Izsludina ārkārtas situāciju, piedzīvo reformu; Gulbenes “ātro” mašīnās tagad ir jauna aparatūra – plaušu mākslīgās ventilācijas aparāts

Gulbenē ir vienas no jaunākajām “ātro” mašīnām. Transportlīdzekļi aprīkoti ar mūsdienīgu aparatūru, kas paredzēta cilvēku dzīvību glābšanai kritiskās situācijās. Jaunums – plaušu mākslīgās ventilācijas aparāts. Tagad ir iespēja pārvietot pacientu uz slimnīcu, pieslēgtu elpināmajam aparātam. Šo aparatūru pielieto intubētiem pacientiem transportēšanas laikā. Šobrīd, kā “Dzirkstelei” pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīgs Alīna Fjodorova un operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs Raitis Gusārs, viņiem vēl nav bijusi vajadzība aparātu pielietot, bet viņi novērtē tā nepieciešamību.

Pagājušajā gadā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā veikta reforma, īstenota pāreja uz brigāžu atbalsta centru modeli, reģionālie centri tika likvidēti. Tagad Gulbenē ir brigāžu atbalsta centrs, ko vada Iveta Zurkova. Un tie nav vienīgie jaunumi. Viņa lepojas, ka tagad “ātro” mašīnās ir jauna aparatūra – plaušu mākslīgās ventilācijas aparāts. Savukārt notikumi Ukrainā parāda, ka ir svarīgi būt gataviem dažādiem apdraudējumiem, tāpēc pavisam nesen, proti, pērnā gada nogalē, pie Gulbenes “ātro” mītnes ir izvietots speciāls dekontaminācijas (priekšmeta vai telpas atbrīvošana no kaitīgiem bioloģiskiem, ķīmiskiem vai radioaktīviem aģentiem – red.) vagoniņš, kurā paredzēts paaugstinātas radiācijas gadījumā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem pārģērbties, attīrīties.

Sinole – dīkstāvē

Latvijā ir 14 “ātro” atbalsta centri un Gulbenē ir viens no tiem, kurā ir 13 brigādes.

“Tas nozīmē, ka centrs rūpējas par šo brigāžu nodrošinājumu, medikamentu apgādi, skābekļa piegādi, medicīniskās aparatūras uzraudzību, automašīnu remontu un tā tālāk. Mūsu pakļautībā ir 13 brigādes, proti, Gulbenē ir trīs brigādes, viena ir Sinoles brigāde, kura pašreiz stāv dīkstāvē, jo nevaram nodrošināt personālu. Divas brigādes – Alūksnē, viena – Apē, divas – Balvos, viena – Viļakā, viena – Tilžā, divas – Madonā, viena – Lubānā. Šis ir mūsu apgabals. Vai Gulbenē pietiek ar divām brigādēm? Ja esam šeit uz vietas, mēs varam tikt galā, jo vairāk brigāžu te nav paredzēts un nebūs. Protams, žēl, ka Sinole stāv dīkstāvē, bet pašreiz izskatās, ka februārī Sinole atsāks darbu. Sinoles brigāde strādā trīs reizes nedēļā kā dienas brigāde, un tajā ietilpst viens mediķis un operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs. Šādas mazās brigādes ir izveidotas, lai var nosegt tā saucamos baltos plankumus, teritorijas pārklājumam,” stāsta I.Zurkova.

Viņa vēlētos, lai jauno mediķu ir vairāk. “Tagad mums ir tāda kā paaudžu maiņa. Arī šogad divas mediķes plāno doties izdienas pensijā un viena vecuma pensijā, un tas ir tikai Gulbenes punktā. Protams, kolektīvā ienāk arī jaunie kolēģi, un pieredzējušie kolēģi cenšas nodot viņiem savas zināšanas un prasmes,” saka I.Zurkova.

Mēģina izgrozīties, kā var

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pērnā gada nogalē pārgāja uz darbu ārkārtas situācijas režīmā. Šāds lēmums pieņemts, jo, pieaugot gripas, Covid-19 un citu augšējo elpceļu saslimšanām, turpina pieaugt uz 113 tālruni saņemto zvanu un brigāžu izsaukumu skaits.

I.Zurkova stāsta, ka šādu gadījumi, kad izsaukumi neatbilst ātrās palīdzības specifikai, ir visu laiku.

“Lai runātu par nepamatotu izsaukumu, ir jāsaprot, kas ir pamatots izsaukums. Ir daudzas medicīnas struktūras, kas sniedz cilvēkiem medicīnisko palīdzību – ģimenes ārsti, feldšeru punkti, steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, slimnīcu uzņemšanas nodaļas. Neatliekamā medicīniskā palīdzība ir tā, kas ir nodrošināta ar aprīkojumu, ar apmācītu personālu, kas sniedz palīdzību ļoti smagos vai smagos gadījumos. Piemēram, mazā pirksta lūzums, apakšdelma lūzums nav smagas traumas, bet gūžas lūzums, lielo kaulu lūzums ir smaga trauma. Tie ir gadījumi, kad cilvēks pats sev nu nevar palīdzēt un ir jāizsauc brigāde. Bet, ja cilvēkam pirmo dienu ir 38 vai 39 grādus augsta temperatūra, tad šajā gadījumā cilvēks var sev palīdzēt. Ja augsta ķermeņa temperatūra jau turas trīs četras dienas, ir vājums, elpas trūkums, nav bijis iespējas sazināties ar ģimenes ārstu, tad tas varētu attiekties uz mums,” stāsta I.Zurkova.

Viņa skaidro, kāpēc ir izsludināta šī ārkārtas situācija. Pirmkārt, ļoti pieaudzis saslimšanas gadījumu skaits ar vīrusu infekcijām arī starp mediķiem. “Arī mūsējie slimo. Šobrīd 11 mediķiem un 4 šoferiem ir darbnespējas lapas, un brigādi nevar nodrošināt, ja saslimst darbinieki. Otrkārt, šos saslimšanas gadījumus nevar prognozēt. Un, tā kā ir pieaudzis saslimšanu skaits iedzīvotājiem, daudzi zvana uz 113, neskatoties uz to, ka vajadzētu sākt ar ģimenes ārstu, ģimenes ārstu konsultatīvo telefonu, vērsties uzņemšanā, taču cilvēkiem ir vienkāršāk uzreiz zvanīt uz 113, līdz ar to pieaug zvanu skaits. Dispečeri ir ļoti noslogoti, un var rasties situācija, ka kādā konkrētā mirklī visi dispečeri ir aizņemti, bet ir notikusi avārija, kādam ir infarkts, bet dispečeru sazvanīt nevar. Resursi tiek tērēti maznozīmīgām medicīniskām lietām,” stāsta I.Zurkova.

Katrs gadījums tiek izvērtēts

Par nepamatotu “ātro” izsaukumu šobrīd ir jāmaksā 74,35 eiro. “Nepamatots izsaukums ir tāds, kad, pieņemsim, tiek lietots alkohols un kāds “aiz neko darīt” izsauc “ātros” Jānim. Mēs atbraucam, un Jānis mums pasaka: ne es jūs saucu, ne man no jums kaut ko vajag. Šajā gadījumā rēķins netiks piemērots Jānim, bet gan tam, kurš izsauca “ātros”. Rēķinu par nepamatotiem izsaukumiem nav daudz, vidēji viens divi dienā. Ir gadījumi, kad, piesakot izsaukumu, dispečers pabrīdina, ka, iespējams, būs jāmaksā, bet tas vēl nenozīmē, ka patiešām būs jāmaksā. Katru gadījumu brigāde, aizbraucot pie pacienta, izvērtē. Un ir izsaukumi, kad liekas: nu tiešām, kā nav kauns izsaukt “ātros”! Tajā pašā brīdī kādam uz ielas salauzta kāja un viņš guļ aukstumā uz zemes un gaida palīdzību, bet brigāde tikmēr diskutē ar kādu, kas nezina, ka regulāri ir jālieto ģimenes ārsta nozīmētie medikamenti asinsspiediena pazemināšanai,” uzsver I.Zurkova.

Viņa arī saprot, ka katram cilvēkam nav medicīniskās izglītības, bet jāizglītojas ir, ne tikai caur “Facebook”. “Jaunajām mammām, dodoties pie ģimenes ārsta, jau savlaicīgi ir jāizrunā, kā rīkoties, ja bērnam būs augsta temperatūra, lai nav tā, ka temperatūru pazeminošu zāļu mājās nav. Bieži vien ir atbilde: man mājās nekā nav ko iedot. Tātad cilvēks nav sagatavojies, nav paredzējis, ka bērns var saslimt, un tas pats attiecas arī uz pieaugušajiem. Varbūt iemesls tam – cilvēks negrib uzņemties atbildību par savu veselību,” stāsta I.Zurkova.

Agrāk bija daudz situāciju, kad vecie cilvēki dzīvoja mājās vieni paši, nepieskatīti, neaprūpēti. Par laimi, tagad šādu situāciju nav daudz. Daudzi vecie, vientuļie cilvēki ir sociālās aprūpes centros, un šādu izsaukumu skaits, kad liekas, kā cilvēks var dzīvot tādā vidē, ir ļoti samazinājies.

Tas ir grūti un smagi, īpaši šoferiem

Lai atrisinātu situāciju šajā ārkārtas situācijā ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku trūkumu, brigādes, arī no Gulbenes centra, tiek rotētas uz Rīgu. “Tas, protams, ir stress mūsu darbiniekiem, jo pa Rīgu steigties pie pacienta nav tas pats, kas pa Gulbeni, kur vietējie mūsu cilvēki pārzina ceļus, vietas. Pa ceļam uz Rīgu, ja nepieciešams, tiek apkalpoti izsaukumi, piemēram, arī Līgatnē, Siguldā. Kad brigāde nonākusi Rīgā, tā veic Rīgas izsaukumus. Vēlā vakarā brigāde brauc atpakaļ uz savu punktu. Tas ir grūti un smagi, īpaši šoferiem. Šādā veidā dienests mēģina risināt brigāžu dīkstāves problēmas Rīgā. Protams, šādos gadījumos, ja brigāde no laukiem dodas uz Rīgu, tās uz vietas nav, tad tuvākajām brigādēm jācenšas nosegt to. Es saprotu arī cilvēku neapmierinātību, ka ilgi jāgaida “ātrie”. Piemēram, notiek avārija Gulbenē, Brīvības ielā, tepat mums blakus. Cilvēki taču zina, ka “ātrie” ir tepat blakus. Bet, piemēram, šajā brīdī viena brigāde pacientu ir aizvedusi uz Balvu slimnīcu, otra – uz Strenču slimnīcu, tāpēc fiziski te nav nevienas brigādes uz vietas. Šādā situācijā palīgā steidzas tuvākās brigādes no Balviem vai Alūksnes,” skaidro I.Zurkova.

Gulbenei uz vienu izsaukumu – 60 kilometri

Ceļi un suņi joprojām ir ikdienas pārbaudījums “ātro” mediķiem. Šoferim ir jāprot izbraukt visur. 31.decembrī, braucot uz izsaukumu, uz ledaina lauku ceļa mašīna ieslīdēja grāvī. Tas gan nebija mūsu novadā. Neviens necieta, un pacients arī nebija mašīnā. “Ar šādiem ceļiem mums ir jārēķinās. Tagad gan ir labāk, ja vēl sakārtos Madonas ceļu, būs pavisam labi. Mašīnas gan lūst, jo ceļi ir tādi, kādi tie ir. Nobraukums ir liels, īpaši mums, Gulbenei, jo mums nav te uz vietas slimnīcas. Pēc pērnā gada statistikas Gulbenes brigādēm uz vienu izsaukumu ir 60 nobrauktie kilometri,” saka I.Zurkova.

Ir gadījumi, kad, ierodoties brigādei, to sagaida liels suns. Bieži ir gadījumi, kad, ieejot istabā pie pacienta, suns palien zem gultas, rūc, un saimnieks saka: viņš jau nekož. “Bet mēs taču nezinām, kā suns var rīkoties stresa situācijā. Un vēl – cilvēkiem ziemā vajadzētu padomāt arī par to – ja ir izsaukti “ātrie”, ja vien tas ir iespējams, būtu jānokaisa kaut ar pelniem kāpnes un taciņas. Aparatūra, ar ko mēs strādājam, maksā tūkstošus, un, ja mēs nogāžamies zemē un to sasitam, tas ir ļoti nopietni, nerunājot nemaz par pašu darbinieku iespējamo savainošanos. Bet kopumā cilvēki ir izpalīdzīgi un atsaucīgi. Fiziski grūti ir pārvietot pacientus uz operatīvo medicīnisko transportlīdzekli no daudzstāvu mājām, bieži brigādē strādā kopā divas trauslas meitenes, un viss “smagums” tad gulstas uz šoferi. Reizēm nākas pieaicināt palīgā pacienta transportēšanai arī glābējus. Bet, lai arī kā, mūsu dienests ir viens no tiem, kas prot pielāgoties jebkādiem apstākļiem un tikt galā,” uzsver I.Zurkova.

– Inita Savicka

Izsaukumi decembrī brigāžu atbalsta centram Gulbenē

12 brigādes decembrī apkalpojušas 1203 izsaukumus. Vidēji dienā izbraukti 39 izsaukumi. Ir brigādes, kurām izsaukumu skaits ir lielāks, piemēram, Madonas brigādēm. Ir lauku punkti, kur varbūt ir viens izsaukums pa dienu. Decembrī bija trīs dienas, katrā – 51 izsaukums, starp šīm trim dienām bija arī 24.decembris.

Situācijas, kad jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi:

• bezsamaņa,
• apstājas elpošana vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi,
• ir smagas traumas vai spēcīga asiņošana, kas apdraud dzīvību, 
• pazīmes, kas liecina par infarktu (pēkšņas sāpes aiz krūšu kaula),
• pazīmes, kas liecina par insultu (ir vienas puses pēkšņs vājums),
• citas dzīvību apdraudošas situācijas.

Kā izvērtēt, cik nopietna ir situācija?

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests apzinās, ka cilvēks bez medicīniskas izglītības ne vienmēr spēj objektīvi izvērtēt savu veselības stāvokli. Tāpēc, pasliktinoties veselības stāvoklim vai jebkuru neskaidrību un šaubu gadījumos, jau savlaicīgi vajadzētu sazināties ar mediķiem – darba laikā ieteicams konsultēties ar savu ģimenes ārstu, savukārt, kad nav iespējas konsultēties ar savu ģimenes ārstu, bet nepieciešams mediķu padoms veselībai steidzamās situācijās un nav skaidrs, kā rīkoties, zvanīt Ģimenes ārstu konsultatīvajam tālrunim 66016001, doties pie dežūrārsta vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktu mediķiem.