Druvienas vēstījums - mēs izturēsim, bet pastāvēsim (21)

Valsts svētku koncertā pagasta kultūras namā pilna skatītāju zāle un balkons

Vairāk nekā 400 cilvēku 17. novembrī Druvienas kultūras namā apmeklēja Latvijas Republikas Proklamēšanas dienas svētku pasākumu.

“Zālē ir 250 sēdvietas, bet tika ienesti vēl papildu krēsli. Balkonā ir 150 vietas. Nams bija pilns ar cilvēkiem no pašu un no kaimiņu pagastiem,” “Dzirkstelei” jau pēc svētkiem teica Druvienas kultūras nama vadītāja Valda Putene.

Tā kā ēka ir atslēgta no centrālapkures, svētku brīdim telpas tika sildītas ar elektrību. Četri jaudīgi sildītāji tika nomāti, bet vēl trīs citas elektroierīces pasākuma laikam bija ziedojuši iedzīvotāji. Dramatisks brīdis bija īsi pirms koncerta sākuma, jo visā ēkā nodzisa elektrība. Vai to visu redzēja un secinājumus izdarīja novada pašvaldības vadība? “Dzirkstele” svētkos Druvienā no deputātiem pamanīja vienīgi Valti Kraukli.

Pirms koncerta publisku uzrunu teica Irēna Jansone, kuras vadītajā pagastu apvienības pārvaldē atrodas arī Druviena. Viņa pateicās vairākiem druvēniešiem, saucot katru vārdā un piesaucot viņu ieguldījumu sabiedrības labā. Taču par to, ka Druvienas kultūras namā cilvēkiem ir jāsalst, I.Jansone nerunāja.

Uz svētku koncertu nāk, ģērbjot trīs džemperus

Vai uz brīdi tumsa Druvienas kultūras namā iestājās elektrotīklu pārslodzes dēļ?

“Domāju, ka tā,” “Dzirkstelei” teica uz vietas sastaptais Balvu novada iedzīvotājs Artis Ušackis, kurš uz pasākumu Druvienā bija atvedis savus bērnus – dziedošās, dejojošās un teatrālās Druvienas grupas “Dabauši” dalībniekus. Jokodams A.Ušackis teica – būtu interesanti, ja valsts svētku pasākums Druvienas kultūras namā notiktu sveču gaismā.

Par laimi, elektrība ātri tika atjaunota. V.Putene teica – lielā mērā šādām situācijām kultūras namā bija sagatavojušies. “Paldies Emīlam no pašvaldības Centrālās pārvaldes! Viņš ļoti palīdzēja,” sacīja viņa.

Protams, svētku dienā visi apsprieda situāciju par to, ka kultūras nams ir nogriezts no apkures. Druvēniete Dacīte Birne laikrakstam sacīja: “Mēs, druvēnieši, paši par sevi rūpējamies. Arī par siltumu valsts svētkos. Atnācu uz pasākumu, uzvilkusi trīs džemperus.”

“Tā patālāk Druvienā dzīvoju no mūsu kultūras nama, bet, kad notiek pasākumi, esmu klāt. Šis nams ir mūsu pagasta lepnums! Ir svarīgi, lai mums būtu, kur sanākt, un būtu, kas pulcina kopā. Kā tad bez kultūras?! To vajag sirdij,” “Dzirkstelei” teica Aina Šīrone. Tajā pašā laikā viņa ar skumjām bilda: “Atgriežamies pagātnē, kad Druvienā bija tikai kādas viensētas. Cilvēku pagastā ir kļuvis daudz mazāk,” sacīja A.Šīrone.

Tirzmaliete Ieva Bērziņa teica: “Druviena ir kā bārene četru pagastu apvienībā.” Galgausniete Mārīte Dzene bilda: “Pagastu apvienībai kopumā vajadzēja iestāties par to, lai Druvienas kultūras namam būtu apkure. Bet – klusums. Skumji.” Savukārt Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte “Dzirkstelei” par Druvienas kultūras namu svētku dienā sacīja: “Cik skaisti, ka šis nams vēl ir!”

Kultūras akadēmijas studente Terēze Ance Putene laikrakstam sacīja: “Nedomāju, ka Druvienā var iztikt bez kultūras nama, kas speciāli celts vietējai kultūras dzīvei. Ja ēku reiz nojauks, tas būs ļoti bēdīgi. Tiklīdz pazudīs šī vieta, pazudīs arī kas vairāk par tikai namu.”

Savs viedoklis par šo situāciju bija arī A.Ušackim: “Šim namam vērtība ir pārāk liela… Paliek laukos cilvēku mazāk. Ko darīt… Tajā pašā laikā jaunie cilvēki sāk atgriezties laukos. Sevišķi tie, kuriem ir darbs internetā. Man Druvienā patīk. Pēc nodarbošanās būdams ugunsdzēsējs, varu teikt, ka tāda ēkas apsildīšana no reizes uz reizi ir kaitīga. Vai nu sildīt, vai nesildīt nemaz. Var izmantot siltuma sūkņus. Jāsaprot, ka uzturēšanas izmaksas ir lielas.”

V.Putene sacīja – iedzīvotāji piedāvājoties iesaistīties apkures katla sarūpēšanā un uzstādīšanā kultūras namam. A.Ušackis iebilda, ka bez pašvaldības iesaistes un atļaujas iedzīvotājiem ar pašiniciatīvu nav iespējams atrisināt šo jautājumu.

Tirzmalietis uzņēmējs Nils Treijs laikrakstam pauda: “Domāju, ka kultūras nama sildīšanā var piemērot lokālu risinājumu. Nelielai daļai no ēkas varētu nodrošināt apkuri, par salīdzinošo nelielām izmaksām uzbūvējot sistēmu ar nelielu katlu, par kurināmo izmantojot kokskaidu granulas. Nebūtu jāsilda visa māja. Galvenās izmaksas ir tieši kurināšanā.”

Pasākuma nodrošinātāja – biedrība “Pērļu zvejnieki”

Svētku pasākums Druvienas kultūras namā sākās, zālē ienākot pagasta jauktajam korim – vairāk nekā 30 cilvēku. Vienkārši tērpušies – visi baltās blūzēs vai baltos svīteros. Publika aplaudēja. Tad sekoja aicinājums arī skatītājiem reizē ar kori nodziedāt Latvijas valsts himnu. Visi piecēlās kājās. To, kas notika tālāk, var raksturot ar vienu vārdu – fantastiski! Katrs koncerta priekšnesums tika svētīts ar bagātīgiem aplausiem.

Druvēniete Velga Černoglazova jau pēc pasākuma “Dzirkstelei” teica: “Jāsaprot, ka šis bija Druvienas attīstības “Pērļu zvejnieki” pasākums. Šis bija vienreizēja projekta koris. Mums bija finansējums, līdz ar to varējām samaksāt Līgai Kļaviņai un Rasai Laubei, kā arī skaņotājiem. Mums bija naudiņa. Bet ikdienā jau tā nebūs.”

Koncerts “Ar saknēm Druvienā!” tika noorganizēts ar pašvaldības atbalstu. Biedrība “Pērļu zvejnieki”, piedaloties novadā organizētajā kultūras projektu konkursā, ieguva 1755,45 eiro finansējumu. V.Černoglazova pauda, ka jaunieši, kuri izveidoja šo kori, šo koncertu, ir vietējie.

“Viņi ir bijušie Druvienas skolas skolēni. Lielākoties – visi ir skolotājas L.Kļaviņas bijušie audzēkņi. Tāpēc arī attieksme tāda. Tā ir arī cieņa pret Līgu, pret viņas kā mūzikas skolotājas ieguldīto darbu, pret viņas nesavtību. Jauniešos jau skolas gados ir ieaudzināta mīlestība pret mūziku, tāpēc viņi ir gatavi atkal braukt uz Druvienu, satikties. Un mēs, daži seniori, esam gatavi pievienoties. Un tad rezultāts ir šāds. Es domāju – izcils! Arī sabiedrības interese – milzīga. Mēs šajā vakarā saņēmām tik daudz paldies vārdu! Ir tikai pozitīvas atsauksmes, un pašiem ir milzīgs gandarījums par paveikto,” teica V.Černoglazova.

Viņa akcentēja, ka Druvienas kultūras nams ir piemērots reģionāliem pasākumiem.

“Kultūras nama zāle ir laba. Ir ietilpība. Skatuve ir liela. Tur tikai notikt un notikt pasākumiem. Bet tas jau laikam ir skaidrs, ka šoziem tur nekurinās. Pašlaik mums vairāk nav nekādu ideju saistībā ar kultūras namu,” sacīja V.Černoglazova.

No Druvienas savu profesionālās pianistes ceļu sākusī Ilze Kundziņa laikrakstam pauda: “Ļoti žēl, ka ir šāda situācija ar Druvienas kultūras namu, kurš atstāts bez apkures. Tādējādi var pasliktināties viss ēkas stāvoklis. Te koncerti ir bijuši, notiek, un nav pamata tam neturpināties. Vajadzētu iesaistīties novada pašvaldībai un rast risinājumu. Druvienā ir tradīcijas, ir kultūras norises, kolektīvi, kādu citur novadā nav. Vajadzētu atbalstīt. Skolas jau vairs Druvienā nav. Vismaz kultūras dzīve ir jānosargā. Kultūras nama zāle ir plaša un skanīga. Savulaik bija doma Druvienas kultūras namam iegādāt flīģeli, lai varētu šeit notikt dažādi kamermūzikas koncerti. Arī notiek. Es esmu šurp ne reizi vien braukusi ar saviem kolēģiem, esam koncertējuši. Pēdējais lielāks koncerts bija saistībā ar Druvienā dzimušā dzejnieka Jāņa Poruka jubileju. Un bija pilna zāle klausītāju. Brīnišķīga akustika! Un skanīgs ir arī šeit esošais “Petrof” pianīns.”

Druviena – mazs pagasts, kur dzīvo cilvēki ar savu stāju

Druvienas bērnu grupas “Dabauši” vadītāja, komponiste Linda Hamfrīsa “Dzirkstelei” pēc 17. novembra koncerta teica: “Tas man ilgi un varbūt pat visu mūžu paliks atmiņā. Koncerts bija ļoti profesionāls un labi apmeklēts. Tātad cilvēki novērtē mūsu sniegumu. Mūsu Druvienas kopienu es nesauktu par nelielu vai niecīgu. Nekādā gadījumā! Ir apgarotības sajūta un reizē skumjas, smeldze. Emocionāli piepildīts ar gaišām sajūtām un arī ar dusmām bija gatavošanās laiks šim koncertam, “Dabaušu” bērniem esot kopā ar pieaugušajiem koristiem un solistiem. Mēs dalījāmies savās emocijās. Neskatoties ne uz ko, mēs turpināsim rīkot pasākumus šajā brīnišķīgajā, varenajā, skanīgajā Druvienas kultūras namā, kuru uzskatu par saudzējamu pērli šajā apvidū. Šeit ir izaugušas patiešām brīnišķīgas personības. 17. novembra koncertā Druvienā mēs, visi klātesošie, to varējām novērtēt. Arī jaunā paaudze top – “Dabauši”. Mēs augam. Situācijā, kad Druvienas kultūras nams ir palicis bez apkures, jāvērtē ne tikai nauda, ne tikai cipari vien, lemjot par to, ko pašvaldībai paturēt un ko laist nebūtībā. Mans viedoklis – ir jāķeras pie darba! Es aicinu Gulbenes novada pašvaldību izvērtēt savas iespējas vēlreiz! Vajadzētu sakārtot visu tā, lai šajā sezonā kultūras namā ikdienā būtu iespējams uzturēt kaut vai minimālo siltuma temperatūru, bet lielāku siltumu iedot pasākumu laikā. Tas ir steidzami jāizdara! Ļoti lūdzu Gulbenes varas cilvēkus pārskatīt savu lēmumu un ātri rīkoties, lai neietu postā nams, kuram ir kultūras pieminekļa vērtība. Šis nams ir mīlēts un apmeklēts. Man kā “Dabaušu” vadītājai un kā līdzdalībniecei citos sadarbības projektos ar šo namu saistās ieceres.”

Tēlnieks Ivars Drulle, kuram Druvienā ir īpašums, “Dzirkstelei” pauda: “Svētkos zāle bija pārpildīta tik ļoti, ka krēsli bija jāmeklē palīgtelpās un gaiteņos. Šī ir skaidra liecība tam, cik ļoti cilvēkiem šis kultūras nams ir svarīgs un pieprasīts. Skatītāji aizpildīja gan balkonu, gan stāvēja gar zāles malām, ar kopējo siltumu piesildot zāles telpu. Tomēr, izejot foajē, nepārprotami varēja just auksto drēgnuma gaisu, kas, jāatzīst, ir ļoti nepierasti tieši kultūras namā. Cilvēki bija atnākuši svētku drēbēs, bet īsti nevarēja saprast – sēdēt mētelī vai tomēr atstāt virsdrēbes garderobē. Ir saprotama vajadzība taupīt naudu apkurei, un pasākumi nenotiek katru dienu, tomēr šeit regulāri notiek koncerti un tiek atzīmētas valsts galvenās svinību dienas, pulcējot lielu skaitu skatītāju, arī bērnus. Kultūras namam nav jābūt siltam visu ziemu, bet temperatūra būtu uzturama tieši tik augstu, lai svarīgo ēku nepārņemtu neizsildāms mitra drēgnuma gaiss. Tie daži grādi, kas atšķir aukstu, mitru gaisu no vienkārši vēsas telpas, ir ļoti būtiski.”

Laima Starp svētku koncerta skatītājiem Druvienā bija arī rakstniece Laima Kota. Viņa ar “Dzirksteli” dalījās savos iespaidos: “Tā ir zīme, ka, neskatoties uz apstākļiem, neskatoties uz to, ka šajās dienās no ikviena “podiuma” tiek saukts un skandēts, ka “cilvēki mums vissvarīgākie”, kultūras namā bez apkures, jo neekonomiski kurināt, dārgi remontēt un investēt tik mazā pagastā, cilvēku bija pilna zāle. Jā, sēdējām mēteļos, biezās jakās un skaistās seģenēs. Apsegšanās lielajos lakatos nudien izskatījās kā druvēniešu protesta akcija – Poruka aprakstītais Kukažiņas lielais lakats – kā zīme, ka pat tik mazā ciemā kā Druviena dzīvo nesalauzti cilvēki ar savu stāju! Cikla “Zaļā lūgšana par Latviju” daļas pirmatskaņojums, ko sagatavoja Druvienas koris, mazie dejotāji un pagastā radošās uguns kūrēji – jaunieši – bija izcils! Dziesmas mijās ar dzejoļiem un esejiskiem vēstījumiem, ko mums katram nozīmē Latvija, cik svarīga ir apziņa, ka te un tikai te, Latvijā, ir mūsu mājas. Par mājām, par dzīvības pilnām mājām, kur skraida bērni, kur strādā vecāki un mierīgas vecumdienas sagaida sirmgalvji – tāds bija dziedātās lūgšanas vēstījums. Jāpiebilst, ka pat koristu tērpi – balti, silti vilnas džemperi – bija kā vēstījums pasaulei, iedrošinājums citiem un apliecināja – mēs izturēsim arī to, bet pastāvēsim!”

#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.