Jāstiprina kvalitatīva žurnālistika un mediji

Kā saglabāt Eiropas vērtības sabiedrības sašķeltības un dezinformācijas laikmetā – tas nodarbina arī Eiropas Parlamenta (EP) deputātu prātus. EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete nesen pabeigusi darbu pie ziņojuma par dezinformāciju, kam balsojums paredzēts martā. Savukārt EP deputāte no Latvijas Dace Melbārde īpašu uzmanību savā darbā pievērš jautājumiem par medijiem, būdama EP Kultūras komitejas priekšsēdētāja vietniece.

Nelikumīgs bezsaistē un tiešsaistē

Vai Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji un valdības apzinās pastāvošos draudus, ko rada ārvalstu iejaukšanās ES demokrātiskajos procesos?

Kas ir nelikumīgs bezsaistē, tam jābūt nelikumīgam arī tiešsaistē – ar uzdevumu identificēt un ieteikt likumus šī principa īstenošanai, EP 2020.gada rudenī izveidota īpašā komiteja. Tā pēta ārvalstu iejaukšanos ES demokrātiskajos procesos, arī plaši izmantojot dezinformāciju. Gatavojot komitejas ziņojumu, ļoti ātri kļuva skaidrs, ka eiropieši pārāk maz apzinās ārvalstu dezinformācijas un iejaukšanās radītos draudus.
Piemēram, ziņojumā secināts, ka Krievija, Ķīna un citi autoritāri režīmi novirzījuši vairāk nekā 300 miljonus ASV dolāru, lai iejauktos demokrātiskajos procesos 33 valstīs, un šī tendence acīmredzami pieaug; puse no šiem gadījumiem saistīti ar Krievijas slēptām darbībām Eiropā. Ir pierādījumi par Krievijas iejaukšanos un manipulācijām ar informāciju tiešsaistes platformās daudzās demokrātiskās valstīs visos kontinentos, tostarp, bet ne tikai, “Brexit” referendumā Apvienotajā Karalistē un prezidenta vēlēšanās Francijā un ASV. Bez tam Krievija sniegusi praktisku atbalstu galēji labējiem un kreisajiem, citiem radikāli un populistiski noskaņotiem politiskiem spēkiem Eiropā: Francijā, Vācijā, Itālijā, Austrijā un citur. Tāpat Kremlis pastāvīgi mēģina izmantot jebkurus apstākļus, lai veicinātu iekšējo destabilizāciju un nesaskaņas ES.

Nupat pabeidzāt darbu pie ziņojuma par dezinformāciju, norādot, ka ES jāveido sankcijas pret to. Kādām tām jābūt?

Ļaunprātīgs saturs veido dezinformācijas kampaņu kritisko masu, ar kuru veikli manipulējot un ar ko daloties var ātri sasniegt konkrētu, krimināli sodāmu rezultātu. Piemēram, kā 2021.gada sākumā, kad vēlēšanās zaudējušais prezidents Donalds Tramps sakūdīja savus atbalstītājus uz grautiņu ASV Kapitolijā. Cilvēka dzīvība ir bijusi cena, kas maksāta par Covid-19 pandēmijas laikā plaši sazēlušām ļaunprātīgajām sazvērestības teorijām pret vakcināciju, izplatot nepatiesus vai no konteksta izrautus faktus, attēlus un video montāžas, kas stiprina “antivakcīnu” kustību. Šīs pandēmijas laikā esam bijuši liecinieki nepārtrauktām manipulācijām ar informāciju, lai torpedētu centienus ierobežot slimības izplatību un izplatītu viltus ziņas par vakcināciju. Tāpat būtiski apzināties, ka nesenie kiberuzbrukumi un naidīga dezinformācija, kas vērsti pret Ukrainu, liek steidzami palielināt ES digitālās drošības un aizsardzības spējas, kā arī paplašināt šajā jomā sadarbību ar partneriem ES kaimiņvalstīs.

Eiropas vērtības ir cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, tiesiskums, līdztiesība un cilvēktiesības. Jūsuprāt, kura no tām pašlaik ir visvairāk apdraudēta?

Uzdevums ierobežot ļaunprātīgu saturu, vienlaikus ievērojot vārda brīvības principu, ir un būs nozīmīgs izaicinājums. Interneta platformu, tajā skaitā sociālo tīklu, ietekme uz sabiedrību ir milzīga, bet koordinācija šajā vidē ir nepietiekama, lai nepieļautu to izmantošanu pret mums pašiem. Tas, ko mēs redzam sociālajos medijos, ir tikai aisberga redzamā daļa, aiz kuras slēpjas milzīgi finanšu resursi un ģeopolitiskās intereses. Šis arī ir viens no galvenajiem apsvērumiem, kādēļ nevaram ļaut lielajām tehnoloģiju kompānijām izlemt, kas ir likumīgs, demokrātisks un kas nav. Tas ir politikas veidotāju uzdevums – radīt visaptverošu likumdošanas bāzi, balstoties demokrātijas un tiesiskuma vērtību sistēmā. Tā ir globāla problēma, un ES šobrīd uzņēmusies līderību spēles noteikumu veidošanā drošai digitālajai telpai.

No kādas tieši dezinformācijas primāri būtu jāpasargā vienkāršais Eiropas iedzīvotājs, kurš ikdienā dzīvo savu dzīvi? Un kā to vislabāk izdarīt?

Daudz rekomendāciju, kas iekļautas ziņojumā, prasīs esošās likumdošanas labojumus vai jaunu likumu radīšanu. Viena no lietām, kas noteikti jāpanāk – lai sociālo tīklu platformas būtu atbildīgas par saturu, kas tajās publicēts, un lai būtu caurspīdīgs mehānisms, ar kādu notiek informācijas tālāka izplatīšana, kā platformas ievāc, uzglabā, apmaina, pārdod datus par simtiem miljonu ES pilsoņu. Caurspīdīgums un atbildība šajā situācijā ir ļoti cieši saistīti.
Viena no lietām, kas absolūti nepieciešama – tradicionālajiem medijiem jāsaņem no ES pastāvīgs finansiāls atbalsts. Bez tā sociālo mediju mirguļojošajā pasaulē, kas galvenokārt pelna no reklāmas, profesionālajiem medijiem neizdzīvot. Bez kvalitatīvas žurnālistikas sabiedrībai samazinās pieeja patiesībai, bet, lai veidotos izpratne, lai cilvēki prastu atpazīt dezinformāciju, tradicionālo mediju loma nav pārvērtējama.

Pašlaik prioritārā grupa – seniori

Eiropā ir informācijas brīvība un tajā pat laikā arī daudz dezinformācijas. Kā panākt, lai informācijas brīvības aizsegā netiek izplatīta dezinformācija?

Digitālajā vidē aktīvi norisinās cīņa par mūsu prātiem un sirdīm, tāpēc mums pastiprināti jāsargā demokrātiskās vērtības. Šajā cīņā pret dezinformāciju īpaši vēlos uzsvērt trīs aspektus – jāizstrādā mūsdienīgi likumi digitālajai videi, nemitīgi jāstiprina sabiedrības noturība un jāatbalsta neatkarīgie mediji.
Mēs redzam, ka līdz šim globālās digitālās platformas savas biznesa intereses ir likušas pāri sabiedrības interesēm. Pētījumi apliecina, ka tādas globālās digitālās platformas kā “Facebook”, “Twitter”, “YouTube”, “Google” un daudzas citas aktīvi turpina palīdzēt dezinformācijai dominēt mūsu ziņu lentēs un interneta meklēšanas rezultātos, jo šokējoša un emocionāli uzlādēta informācija notur lietotājus pie ekrāniem, kas tālāk ir platformu biznesa modeļu pamats – jo ilgāku laiku platformās pavadām, jo lielākus reklāmas ienākumus tās gūst. Šajā kontekstā nozīmīgs ir ES izstrādes stadijā esošais Digitālo pakalpojumu tiesību akts, kas ir viens no iecerētā Eiropas digitālās vides regulējuma pamatdokumentiem. Tas vēršas pret nelegālo saturu un produktiem tiešsaistē, uzliek platformām pienākumus lietot algoritmus atbildīgi un sadarbībā ar neatkarīgiem faktu pārbaudītājiem ierobežot dezinformāciju.

Kā palielināt sabiedrības informētību par to, kas ir uzticama, pārbaudīta ziņa, kas – dezinformācija?

Iecerētajā ES Digitālo pakalpojumu tiesību aktā plānots uzlikt par pienākumu vērsties pret negodīgu un koordinētu rīcību, – apmaksātai “troļļošanai” un viltus aktivitāšu pirkšanai nav vietas demokrātisku valstu informācijas telpā. Tāpat tām jāievieš vienkārši, tehniski risinājumi, lai ikviens lietotājs varētu ērti ziņot par nelikumīgu saturu vai dezinformāciju. Praksē tas varētu nozīmēt, ka viltus konti tiks masveidā dzēsti, un mēs daudz biežāk pie dažādām ziņām redzēsim norādi, ka tā ir dezinformācija, kā arī aicinājumu pārliecināties par saturu, kas balstīts uz uzticamiem avotiem, piemēram, profesionāliem medijiem.
Jaunais regulējums nodrošinās arī iespēju lietotājiem vairāk līdzdarboties un aizstāvēt savas tiesības, piemēram, saņemt informāciju, kāpēc viņiem iesaka konkrētu saturu, kas sponsorē konkrēto reklāmu. Iedzīvotājiem būs arī tiesības atteikties no šādiem satura ieteikumiem. Turklāt lietotājiem būs tiesības apstrīdēt platformu lēmumus neatkarīgā institūcijā, ja to ievietotais saturs tiks izdzēsts vai konts bloķēts. Tādējādi platformas vienpersoniski vairs nevarēs izlemt, kas tām patīk un nepatīk.
Būtiski, ka platformām būs pienākums vienlīdzīgi izturēties pret lietotājiem visās valodās un visās dalībvalstīs, ko panākt bija viena no manām prioritātēm, strādājot pie Digitālo pakalpojumu tiesību akta EP. Platformām būs jānorāda, cik resursus tās velta cīņai pret dezinformāciju katrā valstī un valodā. Tas nozīmē – tām būs jāiegulda līdzekļi arī mazākos tirgos kā Latvija, nodrošinot spēju ātri reaģēt un izvērtēt vietējo kontekstu latviešu valodā. Piemēram, iepriekš platformas varēja ziņot, ka tās Eiropā īsteno medijpratības kampaņas, lai gan tādas kampaņas bija pieejamas vien dažās lielākajās dalībvalstīs.

Sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas šodien lielai sabiedrības daļai ir gandrīz vienīgais medijs, bet tur ir daudz brīvi pieejamas dezinformācijas. Kā ar to cīnīties?

Līdz šim vairums medijpratības aktivitāšu koncentrējās uz jauniešiem un skolām. Darbs ar bērniem un jauniešiem, nenoliedzami, ir jāstiprina un jāturpina, taču patlaban kā prioritāro mērķgrupu vēlos izcelt mūsu seniorus. Tieši seniori ir tā sabiedrības grupa, kura pašlaik aktīvi vairo interneta un sociālo mediju lietotāju skaitu. Būtiski iedrošināt seniorus lietot digitālos rīkus, vienlaikus palīdzot ar ieteikumiem, kā neiekrist krāpnieku tīklos un orientēties informācijas pārbagātībā. Līdz šim daudz senioru auditorijas medijpratības veicināšanai ir darījušas Latvijas reģionālās avīzes. Lai uzlabotu situāciju, kopā ar partneriem esmu uzsākusi projektu „Ceļazīmes mediju lietošanā”. Ceru, ka pandēmijas ierobežojumi mazināsies un drīz atkal varēs rīkot klātienes seminārus reģionu bibliotēkās. Priecē arī, ka senioru medijpratības jautājumam šogad pievērsusies Kultūras ministrija, uzsākot kampaņu “Viltus ziņas ir lipīgas”.

Kā vajadzētu stiprināt neatkarīgus medijus Eiropā un Latvijā?

Informācijas telpas stiprināšanai ir svarīgi atbalstīt medijus, īpaši vietējos un reģionālos, kā arī medijus, kas kopumā darbojas nelielos tirgos, piemēram, kā tas ir Latvijā. Tieši neatkarīgi un profesionāli mediji ir pamats drošai un aizsargātai informācijas telpai. Šajā jomā ES ir spērusi vairākus nozīmīgus soļus – ieviesti jauni mediju atbalsta mehānismi, un šogad sākam darbu pie Eiropas mediju brīvības akta. Sekojot Latvijas un citu valstu, kurās ir ieviesti mediju atbalsta fondi, piemēriem, arī ES strādājam pie Eiropas mediju fonda izveides.

Līga Vīksna

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju