Ira Žeigure uzskata — pašlaik risinājumi ir uz sabiedrības pleciem
Bezsaimnieku kaķu dēļ cilvēki vienmēr savā starpā ir strīdējušies. Sevišķi tad, ja šī tēma skar pilsētas vidi. Vieni kaķus baro, citi to nosoda. Pa kādam kaķim dzīvnieku mīļotāji aizstiepj uz mājām, tomēr vairums minku klaiņo un pielāgojas izdzīvošanas apstākļiem līdz mūža galam. Ir vai nav tiesības pilsētā būt ielu kaķiem? Ir vai nav tiesības cilvēkiem barot šos kaķus?
Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. un 39. pantā pašvaldībām noteiktas vispārīgas funkcijas klaiņojošo un bezsaimnieka dzīvnieku uzraudzībā un kontrolē. Bet atbilstoši šā likuma 8. panta 4. punktam vietējā pašvaldība var atļaut dzīvojamo māju tuvumā turēt sterilizētu bezsaimnieka kaķi, ja tiek nodrošināta tā labturība un apzīmēšana (čipošana).
Diemžēl realitātē no tā esam tālu. Reti kurš ielas kaķis Gulbenē ir sterilizēts, kur nu vēl vakcinēts pret trakumsērgu un čipots. Novērots arī, ka pilsētā vietām ir izveidojušās kaķu kolonijas un neregulēta šo dzīvnieku vairošanās turpinās.
Pašvaldība iesaistās ierobežoti
Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards “Dzirkstelei” saka, ka pilsētā klaiņojošo kaķu problēma ir jārisina atbilstoši likumam.
“Noķeram. Pašvaldības policija neķer. Iedzīvotāji, pie kuriem kaķi pieklīst, ar būri noķer kaķus un aizved pie veterinārārsta sterilizācijas veikšanai. Pašvaldības policijā mums ir būris kaķu ķeršanai, pret parakstu iedzīvotājiem dodam uz laiku. Pašvaldība apmaksā klaiņojošo kaķu sterilizāciju, ir sadarbība ar Gulbenes diviem veterinārārstiem. Pašvaldība katru gadu ar to nodarbojas, tam tiek piešķirts finansējums. Taču – ierobežotā daudzumā. Pagaidām nav neviena cita, kas ķer kaķus. Paši iedzīvotāji to dara. Algoritms: ir klaiņojošs kaķis, tas tiek noķerts, tiek sterilizēts un tiek palaists atpakaļ (brīvībā – red.). Tādā veidā vairs nevairojas dzīvnieki un neveidojas kaķu kolonijas.”
Kā atpazīt sterilizētu ielas kaķi, jo čipots taču viņš netiek? Pašvaldības policijas priekšnieks saka: “Zinu, ka agrāk bija tā, ka veterinārārsts nogriež kaķim auss galiņu. Tā ir kā atpazīšanas zīme.”
Bet ko darīt ar bezsaimnieka kaķēniem? “Nevajag pieļaut klaiņojošo kaķu vairošanos,” teic M.Didrihsons-Linards. Viņš piekrīt tiem, kuri saka – klaiņojošo kaķu mazuļiem ir jāmeklē mājas un saimnieki, kuri gatavi turpmāk rūpēties par šiem kaķiem kā pilntiesīgiem mājdzīvniekiem. M.Didrihsons-Linards piebilst, ka te ir iespēja izmantot internetu, tur stāstīt par kaķēniem. Tādā veidā ātrāk viņiem atradīsies mājas. Viņš piedāvā šajā ziņā sadarboties ar Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrību “Ķepaiņu draugu klubs”.
Ielas kaķu žēlošana un atbildība
Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepaiņu draugu klubs” vadītāja Ira Žeigura “Dzirkstelei” saka – ielas kaķiem ir jābūt sterilizētiem. Par pārējo (vakcināciju, čipošanu) šobrīd nerunājam. Viņa akcentē – visiem dzīvnieku draugiem, visiem tiem, kuri iet un regulāri baro ielas kaķus, jābūt atbildīgiem. Pie šiem cilvēkiem klaiņojošie dzīvnieki ir pieraduši, tas nozīmē – viņiem vieglāk sagūstīt minčus, sevišķi kaķenes, lai nogādātu pie veterinārārsta sterilizācijai par pašvaldības naudu. Lai veiktu šādu misiju, biedrība var piedāvāt būri kaķu sagūstīšanai. Pašiem kaķu mīļotājiem pēc operācijas veikšanas dzīvnieki ir jāaprūpē un, kad tie atveseļojušies, jānogādā atpakaļ to dabiskajā vidē. Savukārt no ielas paņemtiem kaķēniem I.Žeigure garantē iespēju tos nogādāt Alūksnes dzīvnieku patversmē. Par šo pakalpojumu arī samaksās pašvaldība.
Tomēr praksē diemžēl pēc šāda scenārija, kā piedāvā I.Žeigure, reti kāds rīkojas. Viņa uzslavē kādu sievieti, kura ne tikai baro viņas dārzam Spārītes teritorijā pieklīdušos kaķus, bet arī četras kaķenes ir pašrocīgi nogādājusi sterilizācijas veikšanai.
Ļoti raksturīgi ir tā, kā laikrakstam stāsta Gulbenes veikala “Maxima” Skolas ielā sētnieks Igors Podnieks: “Visi ir ievērojuši, ka kaķi klaiņo arī pie veikala. Palaikam parādās arī kāda kaķene ar bērniem. Pašlaik ir viena kaķu mamma ar trim bērniem. Cilvēki interesējas, jūt līdzi, uztraucas, ka tuvojas ziema. Viena sieviete pieteicās, ka ņemšot pie sevis kaķeni ar visiem kaķēniem. Un pazuda. Kad viņa uzradās atkal, jau teica, ka ņems tomēr tikai kaķeni. Taču – vēl nav paņemta. Saka – lai es noķerot, tad viņa paņems. Lai es iedodot rokās vai vēl labāk – lai es pienesot klāt! Tas nav nopietni.”
Lai baro, bet sakopj aiz kaķiem!
“Dzirkstele” Gulbenē, Skolas ielā, ir ievērojusi vairākus cilvēkus, kuri regulāri baro ielas kaķus. Pērk veikalā speciālo dzīvnieku barību vai svaigas gaļas produktus un nes kaķiem. Tā pie daudzdzīvokļu mājām krājas plastmasas iesaiņojums. Kaķi ir paēdināti, bet nekārtība – liela. Ielas kaķu barotāji mēdz būt gan vīrieši, gan sievietes. Tomēr vairāk tieši sievietes gados.
Kāda gulbeniete, kura vēlējās būt anonīma un kura arī regulāri pie savas daudzdzīvokļu mājas baro ielas kaķus, laikrakstam saka: “Ļoti nepatīk, ja cilvēks nesakopj kaķu barošanas vietu. Tieši tā nekārtība, nevis kaķi, sakaitina cilvēkus. Es neesmu pret kaķu barošanu. Tieši otrādi! Visas dzīvās būtnes grib ēst.”
Viņa pati stingri sekojot līdzi tam, lai pie viņas mājas vietā, kur baro minčus, vienmēr būtu tīrs. Sieviete arī informē, ka, piemēram, viens melnais runcis, kurš visu laiku “tusē” tieši vienā adresē, šeit esot savējais jau gadiem ilgi. Iedzīvotāji ir parūpējušies, lai mincis būtu sterilizēts. Ir viņu nobarojuši spīdīgu un apaļu. Vismaz divi cilvēki ir centušies šo runčuku “privatizēt”. “Bet viņš nespēj dzīvot istabā. Prasās brīvībā, jo ir tā pieradis,” stāsta šī sieviete.
Laikraksts novērojis, ka bieži vien daudzdzīvokļu māju sētnieki novāc citu cilvēku izvietotos traukus ar kaķu barību. Skolas ielā arī vairs nav nevienas tādas daudzdzīvokļu mājas, kuras pagrabos minči varētu ielīst caur logu. Visu pagrabu logi ir cieši aizvērti. Bet piedzīvoti arī tādi laiki, kad kaķu mīļotāji ziemā dauzīja ārā pagrabu logus, lai tikai minčiem būtu, kur patverties.
Vai ņemt un nest ielas minci mājās?
“Nekādu problēmu! Ja kāds ir gatavs uzņemties atbildību par kaķi, ko paņēmis no ielas, lai to dara!” saka I.Žeigure.
Viņa gan piebilst, ka, atnesot mājās ielas kaķi un turot viņu istabā, dzīvniekam drīz vien sākas dažādas saslimšanas. Piemēram, var strutot acis. Šīs problēmas jārisina ar veterinārārsta palīdzību. Pēc adaptēšanās dzīvei mājās kaites pamazām pāriet. I.Žeigure arī uzsver, ka ielas kaķēni nereti ir kā mežonēni.
“Paņemot uz mājām šādu kaķi, vismaz mēnesi tas ir jātur tikai mājās, lai pierod pie saimnieka. Ja jaunais saimnieks uzreiz kaķi laidīs ārā, tad, iespējams, vairs to neredzēs un arī sadabūt rokās vairs nevarēs,” viņa saka.
Gulbenietis Rihards Zvirbulis, kurš dzīvo Lazdu ielā, ir pie sevis uz mājām paņēmis kaķeni ar kaķēnu. Viņš “Dzirkstelei” stāsta – dzīvnieki pamazām pierod pie mājas dzīves, ir tramīgi. “Nolēmu paņemt kaķus pie sevis, kad redzēju, kā Lazdu ielā automašīna sabrauca vienu mazo minci. Uzbrauca uz ietves, un kaķītis bija pagalam. Negribēju, ka vēl kas tāds atkārtojas,” teic R.Zvirbulis. Viņš stāsta, ka Lazdu ielā dzīvo ielas kaķu kolonija. Tur šis nav pirmais gadījums, kad kāds kaķis tiek sabraukts.
Arī I.Podnieks savas dzīves laikā uz mājām nesis un tur turējis neskaitāmus ielas kaķus. Pašlaik viņa aprūpē esot trīs minči. Šobrīd paņemt vēl kādu viņš nevar atļauties. Igors arī stāsta, ka ne visi kaķi, kurus redzam uz ielas, piemēram, Skolas ielas kvartālā, ir bez saimnieka. Ir arī daudz tādu kaķu, kuriem siksniņa ap kaklu un kuriem ir gan mājas, gan saimnieks.
Tie kaķi, kuriem patiesībā ir mājas un saimnieks, arī ar svešiem cilvēkiem uz ielas labprāt kontaktējas. Reizēm arī iet līdzi un aukstā laikā mēdz paciemoties svešā kāpņu telpā daudzdzīvokļu mājā. Daudzi iedzīvotāji uz to skatās labestīgi. Tomēr – ne visi. Gulbenē bijuši gadījumi, kad cilvēki par šādām situācijām ir sūdzējušies pašvaldības policijai.
Ir arī ļoti laimīgi un skaisti ielas kaķu pieradināšanas stāsti. Šā raksta autores mājās jau 16 gadus dzīvo ielas kaķis. Paņemts kā pusaugu mincis. Ziemā viņš un brālītis bija izmesti slimnīcas teritorijā, par ko toreiz iedzīvotāji ziņoja pašvaldības policijai, bet tā – “Dzirkstelei”. Abiem kaķiem tika atrasti jauni saimnieki, tāpēc izpalika vešana uz dzīvnieku patversmi.
Vai izvietot mājiņu ielas kaķiem?
“Skolas ielas kaķīšiem pie “Maximas” būtu labi saziedot līdzekļus kaķu mājiņai,” “Dzirkstelei” rosina gulbeniete Dina Svece. Viņa ir ievērojusi, ka ietves malā stāv šobrīd kaķu mājiņa, kuru vietējie bērni ir izveidojuši no papīra kastes. Tas ir aizkustinoši. Taču tāda kaste varēja kalpot kaķēniem tikai, lai vasaras karstajā laikā patvertos no pārāk karstas saules stariem. Tagad vajadzētu pamatīgu koka mājiņu, turklāt siltinātu, jo tuvojas ziema, uzskata D.Svece.
I.Žeigure teic – tāds risinājums ir iespējams, ja iedzīvotāji paši sarosās un ja būs cilvēki, kuri regulāri katru dienu kops, tīrīs šo mājiņu.
Arī Gulbenes novada deputāts Jānis Barinskis, kurš ir viens no iniciatoriem aktīvistu grupas “Skolas ielas kvartāls” izveidei, “Dzirkstelei” saka: “Man nav iebildumu par kaķu mājiņas projektu”. Tajā pašā laikā vairāki iedzīvotāji, kuri Skolas ielā baro ielas kaķus, visi kā viens apšaubīja kaķu mājiņas izveides ideju. Kā piemēru minēja to, ka Nākotnes ielas kvartālā ir kaķu mājiņa, bet minči tajā neuzturoties.
I.Podnieks uzskata – kaķu mājiņu Skolas ielā vajag. Viņaprāt, laba vieta būtu pašvaldības zeme Skolas ielas un veikala “Maxima” stāvlaukuma malā. Tomēr I.Podnieks šaubās, vai pašvaldība būs pretimnākoša.
“Jāpapēta, kādas ir Rīgas kaķu mājiņas. Tur to ir daudz un gandrīz katrā kvartālā. Taču šādam namiņam jābūt pamatīgam. Ne jau no kartona. Jābūt ar vairākiem nodalījumiem, lai to var izmantot vairāki kaķi, lai tie nesakaujas savā starpā. Jāpadomā arī, kā sildīt šādu mājiņu. Kāda jēga no aukstas mājiņas?” viņš prāto.
Pagaidām aukstajā laikā kaķi bieži vien sildās, patverdamies zem automašīnām stāvvietā. Vēl kaķi šķūnīšos atrod vietas, kur veidot migu, ja vien šo nekustamo īpašumu saimnieki ir pret dzīvniekiem vēlīgi un iejūtīgi.
No MK noteikumiem un Dzīvnieku aizsardzības likuma
Par kaķiem, kam ir saimnieks:
● sterilizēts kaķis, kas ir vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus īpašnieka teritorijas, ja dzīvnieks ir apzīmēts ar mikroshēmu un reģistrēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību.
Par kaķiem, kam nav saimnieka:
● bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot savvaļas dzīvnieku) uzskatāms par klaiņojošu dzīvnieku;
● par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā; ● jebkura persona par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties paziņo vietējās pašvaldības institūcijai;
● vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu;
● dzīvnieku ķērājs ir fiziska persona, kura ir apmācīta klaiņojošu dzīvnieku ķeršanā un saņēmusi biedrības “Latvijas Veterinārārstu biedrība” izsniegtu dzīvnieku ķērāja apliecību, kas tai dod atļauju ķert dzīvniekus;
● pašvaldība var atļaut pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā turēt sterilizētu bezsaimnieka kaķi, ja tiek nodrošināta tā labturība un apzīmēšana;
● aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, ieskaitot atstāšanu bez aprūpes vai bezpalīdzīgā stāvoklī.
AVOTS: MK “MĀJAS (ISTABAS) DZĪVNIEKU LABTURĪBAS UN AIZSARDZĪBAS NOTEIKUMI”, DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS LIKUMS, MINISTRU KABINETA NOTEIKUMI “KLAIŅOJOŠU SUŅU UN KAĶU IZĶERŠANAS PRASĪBAS”
Aptauja
#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Dzirkstele” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Ziemeļlatvija”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Dzirkstele”.
