāja.” Tajā pašā laikā deputāts šajā situācijā vainoja arī pagasta iepriekšējo vadību.
Vēl V.Krauklis pauda viedokli, ka 17. novembra pasākumā Druvienas kultūras namā bija pietiekami silti, vismaz viņš tā juties. Savukārt pie tā, ka pirms pasākuma ēkā pazuda elektrība, arī esot vainojama kultūras nama vadītāja, kura nav iepriekš pašvaldības elektriķus brīdinājusi, ka papildus norunai vēl tiks ieslēgti trīs citi elektriskie sildītāji.
V.Krauklis uzsvēra, ka pašlaik vēl bez centrālapkures ir arī Druvienas pils. Arī tur pagaidām sildās ar elektrības palīdzību. Tur, kā pauda viņš, cerams, ka uz decembra vidu būs apkure.
Par Druvienas centrālapkures problēmām un sevišķi par pagasta kultūras namu, kurš ir pilnībā atslēgts no apkures sistēmas, jautāja deputāts Intars Liepiņš novada domes 27. novembra sēdē. Viņš gribēja noskaidrot, kurš ir lēmis, lai būtu tieši šādi. I.Liepiņš uzsvēra, ka sabiedrība ir pret šādu situāciju, kā arī norādīja, ka 17. novembrī pasākums notika tieši neapkurinātajā kultūras namā.
Pirms gada vienojušies – namam nebūs centrālapkures
Pašvaldības izpilddirektore Antra Sprudzāne skaidroja, ka priekšvēsture tam, kā turpmāk notiks centralizētā siltumapgāde Druvienas centrā, sākusies jau pirms gada, plānojot 2025. gada budžetu. Visai tā laika pašvaldības vadībai, deputātiem, speciālistiem notikusi satikšanās Druvienas pilī, kur runāts par siltumapgādi un to, ka turpmāk kultūras namu varētu nepieslēgt siltumtīklam. Piedalījušies pašvaldības darbinieki, kuri ir Druvienā, kā arī iedzīvotāji no Druvienas centrā esošās vienīgās daudzdzīvokļu mājas, kura pašlaik arī ir atslēgta no centrālapkures.
“Tas bija pats sākums, un jāsaka, ka šajā pirmajā solī… Tieši fakti! Tajā mirklī Druvienas kultūras nama vadītāja atbalstīja, ka varētu arī nebūt (centrālapkure kultūras namā – red.), ja tiek nodrošināts, kur (citviet – red.) ziemas sezonā kolektīviem satikties un noorganizēt pasākumus. Tāpēc arī šobrīd tiek remontēta aktu zāle Druvienas pamatskolā (bijušajā pamatskolā, kas atrodas pilī – red.), lai visi kultūras pasākumi notiktu tur. Bet visu pārējo gadu vasaras sezonā viņi (druvēnieši – red.) var izmantot kultūras namu bez problēmām. Bija runa tikai par ziemas sezonu, kam viņi arī piekrita. Viņi tika informēti, un tika arī saņemts pozitīvs akcepts tajā mirklī,” stāstīja A.Sprudzāne.
Viņa arī pauda neizpratni, kāpēc no pašvaldības darbinieku mutes Druvienā toreiz šī ziņa netika nodota tālāk vietējai sabiedrībai. “Tīri iekšējās komunikācijas jautājums,” secināja A.Sprudzāne.
I.Liepiņš komentēja: “Mēs diezgan slikti izskatāmies uz valsts fona.”
Novada domes priekšsēdētājs Normunds Mazūrs sacīja, ka pašvaldība cenšoties Druvienas pili attīstīt gan kā kultūrvēsturisku pieminekli, gan kā vietu, kur notiks visa kultūras dzīve. Novads šādam nolūkam no pašvaldības budžeta esot atvēlējis aptuveni 200 000 eiro, kas tiek ieguldīti muižas ēkas sakārtošanā. N.Mazūrs vērsa uzmanību, ka agrāk Druvienā izmantotā siltumtrase, kura nodrošināja apsildi arī kultūras namam, bija savu laiku nokalpojusi un kļuvusi mazefektīva, laižot siltumu gaisā.
Situāciju pētīs Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
Novada domes priekšsēdētājs 27. novembrī publiski pauda, ka neviens kultūras namu neaizslēdz. N.Mazūrs arī informēja, ka 15. decembrī paredzēts ierasties Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvjiem, lai runātu par Druvienas kultūras namu, par Beļavas muižu un par Vecgulbenes muižas Sarkano pili.
Kā zināms, Druvienas kultūras nams ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis kopš 2020. gada un to kā kultūras pieminekli aizsargā valsts. Šāda pieminekļa īpašnieka (šajā gadījumā – pašvaldības) pienākums ir informēt Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā, un laikus ziņot par jebkuru saimniecisko darbību tajā, kā arī šāda pieminekļa aizsardzības zonā, kura ir 100 metru rādiusā ap kultūras pieminekli. To paredz Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes administratīvais akts “Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi”, kas izdots 2023. gada 3. februārī. Tur arī teikts: “Ja reģiona nozīmes arhitektūras piemineklī saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam jāveicina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no straujām mitruma un temperatūras svārstībām.” Turklāt ir uzsvērts, ka par reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.
Druvienas kultūras nama foajē atrodas monumentālie interjera sienu gleznojumi, kuru tematika saistīta ar pagasta kultūrvēsturi. Gleznojumu autori ir mākslinieki Brigita un Ralfs Jansoni. Foajē atrodas arī Jēkaba un Miķeļa Hofertu oriģinālie metālkalumi. Tradīciju zālē izvietots panno “Druvienas dziesma”, ko veidojusi māksliniece Helga Melnbārde-Krisberga.
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025
